17.-22. jūnijs - Zeme un valsts
LMSP 11. starptautiskā konference pēc 29 dienām, 29. oktobrī. Uzzināt vairāk ›

17.-22. jūnijs

Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
 
### 27. jūnijā ikviens interesents aicināts apmeklēt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātniskās institūcijas
llu.lv · lbtu notiks informativa diena zinatnieku kongresa zinatne la…
 
### 30. jūnijā no pl. 9.00 līdz 16.00 LU ĢZZF zinātnieki aicina uz semināru par izmaiņām Latvijas augsnes klasificēšanā, kurā stāstīs par Latvijas augsnes klasificēšanu nacionālā un starptautiskā līmenī, kā arī skaidros jaunās klasificēšanas sistēmas piemērošanu mūsu augsnes raksturošanai. 
zm.gov.lv · latvijas lauksaimniecibas augsnes jauna klasifikacijas siste…
 
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
 
### Meklējam koku ar stāstu!
 
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
 
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
 
### Mednieku festivāls “Minhauzens 2023” Mētrienā. 4. un 5. augustā, kad visu mednieku ceļi vedīs uz Mētrienas brīvdabas estrādi. 
 
Par valstiski aktuālo
 
Lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuru darbu un ieņēmumus negatīvi ietekmēs kopš pavasara Latviju piemeklējušais stiprais sausums un karstums kopš vasaras sākuma, zemkopības ministrs Didzis Šmits padomē aicinās EK atļaut vairākus izņēmuma pasākumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā 2023.-2027. gadam. ZM norāda, ka nepieciešams veikt tūlītējus ES līmeņa atbalsta pasākumus, piemēram, atkāpes no ES prasībām attiecībā uz neražojošām platībām, pieļaujot lauksaimniekiem savu pieejamo aramzemi elastīgāk izmantot, lai mazinātu nelabvēlīgo laikapstākļu negatīvo ietekmi uz lauksaimnieka ieņēmumiem un dzīvotspēju.
 
Par nozarē aktuālo
 
“Latvijas Finiera” saistītais saplākšņa apstrādes uzņēmums SIA “Troja” plāno būtiski paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu, Rīgas rūpnīcā papildu jau esošajiem uzstādot vairāk nekā 400 jaunus saules paneļus ar kopējo jaudu 164 kW. Projektu līdzfinansē Attīstības finanšu institūcija “Altum” Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda programmas ietvaros, piešķirot aizdevumu ar kapitāla atlaidi 40 tūkstošu eiro apmērā.
 
Konkursa darbi tika vērtēti pēc iepriekš izstrādātiem kritērijiem – radošums, realizējamība, pielāgojamība, ilgtspējība, komandas kompetences un prezentācijas kvalitāte. 
 
Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare. Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. 
 
Pētījuma mērķis – padziļināti izpētīt un izvērtēt iespējas Latvijā ražot apses un/vai bērza kokšķiedru masu, kas ir augstas pievienotās vērtības nišas produkts, kas izmantojams kā piedeva papīra produktu ražošanai, īpaši attiecībā uz kartona iepakojumu. Izveidojot šādu ražotni, tā atbilstu gan bioekonomikas, gan aprites ekonomikas principiem. Vienlaikus jāatzīst, ka pētījuma nodevumi ir konfidenciāli, savukārt lēmums par ražotnes izveidi nav pieņemts.
 
Ja ceļi ved uz Madonas pusi, noteikti vērts iegriezties LVM Kalsnavas arborētumā, kur ziedošajā rododendru dārzā aplūkojamas 860 dažādības, parādot, cik neparasti un dažādi ar savu ziedēšanas laiku, smaržu, krāsu, krūmu formu un lapojumu var būt rododendri.
 
Nepiekrītu jaunu īpaši aizsargājamo teritoriju veidošanai bez paša zemes īpašnieka piekrišanas. Tas nostāda zemes īpašniekus nevienlīdzīgā situācijā un ir nepieļaujami no tiesiskuma principa, jo īpaši, ja nav mehānisma, kas nodrošinātu adekvātu kompensāciju par neiegūto labumu. To pat var vērtēt kā neokomunismu,– ņem un atkal konfiscē cilvēkiem īpašumus, kuros viņi ielikuši savu darbu un varbūt taupījuši bērniem vai mazbērniem, lai palīdzētu viņiem izstudēt.
 
Visbiežāk ugunsgrēkus mežā izraisa tūristi, sēņotāji vai ogotāji, kas nometuši sērkociņu, nav kārtīgi apdzēsuši ugunskuru un arī atstāta stikla pudele, līdzīgi kā palielināmais stikls, var izraisīt zemsedzes aizdegšanos. Tāpēc Zigmunds Jaunķiķis no VMD atgādina, kā uzvesties mežā, lai ugunsgrēku radītie ekonomiskie zaudējumi nerastos.
 
Raimonds kūdru eksportē uz Itāliju, kur pats dzīvoja 11 gadus. Raimonds bija katoļu priesteris, studēja Vatikānā, bet jutās vientuļš. Atgriežoties Latvijā, viņš kļuva par pašnodarbināto, vēlāk par uzņēmēju, izveidoja ģimeni un savam dēlam uzrakstīja grāmatu par pirātiem. Raimonds arī piedalījies vairāku itāļu vārdnīcu izdošanā.
 
Par papildinājumu nozarei
 
20. jūnijā augstākās izglītības diplomus ieguva 93 jaunie mežzinātnieki, mežinženieri un kokapstrādes inženieri, kuri absolvēja vienu no senākajām un tradīcijām bagātākajām Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) fakultātēm – Meža fakultāti jeb, runājot studentu vārdiem, Mežus.
 
Par nozari un kultūru
 
Dailes teātris sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA) gatavojas izsludināt uzņemšanu aktieru kursā ar mūzikas izglītības specializāciju. Kā atbalstītāju šādai studiju programmai Dailes teātris ir piesaistījis vienu no Latvijas vadošajiem koksnes nozares uzņēmumiem “Stiga RM”. Kā pašmāju uzņēmums un Latvijas patriotu komanda viņi ar lielu gandarījumu ir piekrituši atbalstīt Dailes teātra jauno aktieru studiju un attiecīgi Latvijas kultūras attīstību.
 
Par pārvietošanas un pārvietošanās jautājumiem
 
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs rīko tikšanos ar “Latvijas dzelzceļu”, nozares uzņēmumiem un asociācijām, lai spriestu par iespējām, kā aktīvāk izmantot dzelzceļa infrastruktūru iekšzemes pārvadājumiem. Sarunā īpaša uzmanība tiks veltīta potenciālajām iespējām izmantot “Latvijas dzelzceļa” vagonus graudu novākšanas sezonas laikā.
 
Vērienīgiem pārbūves darbiem, kas sāksies 26. jūnijā, tiek gatavotas Jelgavas tranzītielas no Rīgas puses – Aizsargu iela, Miera iela un Aizsargu rotācijas aplis, informē “Pilsētsaimniecība”. Paredzēts pārbūvēt Aizsargu ielu no tilta pār Vircavas upi līdz Aizsargu ielas rotācijas aplim aptuveni pusotra kilometra garumā.
 
Ņemot vērā sabiedrības pieprasījumu, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs uzdevis uzsākt pasažieru vilcienu reisus no Rīgas un Liepāju un atpakaļ katru dienu. Šo jautājumu plāno izskatīt un pieņemt 14. jūlijā Sabiedriskā transporta padomē, paredzot, ka jaunie reisi sāks kursēt tuvākajos mēnešos.
 
Par vēja enerģiju
 
Valdība apstiprinājusi kārtību, kādā piešķirt apbūves tiesības vēja parku izbūvei uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes, taču – vai tas ir lēmums, ko tik ilgi gaidījusi nozare?
 
Par vides lietām
 
Iepriekšējā Latvijas – Šveices sadarbības programmas plānošanas periodā 13 milj. CHF tika ieguldīti vēsturiski piesārņotās Sarkandaugavas teritorijas sanācijā, novēršot draudus Daugavas ietekas un Baltijas jūras ekosistēmai. Savukārt jaunajā plānošanas periodā tik pat liels Šveices Konfederācijas finansējums tiks ieguldīts vēsturiski piesārņotās teritorijas Aizkrauklē, kas atrodas Daugavas krastā pie Pļaviņu hidroelektrostacijas, attīrīšanai. Piesārņojums Aizkrauklē radās divdesmitā gadsimta otrajā pusē, kad Aizkraukles dzelzsbetona rūpnīcas darbības rezultātā ar naftas produktiem tika piesārņota teritorija 10,6 ha platībā.
 
Faunas kontekstā no plūdiem visvairāk cietīs smilšainie biotopi, tomēr ūdens piesārņojuma dēļ smagi tiks ietekmēti arī ūdens biotopi. Iespējams, ies bojā daļa bērzu, ozolu mežu un savvaļas orhideju populācijas. “Ukrainas mežu” ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Jurijs Bolohovecs jau ziņojis, ka sprādziena rezultātā Hersonas apgabalā applūduši aptuveni 55 000 hektāru meža.
 
Pagaidām varam vien konstatēt, ka pasaulē dzīvo daudz cilvēku, kurus dabas izpostīšana un dzīvnieku ciešanas uzrunā vairāk nekā liecības par vardarbību pret cilvēkiem. 
Karš no abstrakcijas viņiem kļūst par realitāti brīdī, kad tiek rādīti bez pajumtes palikuši dzīvnieki, kuri sagrauto māju drupās meklē saimniekus.
 
Turpinot atkritumu apjoma samazināšanu galvaspilsētā, Rīgā no nākamā gada īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā un ielu tirdzniecībā pasākumu laikā vienreizlietojamo glāžu vietā būs jāizmanto vairākkārt lietojamas glāzes jeb depozītglāzes.
Lai veiksmīgāk noritētu pāreja uz depozītglāžu izmantošanu, jauno sistēmu šogad testēs vairākos pašvaldības rīkotajos publiskajos pasākumos.
 
Lai novērstu pavasarī migrējošajiem putniem cilvēku radīto traucējumu, Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldības policijas darbiniekiem no 1. marta līdz 1. jūnijam veica regulārus reidus dabas parkā “Svētes paliene”, kurā ik gadu tiek noteikts sezonālais liegums apmeklējumam. Salīdzinot ar pērno gadu pārkāpumu skaits ir mazinājies, taču joprojām uzskatāms par augstu – izteikti 63 brīdinājumi un izrakstītas 6 soda kvītis (par automašīnām). 
 
Bet tad ir tie cilvēki, kuriem vienkārši vajag visu un visur. Visur kokus! Visur neaiztiktas pilsētpļavas! Visur āra terases! Un velojoslas – uz katras ielas! To pēdējo es pat nepārspīlēju – pirms iepriekšējām Rīgas domes vēlēšanām kāds kandidāts no manas apkaimes savā deputāta anketā to bija uzrakstījis kā pirmo lietu, ko vēlētos paveikt Rīgā: “Īsā laikā ieviest drošus veloceļus visās Rīgas centra ielās un uz apkaimēm.”
 
Par piensaimniecību
 
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Baltu piens” iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Elpa” ražotni Kazdangā, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).
Asociācijā norāda, ka “Baltu piena” ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla “no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam” realizācija.
 
Par interesanto
 
“Krievija ir neprognozējama, neadekvāta un prātam neaptverami zemiska valsts,” izsakās Gundars, “tomēr vienlaikus drosmīga... un bez jebkādas loģikas esoša. 
Tieši tādēļ ir svarīgi, ka Ukraina uzvar un cīņu lauki netiek atnesti uz mūsu zemīti. Baidos, ka pilna mēroga asiņains karš latviešiem kā tautai varētu kļūt par liktenīgu.” Tādēļ Gundars arī uzsver, ka ļoti būtiski ir stiprināt fronti Ukrainā, jo tikai tā tiek nodrošināta Baltijas valstu drošība un NATO. Tikai darbojoties kopā, mēs spējam stāties pretī nācijai, kurai nekas nav svēts.
 
Piemēram, Singapūru diez vai var uzskatīt par liberālu valsti. Tajā pašā laikā no ārējās ekonomiskās politikas viedokļa (arī imigrācijas izpratnē) tā ir ļoti atvērta, bet nejaucas “augstajā politikā” (Ķīnas-ASV, Krievijas-Ukrainas konfliktā). Brazīlijas valdība ir nepārprotami liberāla attieksmē pret klimata pārmaiņām un pilnīgi konservatīva ģeopolitiskajā domāšanā...
 
Kad pērnajā februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas iestādes drudžaini sāka meklēt sankcijām pakļaujamos Krievijas oligarhu īpašumus, lai varētu tos iesaldēt, 1892. gadā Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai īres dzīvokļu ēkai Brīvības ielā 19 neviens nepievērsa uzmanību, jo nebija iemesla.
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 

Pievienot komentāru