Par oficiālo
Valsts kanceleja izsludina konkursu uz Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora/es amatu.
Dabas aizsardzība visā pasaulē ik gadu saskaras ar jauniem izaicinājumiem, meklējot kompromisu starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ekonomisko attīstību, kas bieži vien saistīta ar dabas resursu izmantošanu vai iznīcināšanu.
Latvijā šobrīd ir aptuveni 18 tūkst. mājsaimniecību, kas jau uzstādījušas saules paneļus un ražo “zaļu” enerģiju savam patēriņam. Saules paneļu popularitāte uzplauka, jo īpaši 2022. gada pavasarī – brīdī, kad Ukrainā sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums, un tā rezultātā tirgū strauji pieauga elektroenerģijas cenas.
Par nozares jautājumiem
No 2024. gada 2. janvāra līdz 2. februārim Lauku atbalsta dienests aicina sniegt projektu pieteikumus divos atbalsta pasākumos mežsaimniecības jomā. Šo aktivitāšu mērķis ir veikt meža ieaudzēšanu, atjaunošanu un nomaiņu, kā arī paredzēt ieaudzēto platību kopšanu un jaunaudžu retināšanu.
Aizvadītā gada beigās Mežvidu kokaudzētavā tika pabeigti stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa būvdarbi Jaunkalsnavas pagastā un objekts pieņemts ekspluatācijā. Plaši izmantojot koksni, objektā izbūvēta stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa ēka gandrīz 8300 kvadrātmetru platībā, noliktavas ēka un labiekārtota teritorija divu hektāru platībā.
Meža biržā 2023. gadā veiksmīgi noslēgušās 167 izsoles, kurās kopā izdarīti 10 220 solījumi.
Par Daugavpils Universitātes Gada balvu zinātnē
Zinātņu daļa informē, ka līdz šī gada 23. janvārim var pieteikt pretendentus nominācijās “Daugavpils Universitātes Gada balva zinātnē 2023”, “Daugavpils Universitātes Gada balva jaunajam zinātniekam 2023” un “Daugavpils Universitātes balva par mūža ieguldījumu zinātnē”.
Par tālredzīgiem ieguldījumiem
Stiprinot savu neatkarību no izejmateriālu pieejamības, lai arī turpmāk attīstītu augstvērtīgu produktu ražošanu, viens no Latvijas vadošajiem koksnes nozares uzņēmumiem “Stiga RM” 2023. gada laikā iegādājies meža īpašumus teju 1400 hektāru platībā.
Mārupes Siltumnīcas, kas plaši pazīstamas ar garo gurķu audzēšanu visa gada garumā un tomātu sezonālu audzēšanu, informē par jaunākās siltumnīcas atklāšanu.
Par transporta plūsmas maiņu Rīgā
Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.
Par vides jautājumiem
Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi ir izdevusi Latvijas sūnu taksonu sarakstu. Pateicoties dabas aizsardzības projektiem un pētniekiem entuziastiem, Latvijas vadošie briologi vairāku ekspedīciju un izpēšu rezultātā pēdējos gados ir atklājuši vairākas jaunas sūnu sugas un pasugas, kuras iepriekš nav bijušas reģistrētas.
https://www.lasi.lv/par-svarigo/projekti/zala-latvija-apmezot-parslapinat-vai-parveidot-zalaja.10499
Zinātnieki skaidro, ka organiskās augsnes ir augsnes, kas bagātas ar organisko materiālu – augu un dzīvnieku atliekām dažādās sadalīšanās stadijās – augsnes ar organismu šūnām un audiem, kā arī augsnes ar organismu sintēzes vielām.
Baltijas jūrā sācies rets process – liela apjoma sāļa ūdens pieplūdums no Ziemeļjūras. Baltijas jūra ir noslēgta – kā liels ezers –, un spēcīgas sāļa ūdens ieplūdes notiek reti. Pēdējo reizi tas notika pirms 10 gadiem. Tās nāk par labu jūras videi, jo sāļais ūdens līdzi atnes arī skābekli, kura Baltijas jūrā trūkst.
Ar mērķi bremzēt Rāznas ezera krasta turpmāko izskalošanos un eroziju Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā oktobrī tika uzsākta krastu stiprināšana piekrastē pie Lipuškiem. Strauja un pastāvīga ziemas iestāšanās jau kopš 6. decembra liedza turpināt iesāktos būvdarbus, ko sākotnēji plānoja paveikt līdz 2023. gada beigām.
Dabas aizsardzības tēma mežsaimniecībā savu aktualitāti nezaudē nekad, tikai ik palaikam pamainās tās uzsvari. Patlaban dienas kārtībā ir aktualizējušies jautājumi gan par dabas skaitīšanas rezultātiem, gan vecajiem mežiem, gan Zaļo kursu u. c.
Šis un tas par šo un to
Latviju balvai izvirzījusi Somijas Ceļojumu žurnālistu asociācija, jo mūsu valsts jau ilgu laiku ir somu iecienīts ceļojumu galamērķis. Somu tūristi novērtē Latvijas arhitektūru, dabu, mākslu un kultūras piedāvājumu.
Joprojām pie Latvijas mazturīgām un daudzbērnu ģimenēm nav nonākušas Apvienotajā Karalistē dzīvojošo latviešu sarūpētās Ziemassvētku dāvanas un labdarības pakas, jo kāds no labdariem gribēja iepriecināt arī kaķi.
Prūsija, ceturtā Baltijas māsa, kas pazudusi no ģeopolitiskās kartes, ar kuras valodu latviešu valodai ir daudz kopīga – šis skumjais stāsts lika sirdij ietrīcēties Atmodas laikos, kad par to sāka runāt, un tas atkal atdzīvojas šobrīd, kad valodnieki iesaka Kaļiņingradu saukt kādā no vecajiem vārdiem – par Karaļaučiem vai Kēnigsbergu.
https://www.delfi.lv/193/politics/56262710/sabiedrisko-attiecibu-specialists-feders-nejausi-nopludina-sava-biznesa-modeli-zino-de-facto
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs šonedēļ slimības dēļ nebija Saeimā, tomēr telefonsarunā ar de facto viņš apstiprinājis, ka, lai gan Federu pazīstot, vismaz kopš vasaras ar viņu neesot runājis vai citādi sazinājies. Arī Finanšu ministrijā noliedza, ka Feders ar kādu tur būtu runājis.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |