Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
18.-24. marts
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: signforhunting.com
### Aptauja par sabiedrības attieksmi pret lielajiem plēsējiem Baltijas valstīs līdz 31. martam: survey.ut.ee
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### 12. aprīlī vebinārs par auglīgas kūdras augsnes apsaimniekošanu Baltijas valstīs un Somijā:
### Līdz 14. aprīlim pieteikšanās gada balvai vides aizsardzībā “Zaļā izcilība 2023”
### 12. un 13. maijā Meža ABC Kuldīgas novada Padures pagasta Struņķukrogā
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā:
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
Par nozarē un tās politikā aktuālo
23. martā apritēja valdības pirmās simts dienas, kurās Zemkopības ministrija (ZM) īstenojusi virkni būtisku pasākumu lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas ražošanas un zivsaimniecības nozares tālākai izaugsmei.
Kopējais pieejamais finansējuma apmērs ir €441 621. Projektu īstenošanas laiks – līdz 2023. gada 15. novembrim.
Projektu iesniegumi Medību saimniecības attīstības fonda finansējuma saņemšanai iesniedzami, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pieteikšanās sistēmu 10 darbdienu laikā no paziņojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra noteikumu Nr. 605 “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums” nosacījumiem.
21. martā, Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē tika atbalstīts Zemkopības ministrijas priekšlikums izsludināt ārkārtējo situāciju vairākās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģiona pašvaldībās 2023. gadā, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumus egļu mežaudzēs. Plānots, ka šis jautājums tiks skatīts un lēmums pieņemts Ministru kabineta sēdē 28. martā.
Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir €350 000.
Pēc vairāk nekā gada, 2024. gada vasarā, Latvijā tiks aizvadīts viens no FIA pasaules rallija čempionāta (WRC) posmiem. Daļa ātrumposmu plānoti arī pa a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) meža autoceļiem.
SIA “Rīgas meži” izsludinājusi atklātu konkursu konsultanta atrašanai, lai tas organizētu kokzāģētavas “Norupe” investora piesaistes un pārdošanas procesu.
Valsts meža dienests bez atlīdzības nodevis vienu GAZ 66 un divas ZIL 130 ugunsdzēsības autocisternas Dienvidkurzemes novada pašvaldības īpašumā. Tās turpmāk izmantos Dienvidkurzemes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
Par zinātnes un izglītības jautājumiem
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts informē par pētījumu īstenošanu 2023. gadā
LBTU 2023. gadā uzsākusi projektu “Bioreģioni kā integrēta stratēģija ilgtspējīgai lauku teritoriju attīstībai Latvijā”. Projekts ir fundamentāls starpnozaru pētījums, kas skar lauksaimniecības, vides un sociālo zinātņu jomas un tiek īstenots Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmas ietvaros.
2023. gadā aprit 160 gadi, kopš lauksaimniekiem Latvijas teritorijā ir iespēja iegūt augstāko izglītību.
Par politekonomiski aktuālo
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, vērtējot 100 dienās paveikto, uzsver, ka viņa prioritāte nemainīgi ir vietējie un reģionālie autoceļi.
lrvk.gov.lv · ano ilgtspejigas attistibas merki latvija neizmantotas iespe…
Pirms 7 gadiem arī Latvija apņēmās virzīties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM). Tomēr līdz šim ne valsts, ne pašvaldību līmenī nav darīts pietiekami, lai pilnvērtīgai virzībai būtu visi priekšnoteikumi.
Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.
Ar šī brīža valdības pārstāvjiem diskusijas un komunikācija notiek daudz atklātāk un aktīvāk salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību, kā arī ir redzama vēlme uzlabot situāciju un attīstīt ekonomiku, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.
Ja pirms Saeimas vēlēšanām politiķi runāja, ka jāatbalsta vietējie uzņēmēji, tad valsts iepirkumi esot zelta instruments, kā to izdarīt, savu pārliecību TV24 raidījumā “Dienas personība” pauž biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs.
Kā viens no prioritārajiem valsts attīstības mērķiem, kas ietver arī ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un izmantošanu, Latvijā ir zaļās enerģijas projekti. Tie patlaban ir jo īpaši aktuāli un visu mutēs gluži kā karsts kartupelis. Jaunās ģeopolitiskās un enerģijas tirgus realitātes liek Eiropai krasi paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un palielināt Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem.
Pagājušajā gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas eksportētāju ienākumi no tirdzniecības ar Krieviju nav mazinājušies. Par to rakstījām jau iepriekš un diskutējām ekspertu sarunās. Papildu tam šajā rakstā tiks sīkāk apskatītas pārmaiņas Latvijas eksporta plūsmās uz Krieviju un tai tuvajām valstīm: Kazahstānu, Kirgizstānu, Baltkrieviju, Uzbekistānu, Gruziju un Armēniju.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts – “Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Valstij un pašvaldībai piederošie uzņēmumi Latvenergo un Rīgas Siltums par situāciju siltumenerģijas jomā Rīgā vainu noveļ viens uz otru, vienlaikus piedāvājot tādus risinājumus tirgus sakārtošanai, ka uzacis sarauks pat tie, kuri ar pastāvošo kārtību un augstajām cenām jau bija samierinājušies.
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām veidotajā valdībā tās vadītāja Krišjāņa Kariņa darbā saskatāma gan lielāka kārtība nekā iepriekš, gan līderības trūkums. Atšķirīgus vērtējumus intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums" pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Par vides lietām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, aizvadot pirmās 100 dienas ministra amatā, definējis būtiskākos ministrijas darbības virzienus – sadarbība ar reģioniem, pašvaldību autonomijas stiprināšana, Zaļā kursa īstenošana un digitālās transformācijas veicināšana valsts pārvaldē.
Laikā, kad miljoniem putnu atgriežas savās ligzdošanas vietās vai caurceļo Latviju, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) aicina interesentus uz tradicionālajām pavasara Putnu dienām, kuru laikā notiks dažādas izziņas un putnu vērošanas aktivitātes nacionālajos parkos un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Pareizākā attieksme pret dabas bagātībām ir diskusiju un pētījumu vērts jautājums. Kā sabiedrībai uztvert dabas vērtības – kā dārgumus, kas tiek ekspertu pētīti, publiski cildināti un apjūsmoti, vai tomēr kā tūrisma apskates objektus, kurus aicināts apmeklēt ikviens.
Par Sējas ozolu un Sējas muižu
Latvija konkursā piedalījās jau otro reizi, mūsu Sējas ozols sekmīgi ieguva 6005 balsis. Latvijā konkursu organizēja Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība, aktīvi iesaistoties Saulkrastu novada domei.
Pēdējos mēnešos mēs aktīvi runājam un priecājamies par Sējas dižozolu un ceram, ka balsojumā “Eiropas gada koks” tas iegūs nozīmīgu vietu. Netālu no ozola atrodas Sējas muižas kungu māja jeb Sējas muiža. Vēsturisko informāciju varam atrast, bet šoreiz par jaunākiem laikiem.
Pēdējos gados pirms Latvijas Republikas atjaunošanas neviens tā īsti pat necentās to glābt. Būtībā īpašumu pārvaldīja vietējā izpildkomiteja un pieminekļu aizsardzība, bet naudas devējs bija Rīgas rajona izpildkomiteja. Mainoties varai un redzot ēkas fiziskā stāvokļa pasliktināšanos, sākās aktīva darbība ar cerību.
Nedēļas aktuālais smaids