Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
10.-16.septembris
Par gaidāmajiem notikumiem (secībā)
### Pirmdien, 19. septembrī, sāksies balsojums par Eiropas Gada koku Latvijā. Informēsim atsevišķi.
### 30. septembrī Mežzinātnes pēcpusdiena LVMI “Silava”
### 20. oktobrī Jelgavas pilī, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (līdz šim LLU) aulā paredzēta ikgadējā meža nozares iekšējā konference. Sākums pl. 10, būs ziņojumi par meža nozares darbību kara apstākļos (Ukrainas pārstāvis), aktualitātēm starptautiskajos tirgos, enerģētikas jautājumu iztirzājums un citas nozarei aktuālas tēmas.
Konference ir Meža nozares uzņēmumu un organizāciju iekšējs pasākums, kurā ierobežotā daudzumā piedalīsies arī valsts pārvaldes pārstāvji un “nozares draugi”.
### No 20. līdz 22. oktobrim Daugavpilī 11. starptautiskā bioloģiskās daudzveidības pētījumu konference (ICBR 2022).
### 28. oktobrī Meža fakultātes salidojums (informācija sekos)
### LMSP 7. Starptautiskā konference “Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos” 3. novembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LLU) Meža fakultātē.
Par notikušo un nepieņemamo (VID Nodokļu un muitas policisti “safabricē” krimināllietu un no uzņēmēja cenšas izspiest 100 000 eiro kukuli. Īss kopsavilkums “par” un “ap”.)
Piebilde: par šo notikumu kolēģi nozarē nešaubīgi būs dzirdējuši. Pagaidām otrajā plānā un maz apspriests palicis fakts, ka ir jābūt ļoti konkrētiem apstākļiem un situācijai, lai pazīstamam un sekmīgam uzņēmējam uzbruktu tik prastā un lecīgā veidā. Turklāt, runas par pasūtījumu galdiem utt. arī no ne-baumu medijiem klīst labu laiku. Tas nav pieņemami!
Par aktuālo nozarē
Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.
Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.
Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.
Latvijas Valsts meži (LVM) nodarbojas ne tikai ar mežizstrādi un to atjaunošanu – uzņēmumā ir arī struktūra, kas nodarbojas ar zemes dzīļu apgūšanu jeb derīgajiem izrakteņiem. LVM pārvaldībā ir desmitiem dažāda lieluma grants un smilšu ieguves vietas un milzīgas kūdras purvu platības. Tomēr Eiropas zaļais kurss var negatīvi skart tieši kūdras nozari, jo izpildot tā prasības, tās ieguve enerģētikai līdz 2030. gadam būtu pilnībā jāpārtrauc.
LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš skaidro, ka pētnieku hipotēze bijusi – emisijas rodas ne tikai purvos, bet arī slapjajos mežos ar kūdras augsnēm, purvaiņos. Lai saprastu, cik daudz emisiju rodas nesusinātā purvainī, respektīvi, nemeliorētā mežā, “Silavas” pētnieki ierīkojuši izmēģinājumu objektus dažāda vecuma bērzu, melnalkšņa un apšu audzēs. Paralēli mērījumi tikuši veikti meliorētos kūdreņos ar tām pašām koku sugām. Kopumā – nedaudz mazāk kā 40 objektos. “Divus gadus mēs šajās platībās izdarījām gāzu apmaiņas mērījumus,” skaidro Andis Lazdiņš.
“Atvērtība, savstarpējā zināšanu pārnese un jaunās paaudzes izglītošana par tautsaimniecībai būtiskiem procesiem mūsuprāt ir viena no galvenajām atslēgām uz ilgtspējīgu nākotni. Tāpēc “Latvijas Finiera” iesaistei dažādos izglītības procesos ir senas tradīcijas,” stāsta “Latvijas Finiera” padomes loceklis Jānis Staris, uzsverot, ka Zaļā klase ir šāda veida vērienīgākais uzņēmuma rīkotais pasākums.
Kā noprotams, DAP ļoti īpatnēji saprot latviešu valodas vārdu “sadarbība”. Šī nav pirmā šāda stila un veida sadarbības izpausme. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas direktores vietnieks Raitis Čakstiņš man sacīja, ka Vaiņodes jeb Lielbātas muižas pils īpašnieki Griģi bija nolīguši arboristi, neraugoties uz to, ka viņiem bija atteikta atļauja liepu nozāģēt.
Kad īpašnieki vērsās ar lūgumu pašvaldībā nozāģēt liepu, jo tā kļuvusi bīstama, pašvaldība vērsās Dabas aizsardzības pārvaldē, jo koks bija reģistrēts kā dižkoks un tāpēc tā vairs nav pašvaldības atbildība.
la.lv · kailcirtes no dzivas miesas izrauts gabalsmezzinis peteris v…
Ļoti īpatnēja rīcība (publikācija) laikā, kad daļa sabiedrības seko žurnālistu pētījumiem par ezotērikas un “aizkapa pasaules” uzņēmējdarbību. Kopš valdības pieņemtā lēmuma par jaunāku mežu un tievāku koku ciršanu, kā arī protesta piketa pie Ministru kabineta ēkas pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Zāģeri savu panākuši, dabas draugu solītais pretspars pagaidām nav jūtams. Kamēr “frontē” klusums, aicinājām uz sarunu, iespējams, Eiropā un vēl citur pasaulē slavenāko mežzini Pēteri Vollēbenu. Sensacionālus panākumus guvusi viņa grāmata, atklājot pārsteidzošas lietas par kokiem un mežu.
Par aktuālo ekonomikā
Piektdien, 16. septembrī, Prāgā (Čehijā) norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes neformālā sanāksme, kurā ES dalībvalstis diskutēja par pārtikas nodrošinājumu un ES lomu ilgtspējīgā pārtikas ražošanā pasaulē.
Pārtikas nodrošinājums pašlaik ir valstu vadītāju, starptautisko organizāciju un visas starptautiskās sabiedrības uzmanības centrā. Arī ES Padomei, kuras prezidējošā valsts pašlaik ir Čehija, pārtikas nodrošinātība ir prioritāte. Pie šī jautājuma nenogurstoši strādā Eiropas Komisija, neraugoties uz to, ka ES iedzīvotājiem nav pamata bažām par nodrošinājumu ar pārtiku. Tomēr aktuāls ir jautājums: kā arvien pieaugošās inflācijas apstākļos nodrošināt pārtikas pieejamību mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Ministru kabineta 13. septembra sēdē atbalstītais Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” nosaka mērķtiecīgākas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas īstenošanu, paredzot tādu būtisku izmaiņu ieviešanu kā katra jaunā politiskā cikla valdības korporatīvās pārvaldības politikas noteikšanu, pienākumu Ministru kabinetam reizi 5 gados izskatīt arī neprivatizējamu valsts kapitālsabiedrību turpmāko stratēģisko attīstību un ieviest centralizētāku valdes locekļu atlasi kapitālsabiedrībās, kurām nav izveidotas padomes.
2021. gadā Latvijā no ārvalstīm atgriezās gandrīz 7 tūkstoši remigrantu jeb 54,8% no visiem iebraucējiem. Tie ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie eksperimentālās statistikas dati.
Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka.
No neliela uzņēmuma Bauskas novada Brunavas pagastā uz Norvēģiju aizceļojusi pirmā skābēto kāpostu krava. Tikšot sākts arī produkcijas eksports uz Rumāniju un Bulgāriju. Kā atzīst biedrībā "Latvijas dārznieks", šādi gadījumi neesot bieži, jo mazajiem ražotājiem esot grūti konkurēt ar cenu un saražot nepieciešamo apjomu.
Modernizētajās stacijās un pieturas punktos tiks izbūvētas paaugstinātās platformas, kas pēc moduļu principa tiks aprīkotas ar ērtām un funkcionālām nojumēm, soliņiem, velonovietnēm un citu nepieciešamo aprīkojumu, kuru skaits nepieciešamības gadījumā būs vienkārši pielāgojams, mainoties pasažieru apjomam konkrētā pieturvietā.
Par citu svarīgo un interesanto
15. septembrī mežā starp Rendu un Kabili tika atklāts Nacionālo partizānu kara piemiņas objekts, ko vairāku gadu rosīga darba rezultātā izveidojuši nodibinājuma Rubeņa fonds dalībnieki.
Oskara Kalpaka muzeja apkārtnē, Saldus novadā, sākti vērienīgi būvniecības darbi, lai vietai pievienotu plašu brīvdabas ekspozīciju. Muzejs, kas stāsta par Latvijas brīvības cīņām un pulkveža Kalpaka kara gaitām, tiks papildināts ar kaujas priekšposteni, tranšeju sistēmu, transporta un bruņojuma elementu novietni un interaktīvām spēlēm. Topošā brīvdabas ekspozīcija būs stāsts arī par Latvijas mūsdienu karavīru, armijas un Zemessardzes veidošanos pēc neatkarības atgūšanas.
Kāds pārsteigums! ... Pirmdien ASV vēstniecības vairāk nekā 20 valstīs ir saņēmušas amerikāņu izlūkdienestu informāciju, kā Krievija pēdējos astoņus gadus šajās valstīs uzpirkusi amatpersonas un politiķus, tam iztērējot vismaz 300 miljonus dolāru, lai īstenotu savu politisko ietekmi un jauktos vēlēšanu procesā, un būtu ārkārtīgi maz ticami, ka šīs shēmas apgājušas Latviju.
Cik jūs tagad maksājat par to, ka nekritiski patērējat ikvakara ziņu saturu, ticībā, ka svarīgāko noteikti izstāstīs? Par to, ka neiedziļināties politikā un pat lielajos rēķinos. Un svarīgākais – par to, ka nevienu nekritizējat, baidoties izskatīties kā savas valsts ienaidnieks? Kur var redzēt, cik par to visu maksājat? Viena ļoti uzskatāma iespēja šobrīd ir nejēdzīgi lielie elektrības rēķini. Protams, kas jums robs budžetā un sajozta josta, tas otram milzīga peļņa un prēmija. Bet tā jau tam būtu jābūt, vai arī ne?!
Aktuāla karikatūra