Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
16.-22. jūlijs
Par notikumiem
Sklandraušu festivāls Dundagā jau rīt
11. starptautiskā bioloģiskās daudzveidības pētījumu konference
Ja vēl neesat paspējuši Baložos izbraukt ar bānīti...
Par aktuālo
Lauksaimnieki jau 10 gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šajā laikā, kopš ieviesta zemes kreditēšanas programma, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai iegādājušies vairāk kā 55 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Kas ir budžeta zaļināšana, kāpēc to vērts piekopt? Kā valstīm, tostarp Latvijai, veicas ar zaļās domāšanas piemērošanu budžeta veidošanā?
Atgādināsim, ka kūdra ir Latvijas vietējais resurss, kas ir bijis Latvijas sociālās stabilitātes un izdzīvošanas pamats ļoti kritisku situāciju laikā. Otrā pasaules kara laikā tas bija galvenais enerģijas avots rīdziniekiem un lielo pilsētu iedzīvotājiem. Malkas nepietika, tāpēc 1940. gada martā rīdziniekiem iedalīja kūdras ieguves lauciņus, kuros tie varēja izgriezt un izžāvēt kūdru, lai to izmantotu apkurei ziemas laikā (“Brīvā Zeme”, 1940. gada 6. marts). Nacistu okupācijas laikā, no 1942. gada, katrai strādājošā rīdzinieka ģimenei tika iedalīts kūdras lauciņš, kurā nestrādājošiem ģimenes locekļiem vasaras laikā bija jāiegūst kūdra un jāizžāvē, jo malkas ziemas laika apkurei bija par maz (“Tēvija”, 26.05.1942.).
Par nozīmīgām lietām
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) kopš aprīļa piešķīrusi stipendijas 20 ukraiņiem pētījumu veikšanai Latvijas augstskolās vai zinātniskajās institūcijas. Viena no viņiem ir ekonomikas zinātņu docente Gaļina Siņicina, kura darbu atradusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Pavasarī vērtējusi maģistra darbus, apmeklējusi zinātniskās konferences, šobrīd zinātniece raksta divas publikācijas, kas veltītas "zaļā kursa" ieviešanai pārtikas nodrošināšanā.
Kopsavilkums toties ir lakonisks: Rietumiem, tostarp Latvijai, ir jābeidz mānīt sevi, fantazējot par kaut kādu Krievijas “demokrātisko opozīciju”, kurai jāpalīdz (varbūt pat finansiāli) iekārtoties Rīgā (Viļņā, Prāgā, Berlīnē, Parīzē utt.). Mums nav jāielaiž savā valstī cilvēki, kurus viņu “dzimtā” režīma nelietības satrauca visai maz līdz brīdim, kad tās nesāka bojāt pašu komfortablo dzīvi. Viņiem nav jāpiešķir nekādi “statusi”, uzturēšanās atļaujas utt., jo viņiem īstā vieta ir Krievijā.
ntz.lv · vai pesticidus sanemam no importa partikas petijumi jaturpin…
...diezgan droši varam apgalvot: tā kā ne visiem ir iespēja dārzeņus izaudzēt pašiem, kas, protams, ir visdrošāk, tad mums jāpadomā, vai sīpolus un citus dārzeņus, ogas, augļus pirkt lielveikalā vai tirgū, vai varbūt labāk tomēr brīvdienās doties uz kādu lauku saimniecību, kur, piemēram, zemenes vai citas ogas varam salasīt paši. Tādējādi iznāks gan zināmā mērā izklaide, izraušanās no pilsētas dzīves, gan ieguvums pārtikas kvalitātes ziņā. Kā redzams, – un to apliecina pirmie projekta rezultāti, – jebkurā gadījumā priekšroka dodama Latvijā audzētai produkcijai.
Ekoloģiskās elektroenerģijas ieguves vārdā, pirms gandrīz pusgadsimta, Daugavas dzelmē tika nogremdēta viena no Latvijas kultūras vietām, kur līdz pat 10 000 skatītāji varēja vērot 1200 dziedātāju uzstāšanos. Latvijas zemūdens niršanas kluba "Daivings", niršanas instruktora Valtera Preimaņa un aktīvāko kluba nirēju organizētā ieniršana Daugavā uz leģendāro Staburaga klinti un vēsturisko Vīgantes parka estrādi notika šovasar, kad ūdens temperatūra Daugavā ir sasniegusi augstāko līmeni + 21 grādu.
Divas aktuālas karikatūras
Otrā karikatūra titulattēlā. "Par teju miljons eiro nolemts būvēt 30 metru garu un 5,5 metrus platu gājēju tiltu pāri Kīleveina grāvim starp Jelgavas ielu Torņakalnā un Mūkusalas biznesa centru. Pilsētas attīstības komiteja šim mērķim piešķīrusi 946 000 eiro no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda."