Nedēļas apskats
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
10.-16. jūnijs
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### Meklējam koku ar stāstu!
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Iespēja piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas Uzņēmējdarbības Veicināšanas balva 2023”. Projektus konkursam var iesniegt līdz š. g. 22. jūnijam
em.gov.lv · aicinam pieteikties 2023 gada konkursam eiropas uznemejdarbi…
em.gov.lv · aicinam pieteikties 2023 gada konkursam eiropas uznemejdarbi…
### 27. jūnijā ikviens interesents aicināts apmeklēt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātniskās institūcijas
llu.lv · lbtu notiks informativa diena zinatnieku kongresa zinatne la…
llu.lv · lbtu notiks informativa diena zinatnieku kongresa zinatne la…
### Mednieku festivāls “Minhauzens 2023” Mētrienā. 4. un 5. augustā, kad visu mednieku ceļi vedīs uz Mētrienas brīvdabas estrādi.
Par nozarē aktuālo
Paplašinot savu darbību augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, viens no Latvijas vadošajiem koksnes nozares uzņēmumiem “Stiga RM” sācis jaunas akustisko koka plātņu rūpnīcas būvniecību Tukuma novadā.
Laika kapsulas iemūrēšana “Stiga RM” topošās ražošanas ēkas pamatos.
Turpinoties sausiem laikapstākļiem, ievērojami palielinās ugunsbīstamība mežos, tādēļ Valsts meža dienests aicina pilnībā izvairīties no uguns izmantošanas mežā.
Par aktuālo ekonomikā
delfi.lv · roberts zile kurs pelnis no latvijas veja parkiem.d
Aktuālais karikatūrās
Eiropas Savienības mērķis – panākt, ka līdz 2030. gadam atjaunīgo energoresursu īpatsvars ir 45% no kopējiem,– ir ambiciozs. Tas nozīmē jaunu tehnoloģiju un infrastruktūras radīšanu, kā arī salīdzinoši ātru politisko lēmumu pieņemšanu. Eiropas līmenī pieņemtie dokumenti – Eiropas Zaļais kurss, Fit for 55 pakete, arī taksonomija jeb kategorizēšana, kuras privātās investīcijas tiek uzskatītas par zaļām, – tas viss ir devis stimulu pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem, taču vienlaikus tā ir arī ekonomiskā burbuļa pazīme, ko vēl vairāk ietekmē energoresursu ģeopolitiskā tektoniskā transformācija Krievijas izraisītā kara kontekstā.
Eiropas Savienības (ES) mērķu noteikšanā ir jāņem vērā katras dalībvalsts reģionālās, ekonomiskās un vides atšķirības, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā sanāksmē Stokholmā, kas noslēdzās otrdien, pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Par to, vai pieciem premjera nosauktajiem reformu punktiem, kuru izpilde nesokas, ir kāds sakars ar ambiciozajiem solījumiem par ekonomisko izrāvienu.
zm.gov.lv · zemkopibas ministrija mekle risinajumus sausuma radito seku…
Starpinstitūciju koordinācijas grupa katastrofas koordinācijai vienojās, ka ZM aicinās pašvaldības ierīkot noteiktas publiskas ūdens ņemšanas vietas, lai lauksaimnieki varētu iegūt nepieciešamo ūdeni dārzu laistīšanai un lauksaimniecības dzīvnieku dzirdināšanai.
Galveno balvu kategorijā “Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2023” saņēma Ventspils, aiz sevis otrajā vietā atstājot Jelgavu, bet trešajā – Jūrmalu. Savukārt “Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2023” balvu ieguva Madonas novads, sudraba godalga – Smiltenes novadam, bet bronza – Jēkabpils novadam.
Arī katrs augu draugs, kam pieder mazdārziņš ir izjutis pavasara untumus un negulētas naktis. Bet tāda ir daba un tāpēc arī lauksaimniecība ir ļoti neprognozējama. Un vēl jau aktīvi darbojas augu kaitēkļi un slimības, kas novārdzinātos augus īpaši nomāc un apdraud. Bet šiem apdraudējumiem katrs var likt pretī savas zināšanas, praksi un iemaņas.
Diskusijās par grozījumiem Alkohola aprites likumā VM gana bieži atsaucas uz Lietuvas veiksmīgo pieredzi. Parunājot ar Lietuvas kolēģiem, netop īsti skaidrs, kas tieši Lietuvā ir uzlabojies. Alkohola patēriņš Lietuvā 2021. gadā bija 12,1 litrs, un tas ir neskaitot kaimiņu pirkumus Latvijā un Polijā. Savukārt Latvijā šis rādītājs, pēc Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) pieejamajiem aprēķiniem, bija 11,5 litri, atrēķinot tūristu pirkumus.
Par vides jautājumiem
Ministru kabinets 13. jūnija sēdē apstiprināja jaunu Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Izmaiņas skar Līgatnes dabas taku apmeklējumu, pasākumu rīkošanu pārvaldei piederošajās telpās, vides izglītības un citus pakalpojumus.
Dabas aizsardzības pārvaldes pakalpojumu cenrādis netika pārskatīts 10 gadus. Ņemot vērā, ka noris pastāvīgi uzlabojumi vides izglītības pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī augušas pakalpojumu izmaksas, bija nepieciešams paaugstināt maksu noteiktās pozīcijās.
Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu 2021.gadā izveidotā Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos aicinājusi bloku līdz 2040.gadam izmešus samazināt par 90-95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
Unikālu šaursliežu dzelzceļa fragmentu LVM Austrumvidzemes reģiona vecākais plānotājs Salvis Alvaters atrada, veicot egļu astoņzobu mizgrauža bojāto audžu apsekošanu. Sliežu fragments savulaik ticis izgāzts kopā ar koka sakņu sistēmu.
Savvaļā mītošās, pie cilvēka nepieradinātās, bet dabai nepieciešamās taurgovis Latvijā un citur Eiropā likuma izpratnē tiek uzskatītas par mājlopiem. Mājlopu uzturēšanai ir noteiktas prasības – dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem, reģistrētiem un ik gadu ir jāņem asinsanalīzes. Tā kā šīs prasības nav iespējams izpildīt, tiek meklēti risinājumi Eiropas līmenī.
Latvijā klinšu ērglis ir sastopams ļoti reti, to skaits nepārsniedz 10 pārus. Sugas izplatības areāla daļā kalnos tie ligzdo uz karnīzēm klinšu sienās, tomēr pie mums šie putni ligzdas būvē vecos kokos, kas atrodami lielos augsto purvu masīvos. Putni ir ļoti jutīgi pret traucējumu ligzdošanas sezonā, jo īpaši ligzdošanas sākumā – no marta līdz maijam.
Par izglītības jautājumiem
Aizvadītajā gadā LBTU norisinājās zīmola maiņa, kas iekļāva universitātes nosaukuma, stratēģijas un grafiskās identitātes izmaiņas. Tās ietekmējušas kopējo atpazīstamību un dažādus reputācijas rādītājus. Kā liecina reputācijas pētījuma rezultāti, universitātes atpazīstamība septiņu gadu laikā nemainīgi ir bijusi ļoti augsta.
Nereti, domājot par Baltijas valstu augstāko izglītību, mēs iedomājamies saujiņu augstākās izglītības iestāžu. Katram šis saraksts būs nedaudz atšķirīgs, bet tajā varētu parādīties Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Viļņas Universitāte (VU) un, protams, Tartu Universitāte (TU), kas iemantojusi spēcīgu tēlu kā pasaules reitingu vadošā augstskola reģionā.
15. jūnijā LVMI Silava bibliotēkā notika Mežzinātnes promocijas padomes atklātā sēdē, kurā LVMI Silava meža selekcijas un kokaugu adaptācijas pētījumu virziena zinātniskā asistente Laura Ķēniņa aizstāvēja promocijas darbu Oglekļa uzkrājums vecās mežaudzēs hemiboreālajos mežos ar sausām minerālaugsnēm, kas tika izstrādāts 2017.–2022. gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava. Darba zinātniskais vadītājs – LVMI Silava vadošais pētnieks, Dr. silv., Āris Jansons.
Par sekmīgiem darbiem
Šonedēļ ilgi gaidīto atklāšanu piedzīvos Dailes teātra priekšlaukums. Tas atjaunots un labiekārtots, un līdz ar to pilsētas centrā ir jauna, mūsdienīga un ērta publiskā telpa, kas eleganti saspēlējas ar teātri un dod iespēju patīkamai atpūtai visiem.
Atjaunota vēsturiskā Hāmaņa muižiņa Āgenskalnā. Ēku kompleksā turpmāk atradīsies kopstrādes telpas un bērnudārzs. Muižas jaunie īpašnieki kopumā četrus gadus pavadījuši atjaunošanas darbos, lai no daļēji sadegušās ēkas to atgrieztu vēsturiskajā veidolā. Lai arī muižas saimnieki gandarīti par paveikto, tomēr atzīst, ka nav trūcis arī izaicinājumu ēkas atjaunošanā.
Dzelzceļa stiga no Ērgļiem līdz Rīgai ir samērā taisna, pārsvarā ar cietu grants segumu, taču vietumis tā tiek izmantota mežizstrādes darbu veikšanai, tādēļ var būt nelīdzena. Kādreizējais dzelzceļa posms visā garumā ir marķēts, izmantojot dzelzceļa gulšņus, bet pa ceļam par šā sliežu ceļa vēsturi iespējams uzzināt informācijas stendos pie bijušajām stacijām. Lai gan vilcieni te kursēja jau no 20. gadsimta sākuma, piemēram, Kangaru stacija (Ropažu nov.) tika uzcelta tikai 1937. gadā.
Šobrīd stacijas pirmais stāvs pēc iepriekšēja pieteikuma ir atvērts apmeklētājiem un uzņem arī kultūras pasākumus. Pamazām atdzimst arī citas stacijas – Taurupe un Suntaži, kuru pirms diviem gadiem izsolē iegādājās mārupiešu Ķemzānu ģimene. Stacijas ēka un tās piebūves jau tikušas pie jauna jumta un fasādēm. Saimniekiem ir doma šeit iekārtot SPA viesnīcu. Notiek arī apkārtnes labiekārtošanas darbi, būs laukums, kur ērti novietot divriteņus.
Par nepieņemamo
KP identificēja septiņus iepirkumus, par kuriem notika aizliegta vienošanās, ar kopējo līgumsummu 24 762 000 eiro.
Četri iepirkumi bija saistīti ar valsts galveno autoceļu rekonstrukciju, segumu atjaunošanu, pārbūvi vai segas pārbūvi. Divi iepirkumi saistīti ar valsts reģionālo autoceļu pārbūvi vai segas pārbūvi, un viens iepirkums saistīts ar vietējā autoceļa seguma atjaunošanu.
Kā iepriekš publiski izskanējis, saskaņā ar pirmstiesas procesā iegūtajiem pierādījumiem un apsūdzībā norādīto organizētās grupas dalībnieki ārpus Latvijas iegādājās 974 kilogramus hašiša un noslēpa to celtniecības materiālu kravā, lai, ievedot kravu Eiropas Savienībā, hašišu nekonstatētu muitas kontrole.
Par dažādiem (raibum raibiem) notikumiem
Bet monētai ir arī otra puse, kas vedina uz visai skumjām pārdomām par to, kāda vispār ir sabiedrības uzvedības kultūra un izpratne par to, kas ir pareizi vai nepareizi un kas ir labi vai slikti. Ir daudz vispārzināmu nerakstītu likumu vai uzvedības normu, kuras ievēro faktiski katrs sabiedrības loceklis...
Pavisam nesen iznākusi vēstures zinātņu doktora Gunta Zemīša monogrāfija ar mūsdienās ļoti saprotamu (diemžēl) nosaukumu – “Drošības aspekti Latvijas vēsturē”. Katrs, kurš grāmatu jau ir lasījis vai lasīs, pats novērtēs sev noderīgo, tomēr man subjektīvi interesanti šķita tas, ka 21. gadsimta otrajai desmitgadei aktuālas tēmas patiesībā nav jaunas. Un tas savukārt kārtējo reizi rada jautājumu par to, vai mēs no vēstures kaut ko mācāmies. Un ja nē, kādēļ tā.
Ilgstoši apdzīvotā vieta nav atstājusi pēdas ne folklorā, ne apkaimes mutvārdu nostāstos. Tās sākums un gals droši vien tā arī paliks noslēpumā.
Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas vietvārdu pārdēvēšanā Publiskās atmiņas centram divu gadu laikā izdevies panākt tikai 22 ielu nosaukumu maiņu. Tās veido ap 15% no 145 pārdēvējamiem vietvārdiem, kā sarakstu centrs Valsts prezidentam iesniedza pērn. Ja saglabāsies tik lēns temps, no okupācijas un rusifikācijas sekām vietvārdos izdosies atbrīvoties 2030. gadā. Latvija kļūst divējāda. Alūksnes, Ādažu, Dienvidkurzemes, Krāslavas, Līvānu, Ogres, Rēzeknes, Saldus, Valkas novads panāca, ka komunistiskā totalitārā režīma vai rusifikācijas vietvārdu šajos novados vairs nav. Aktīvi par pārdēvēšanu debatē Aizkraukles un Preiļu novadā.
...es patiešām uzskatu: lai cik skarba būtu sociālo platformu vide, reāli tā vārda brīvību Latvijā neierobežo. Ja pavisam lakoniski – neviens ar varu nespiež šajās platformās līdzdarboties un izbaudīt dārgo līdzpilsoņu verbālos uzbrukumus. Galu galā pastāv iespēja agresīvākos personāžus bloķēt. Ja kāds vai kāda uzskata, ka tīmeklī patiešām bieži sastopamā neiecietība ierobežo viņa vai viņas iespējas izteikties, tad varu atgādināt, ka totalitārās sistēmās, tostarp PSRS, netīkams viedoklis varēja beigties ar reālu cietumsodu vai nonākšanu psihiatriskajā slimnīcā.