Balstoties uz 2023. gada nacionālo SEG prognožu ziņojumu, kurā izskatīti esošo un plānoto politiku un pasākumu scenāriji transporta, lauksaimniecības, ēku un atkritumu apsaimniekošanas sektoros (t.i., ne-ETS sektors – Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto darbību sekotrs), KEM secina, ka ar iepriekš plānoto pasākumu kopumu nevar tikt sasniegts SEG emisiju samazināšanas jaunais mērķis Latvijai, kas ir 17% 2030. gadā salīdzinot ar 2005. gadu.

 

Ja privātie attīstītāji un arī valsts tiešām īstenos tuvāko gadu plānus vēja parku izveidē, ar tādu ģeneratoru darbināšanu elektrību varētu saražot vairāk nekā pusei Latvijas. Tik daudz enerģijas pašpatēriņam nevajag, tāpēc uzņēmēji jau tagad sāk klaudzināt pie valsts institūciju durvīm, lai tās steidzas risināt pārvades sistēmu lietas elektrības eksportam.

 

Esam apzinājuši savus sadarbības partnerus zemniekus, kurus skārusi šī dabas stihija, meklējam katram piemērotākos risinājumus, kā palīdzēt, lai nepadziļinātu krīzi un lauksaimnieki varētu pēc iespējas labāk sagatavoties nākamajai sezonai – palīdzam ar auto transportu, ģeneratoriem, pēc iespējas operatīvāk organizējam graudu pieņemšanu.

 

 

 

Saistībā ar 7. augusta vētras un krusas nodarītajiem postījumiem mežaudzēm, Valsts meža dienests informē par nosacījumiem, kādā meža īpašnieki var veikt koku ciršanu nopostītajās teritorijās. Jau ziņots, ka visvairāk vētrā cietušas mežaudzes Zemgales reģionā. Patlaban Zemgales virsmežniecības teritorijā apzināti vētras nodarītie postījumi vismaz 1800 ha apmērā. Pārējā Latvijas teritorijā būtiskākie postījumi ir Vidzemes reģionā, kur to apjoms pēc provizoriskām ziņām sasniedz vairākus simtus hektāru.

 

 “Latvijas valsts meži” (LVM) jau otro gadu mērķtiecīgi palielina enerģētiskās koksnes sagatavošanas apjomus, lai piedāvātu enerģētisko šķeldu gan siltumenerģijas ražotājiem, gan industriālajam sektoram. Tuvojoties 2023./2024. gada apkures sezonai, LVM uzsāk enerģētiskās šķeldas pārdošanu. LVM piedāvā iegādāties 540 tūkst. ber. m3 enerģētiskās šķeldas visā Latvijas teritorijā, kas ir līdzvērtīgs apjoms 459 tūkst. megavatstundu (MWh) siltumenerģijai ar piegādes laiku no šī gada oktobra līdz 2024. gada aprīlim pircēja izvēlētā laika grafikā.

 

2022. gadā pēc apmēram astoņu gadu pauzes Latvijā tika atklāts jauns vēja parks – gandrīz 60 MW jaudīgais Tārgales vēja parks, kas teju divkāršoja kopējo mūsu valstī izbūvēto vēja parku jaudu, palielinot to līdz 137,4 MW. Tas gan joprojām ir vairākas reizes mazāk, nekā izbūvēts Lietuvā un Igaunijā, un ierindo mūs starp vēja enerģijas ziņā atpalikušākajām Eiropas valstīm. Pēdējo pāris gadu laikā, tostarp Krievijas izraisītā kara rezultātā, likumdevēji šķietami sapratuši, ka tikai uz gāzi un ūdeni enerģētikā paļauties vairs nevar, un sākuši aktīvāk strādāt arī pie vēja enerģijas attīstības Latvijā. Vai rezultāts ir labs? Par to precīzi varēs spriest tikai pēc pāris gadiem, bet jau šobrīd daudzu ekspertu un nozarē iesaistīto domas dalās.

 

 

Latvijas eksperti dalīsies ar savu pieredzi augsnes agroķīmiskajā izpētē, augsnes auglības novērtēšanā, sadarbībā ar privātajiem agroķīmisko pakalpojumu sniedzējiem un augsnes oglekļa monitoringu. Pieredzes apmaiņa Latvijas un Norvēģijas ekspertiem dos jaunas zināšanas un vērtīgu pieredzi, kā arī stiprinās savstarpējo sadarbību.

 

LVMI Silava meža faunas un medniecības virziena pētnieki brūnā lāča monitoringu Latvijā veic kopš 2015. gada, ar katru monitoringa periodu pētījuma teritoriju un pētījumā izmantotās metodes paplašinot.

 

 

https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2023-08-14/no-septembra-lbtu-ieviesis-vairakas-strukturalas-parmainas
...apvienojot Meža fakultāti un Vides un būvzinātņu fakultāti, tiks izveidota Meža un vides zinātņu fakultāte (MVZF). Tajā darbību turpinās piecas struktūrvienības: Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts, Mežsaimniecības institūts, Modernās būvniecības un kokapstrādes institūts, Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts un LBTU Starpnozaru laboratorija. Jaunās fakultātes dekanāts atradīsies Akadēmijas ielā 11 un tās dekāns būs Dr.silv., Linards Sisenis.

Meža fakultāte šodien ir otrā lielākā LBTU ar stabilu studentu skaitu virs sešiem simtiem. Gadā uzņemam ap 200 studentu, absolvē fakultāti ap simtu. Šogad pēc vasaras sesijas absolvēja 93, ja pieskaitām ziemas sesiju, tad kopā ir 101 absolvents. Starp studentiem joprojām populārākais ir mežsaimniecības bloks – mežinženieru un mežzinātnes studiju programmas. Mazāk populārs ir kokapstrādes bloks, bet jebkurā gadījumā darba tirgus pieprasījums ir tāds, ka nespējam nodrošināt nozari ar absolventiem.

 

17. augustā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē (PTF) aizvadīta Maizes diena, kurā vienkopus pulcējas LBTU pārtikas tehnologu sadarbības partneri – graudu pārstrādes un maizes ražošanas uzņēmumu – pārstāvji, nozares eksperti. Dalībnieki iepazinās ar fakultātes telpām, studiju un pētniecības procesā pielietotajām tehnoloģijām, pārrunāja nozares aktualitātes un piedalījās praktiskajās nodarbībās.

 

 

 

Pēdējās desmitgadēs pilsētās ir samazinājušās dabisko pļavu platības, pārvēršoties līdzenos, bet bezpersoniskos mauriņos. Pļavas ir apbūvētas un, regulāri pļaujot, zaudējušas gan pļavu statusu, gan nozīmi, gan augu daudzveidību. Latvijā vērtīgi zālāji klāj tikai 1% no visām teritorijām.

 

 

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/15.08.2023-jauno-elektrovilcienu-ekspluatacija-kavesies-vel-vismaz-par-trim-menesiem.a520203/