Nedēļas apskats
Aptauja
Klāt novembris... Kas būtu labākais, ko tas mums varētu atnest...
Skaistā rudens turpinājumu
Zinošu un stabilu valdību, kas zina, kā
Mieru draugiem Ukrainā
Daudz mazu, personisku veiksmju, kas pārtaptu Lielā Veiksmē
12.-17. novembris
Apsveicam Uldi Biķi, a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāju, Gada tautsaimnieka godā!
Par gaidāmajiem notikumiem
### Mežsaimniecības konference nākamnedēļ, 23. novembrī, Ogrē
### Parakstīties par medību nākotni Eiropā iespējams: signforhunting.com
### Nākamnedēļ, 25. novembrī, konkursa Eiropas Gada koks Latvijā 2022 noslēguma pasākums pie Sējas dižozola
Par politiku
Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 11. novembrī ir apstiprinājusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu (KLP SP) 2023.-2027. gadam. KLP SP paredz turpmāko piecu gadu laikā (2023-2027) lauksaimniecības nozares un lauku attīstībā Latvijā ieguldīt 2,5 miljardus EUR. Lielākā finansējuma daļa jeb 1,7 miljardi EUR tiks piešķirta tiešo maksājumu veidā, lauku attīstības pasākumiem ir paredzēti 0,791 miljards EUR, bet Tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem – 10 milj. EUR.
Naudas būs vairāk, jo kopumā turpmāko piecu gadu laikā Latvijas lauksaimnieku atbalstam paredzēti 2,5 miljardi eiro, taču arī prasības būs lielākas. Vinnēs tie, kuri spēs strādāt atbilstoši zaļā kursa nostādnēm. Taču pirms iet tālāk, vērts paraudzīties, ka veicies nebūt ne vieglajos iepriekšējos gados. Par to, un arī nākotnes skicēm, saruna ar zemkopības ministra biroja vadītāju Jāni Eglītu.
Par vides lietām
Lai veicinātu Ķemeru Nacionālā parka mitrāju atjaunošanos un mazinātu purva izžūšanas risku, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – pārvalde) ir sākusi dabas atjaunošanas darbus – koku un krūmu izciršanu – Zaļajā purvā.
Zaļais purvs atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā, Engures novada Smārdes pagastā . Atjaunojot tā dabīgo ūdens režīmu, tiks novērsta susināšanas sistēmas negatīvā ietekme uz pašu purvu, kā arī piegulošajiem purvainajiem un staignāju mežiem.
Viens no programmas prioritārajiem mērķiem ir dabas aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un zaļās infrastruktūras izveidošanas pasākumi, tostarp pilsētu teritorijās. Paredzētais ERAF finansējums šim mērķim ir 9,97 miljoni eiro. Atbalstāmie pasākumi ietver kopīgas aktivitātes pārrobežu problēmu risināšanai.
Par enerģētikas jautājumiem
AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat 7 reizēm.
Enerģētikas infrastruktūra, kas nepieciešama Baltijas valstu un Polijas elektropārvades tīklu pārslēgšanai no Krievijas uz kontinentālās Eiropas frekvenču zonu, tiks pabeigta 2024. gada nogalē, tādēļ sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem bez papildu izdevumiem varētu veikt gadu agrāk par iepriekš plānoto...
Par... īsāk sakot, labas ziņas
Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” tapusi programma, kuru var nosaukt arī par rīku meža modelēšanai. Tā radīta meža nozares atbalstam, kad nepieciešams modelēt kādu stratēģiju un saprast, kurp tā var aizvest.
Izvērtējot LVMI Silava pētnieces, 2022. gada Eiropas Klimata pakta vēstnieces Latvijā Daigas Zutes ieguldījumu klimata un zaļākas Eiropas veidošanas jomā 2022. gada LVMI “Silava” un citu organizāciju organizētajos pasākumos, Eiropas Komisija atkārtoti piešķīrusi LVMI “Silava” zinātniecei Eiropas Klimata pakta vēstnieces pilnvaras.
Vēl šogad Valsts meža dienests plāno papildināt autoparku ar četrām jaunām meža ugunsdzēsības automašīnām Mercedes Benz Unimog U4023. Vienu no tām 16. novembrī saņem Ziemeļvidzemes virsmežniecība – auto dislokācijas vieta būs Limbaži. Nākamās trīs līdz gada beigām saņems Austrumlatgales, Dienvidkurzemes un Ziemeļaustrumu virsmežniecības.
Vairāk nekā 200 gadu senais Nordeķu muižas stāsts vijas raibs kā dzeņa vēders. Skaistās baroka stila guļbūves vēsturē bijuši laiki, kad jābrīnās, kā tie vispār pārdzīvoti. Tomēr nams ne tikai stāv savā vietā un saglabājis daļu sava senatnīguma, bet arī ļauj ieskatīties vairākos tā dzīves periodos. Tas atspoguļojas interjerā, kad salīdzinoši atturīgu senāko laiku nomaina grezni eklektiski un pat austrumnieciski motīvi.
Jelgavas novadā pār Vircavas upi uzbūvēts koka tilts 60 tonnu smagai slodzei, informē novada pašvaldībā. Autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas-Upmaļi-Vircava, tas projektēts un ražots SIA Zaza Timber.
Mēs esam latvieši, kāda jēga mums nedzīvot Latvijā, tā savu 1995. gadā pieņemto lēmumu Latvijas Radio raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pamatoja Beņķu ģimene. Pirms gandrīz 30 gadiem Selga un Juris Beņķi kopā ar abām savām meitām – Leldi un Liānu – no savas mītnes zemes Austrālijas pārcēlās uz Latviju.
Iespēja pasmaidīt par aktuālo