### Mednieku festivāls “Minhauzens 2023” Mētrienā. 4. un 5. augustā, kad visu mednieku ceļi vedīs uz Mētrienas brīvdabas estrādi.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amatu. Par uzvarētāju kļuvis Arvīds Ozols.

 

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina potenciālos pakalpojumu sniedzējus līdz 22. augustam iesniegt piedāvājumu atklātā konkursā “Meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšana 2024. un 2025. gadā”. Iesniegt piedāvājumu aicināti gan esošie, gan potenciālie pakalpojuma sniedzēji ar mežkopības darbu pieredzi vai bez tās. Pretendenti piedāvājumus var sagatavot un iesniegt no visiem Latvijas reģioniem, izvēloties sev piemērotāku pakalpojuma sniegšanas vietu un darba veidu.

 

No 16. līdz 20. jūlijam Latvijā viesojās Ukrainas valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma “Ukrainas Meži” (ДП “Ліси України”) pārstāvji no Volīnijas apgabala, lai iepazītu meža nozari Latvijā un smeltos pieredzi sava uzņēmuma darbības pilnveidošanai. Vizītes laikā “Ukrainas Meži” delegācija apmeklēja arī a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Mazsilu kokaudzētavu, Rendas čiekurkalti un koksnes šķeldas noliktavu Kuldīgā.

 

Meža nozare pamatoti ir uzskatāma par mūsu eksporta balstu. Līdz ar Krievijas sākto karu pieprasījums pēc kokmateriāliem strauji kāpa, audzējot arī cenas. Pērnā gada vidū mežu īpašnieki un iegūtā materiāla pārstrādātāji un tirgotāji piedzīvoja peļņas pīķa mirkļus, jo eksports auga par gandrīz 50%, nomierinoties vien uz gada otro pusi ar kopējiem izvešanas rādītājiem vairāk nekā 4 miljardu eiro apmērā.

 

Investīciju projekta realizācijas gaitā plānota Meža fakultātes mācību korpusa telpu renovācijas 3. kārta, lai nodrošinātu mūsdienīgus un modernus apstākļus studējošajiem un akadēmiskajam personālam, kā arī Meža fakultātei piegulošās teritorijas attīstība, lai nodrošinātu tās pieejamību sabiedrībai un sabiedrības izglītošanu.

 

 

Mārtiņš Trons, Zemnieku Saeima

 

Latvijā pret regulas projektu iestājās Zemnieku saeima, Meža īpašnieku biedrība un vēl 15 lauksaimniecības nozares organizācijas, norādot, ka tā dos “bezprecedenta triecienu ekonomikai, pārtikas drošībai un lauku apdzīvotībai”. Sava viedokļa pamatošanai organizācijas izmanto arī konkrētus argumentus, taču Re:Check secināja, ka vairāki no tiem ir nekorekti un maldinoši. 

 

 

Sākusies pieteikšanās Natura 2000 balvai. Tā sniedz lielisku iespēju demonstrēt dabas aizsardzības veiksmes stāstus. Pieteikšanās līdz 29. septembrim.

 

Lielziedu vīgrieze, dzirkstelīte, sarkanā auzene, šaurlapu skarene un citi dabisko pļavu augi, kuri jūnija vidū uzziedēja aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, apliecina, ka a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veiktie pļavu atjaunošanas darbi ir sekmīgi. Kopumā visā Eiropā reti sastopamā biotopa – dabisko zālāju – atjaunošanu LVM veic 142 hektāru kopplatībā piecās vietās Latvijā, taču lielākais atjaunošanas apjoms, vairāk nekā 100 hektāri, veikts “Ziemeļgaujas” teritorijā.

 

Veicot mazo ērgļu monitoringu, vienā no sešiem parauglaukumiem Latvijā, Murmastienes apkaimē, a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts, ornitologs Uģis Bergmanis konstatējis īpaši retu gadījumu – vienā ligzdā novērojis divus jaunos ērgļus.

 

Vides speciālisti atzinuši, ka ir pierādījies tas, ka eksistē virkne faktoru, kas provocē praktiski neparedzamo kataklizmu, un viens no šiem faktoriem ir cilvēka darbība. Speciālisti minējuši, ka pie tādiem faktoriem var pieskaitīt arī lielas vēja turbīnas, kuru pamati iestiepsies arī pazemē, sasniedzot karsta procesiem pakļautās ģeoloģiskās struktūras.

 

Kamēr ierasti ēdamo sēņu laiks mežos vēl tikai pamazām sākas, Dagdas apkārtnes mežos Dienvidlatgales reģionā a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) vecākais vides eksperts Gaidis Grandāns, veicot ikdienas pienākumus, atradis visā Latvijā ļoti retu sēņu sugu – ēnaino jumteni Pluteus umbrosus.

 

Dunduri ir izteikti karstummīļi, tāpēc viņu klātbūtne visā pilnībā izjūtama galvenokārt tikai tad, kad diena jau kārtīgi iesilusi. Jo karstāka un saulaināka izvēršas diena, jo agresīvāki top dunduri. Šiem kustoņiem tīk arī valgme. Dunduri ir tipiski dienas dzīvnieki, tāpēc viņu aktivitāte izpaužas tikai diennakts gaišajā periodā. Tātad naktīs un tajās dienās, kad laiks ir pārāk vēss vai sauss, dunduri nogaida.

 

Teju 312 hektāru lielā dabas parka “Ogres Zilie kalni” magnēts ir skatu toris, kas atrodas kalnu augstākajā punktā un slejas 30 metru augstumā, vēsta ReTV.

 

Kādi ir risinājumi? Ieslīgšana vieglā depresijā ir ērta (nekas nav jādara, jo tāpat būs slikti), bet neinteresanta. Visjēdzīgākais būtu samazināt patēriņu, bet tas, manuprāt, ir tik neiespējami, ka nav jēgas apskatīt scenāriju par atteikšanos no pierastā komforta. Manā skatījumā sevis nemānīšana nozīmē apzināties, ka cilvēki pēdējos gadsimtos kopīgiem spēkiem ir pastrādājuši tik vareni, ka vienīgā izvēle ir starp mazākiem ļaunumiem.

 

 

Tā kā Latvijā ar biškopību nodarbojas daudz lauksaimnieku, kur vairums tomēr ir nelieli medus ražotāji, tad viens no labākajiem risinājumiem ir kooperācija. To pierāda gan kooperatīvās sabiedrības Kurland Honey, gan kooperatīvās sabiedrības Medotava, gan arī biškopības kooperatīvās sabiedrības Siguldas Medus darbība. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām vieta ir jaunām kooperatīvajām sabiedrībām. Perspektīvā, lai varētu risināt lielāka mēroga uzdevumus gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, varētu tikt veidotas kooperatīvo sabiedrību apvienības. 

 

Ikdienā Gatis Graudužis rūpējas par aptuveni 100 saimēm. Dalās ar savām zināšanām un stāsta par biškopību bērniem, arī kopā ar dzīvesbiedri gatavo vaska sveces un rada pievienoto vērtību bišu produktiem. Kopumā šī gada pirmā puse ir bijusi bišu saimēm labvēlīga un bitēm dravās sokas labi.

 

Nu biškopis soda naudā spiests samaksāt visa gada medus naudu. Sazinoties ar policiju, nekādu pretimnākšanu nav sagaidījis. “Teica, ka sodu nevar ne pārsūdzēt, ne samazināt, varot tikai sadalīt vairākos maksājumos,” nosaka Jānis.

 

 

 

Jau otro reizi Latvijā Daugavpils Universitāte, sadarbībā ar Latvijas Republikas Valsts izglītības attīstības aģentūru, organizē šādu Brioloģijas vasaras skolu. Vasaras skolas mērķis ir izglītot studentus no dažādām valstīm sūnu noteikšanā, ekoloģijā, dabas aizsardzībā un sūnu praktiskā izmantošanā Latvijas vēstures un kultūras kontekstā. Dodoties uz vairākām vietām Latgalē, tostarp Preiļu parku, studenti iegūst prasmes un zināšanas par sūnām gan ekspedīciju veidā, gan arī laboratorijas darbos, lekcijās un veicot dažādus praktiskus uzdevumus. Brioloģijas vasaras skolas koordinatore ir Dr. biol. Anna Mežaka, kas jau iepriekš ir pētījusi Preiļu parkā esošās sūnas un ķērpjus.

 

Ekspedīcijas laikā uz Riča ezeru jaunieši pētīja kukaiņus un, tuvumā esošās pļavas nomalē, ieraudzīja Purva bruņurupuci (Emys orbicularis (L.)) – tā ir ļoti reta iespēja šo rāpuli ieraudzīt dabā.

 

 

15. jūlijā sākas staltbriežu govju un teļu medību sezona. Dienests pirmajā sezonas mēnesī aicina medībās ievērot izvēles principu un medīt tikai staltbriežu teļus vai staltbriežu govis, kurām nav teļu. Valsts meža dienests norāda, ka staltbriežu teļus atļauts nomedīt, izmantojot ne tikai teļa medību atļauju, bet arī pieauguša buļļa vai govs medību atļauju. Staltbriežu govis atļauts medīt līdz 31. janvārim, bet teļus – līdz 31. martam.

15. jūlijā sākas arī bebru un ondatru medību sezona, kas turpināsies līdz 15. aprīlim, bet meliorācijas sistēmās bebru un ondatru medību termiņš ir pagarināts – no 15. jūlija līdz 30. aprīlim.

 

Vasara ir visbīstamākais laiks, kad visstraujāk izplatās Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tāpēc šajā laikā mājas cūku novietņu īpašniekiem jābūt īpaši modriem. Straujā ĀCM izplatība skaidrojama ar mežacūku aktīvu pārvietošanos un barības meklējumiem. Īpaši aktīvi ir mežacūku sivēni, kas ātri pārvietojas, apgūstot jaunas pārtikas meklējumu teritorijas.

 

 

Valsts ceļu tīklā būvdarbi patlaban notiek 78 posmos, un vismaz sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada līdz pat stundai. Pašlaik ceļu būvē ir intensīvākais laiks, turklāt atšķirībā no citām nozarēm par labu nācis ilgstošais sausums.

 

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada pirmajā pusgadā kopējais kravu apjoms krities, vienlaikus Latvijas ostās pieaug apgrozījums vairākos kravu segmentos, kā arī palielinās dzelzceļa iekšzemes pārvadājumi. Joprojām ostu un dzelzceļa kravu apgrozījumu ietekmē šī brīža ģeopolitiskā situācija un gada sākumā pieņemtais lēmums, kad stājās spēkā sankcijas attiecībā uz Krievijas naftas produktiem.

 

"Škoda Vagonka" pārstāvji skaidro, ka piegādes grafiku izjauca Krievijas agresija Ukrainā – nācās atteikties no sākotnējā plāna transportēt vilcienu sastāvus pa dzelzceļu, sākotnējās to pārbaudes veicot slēgtā testēšanas trasē. Šīs izmaiņas loģistikā radīja aizkavēšanos, jo jaunie vilcieni ir jāsamontē īrētās telpās Rīgā.

 

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs šogad sešos mēnešos Latvijā samazinājies par 36,7% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu un bija 7,746 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

 

2023.gada 23.jūnijā stājās spēkā 11. Eiropas Savienības sankciju pakotne, kurā personālo sankciju sadaļā tika iekļauts arī Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs. Latvija izrādījās vienīgā Baltkrievijas kaimiņvalsts, kura šo sankciju iztulkoja kā aizliegumu pārvietot dzelzceļa kravas pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Līdz ar to tika nobloķēta arī dzelzceļa kravu plūsma gan uz, gan no Āzijas valstīm. Jau pirms šāda aizlieguma aizvien krītošais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms augustā draudēja nokrist zem kritiskās robežas, aiz kuras valstij ne resursu, ne vajadzības uzturēt LDz tā pašreizējā veidā. 

 

 

satori.lv · nelaut citiem lemt musu vieta