1.-7. jūlijs
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Seminārs par saldo ķiršu kā lietkoksnes audzēšanu 11. jūlijā Dobelē un tās apkārtnē
silava.lv · 2023 06 30 Seminars Programma
silava.lv · 2023 06 30 Seminars Programma
### Iespējams parakstīt petīciju “Nē jaunām aizsargājamām dabas teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!”
### Meklējam koku ar stāstu!
### Baložu kūdras muzejdzelzceļa ekskursijas 2023. gada sezonā
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### Plānojot vasaras gaitas, var noderēt
majaskafejnicas.lv
majaskafejnicas.lv
### Mednieku festivāls “Minhauzens 2023” Mētrienā. 4. un 5. augustā, kad visu mednieku ceļi vedīs uz Mētrienas brīvdabas estrādi.
Par valstiski aktuālo
Zemkopības ministram Didzim Šmitam (AS) ir piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Ārpolitikā nekādas būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas, bet ne tikai tādēļ, ka jaunais prezidents ilgstoši ieņēmis ārlietu ministra posteni. Tas varbūt skanēs nejauki, bet tik nelielās un no “vecākajiem brāļiem” atkarīgās valstīs, kāda ir Latvija, pat valsts pirmā amatpersona nekādu lielu rīcības brīvību atļauties nevar. Te vērts atgādināt par pašreizējo Lietuvas prezidentu. Gitanam Nausēdam kļūstot par prezidentu 2019. gadā, valdīja zināma nervozitāte par viņa kompetenci un mugurkaulu ārlietās.
Ministru kabinetā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos rīkojuma projektus par Latvija.lv portāla lietojamības uzlabošanu un e-adreses modernizēšanu, kas lietotājam ļaus ērtāk un ātrāk saņemt nepieciešamo informāciju un veikt vēlamās darbības.
Par nozarē aktuālo
Nozīmīgajā 150. jubilejas gadā “Latvijas Finieris” ir viens no XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku atbalstītājiem. Tūkstošiem dziedātāju, dejotāju, muzikantu un svētku apmeklētāju priecēs SIA “Latvijas Finieris mežs” kopšanas cirtēs sarūpētās bērzu meijas, bet uzņēmumā ražotie bērza saplākšņa produkti būs plaši izmantoti deviņos scenogrāfijas projektos visā pilsētā – sākot no informatīvām zīmēm un dekorācijām, līdz skatuvju grīdām un akustiskām konstrukcijām.
Kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmums “Stiga RM” 2023.gada pirmajā pusgadā kopumā par 10,4 miljoniem eiro iegādājies 1128 hektārus meža īpašumu Kurzemē, Zemgalē un Pierīgā, informēja uzņēmuma pārstāvji.
Ja agrā pavasara stādījumiem bojājumu apjoms svārstās no 20 līdz 30%, tad vēlā pavasara stādījumiem tas sasniedz pat 50%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža pakalpojumu centra speciālistu apkopotā informācija.
Ar laika kapsulas iemūrēšanu rūpnīcas trešā korpusa pamatos koka būvkonstrukciju ražošanas uzņēmums “ZAZA TIMBER Production” iezīmē ražošanas kāpinājumu. Topošā korpusa izmaksas plānotas ap 2,5 miljoniem eiro, turklāt 45% no tām līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska, bet ne bez klupieniem, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai, kapsulas iemūrēšanas pasākumā sacīja “ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Jaunā korpusa būvi plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Pats svarīgākais visā uzņēmumā ir cilvēks, un ar šo pozitīvo mikroklimatu saglabāt ticību cilvēkos, ka mēs darām darbu, kas rada gandarījumu, ir ļoti svarīgi. Es ar katru cilvēku cenšos vismaz reizi nedēļā aprunāties un dot viņam pozitīvu emociju lādiņu. Mēs esam kā viena ģimene, un tam pierādījums ir tas, ka pie mums strādā cilvēki vairākās paaudzēs, kas šeit kā mazi bērni nāca vecākiem līdzi un tagad paši šeit strādā. Mums tās kadru mainības ir maz.
Mežkopis Vilnis Otvars laimīgi dzīvo Madonas pusē. Pie paša atjaunotās mājas karoga mastā plīvo Latvijas karogs, un Ukrainas karogs arī būšot līdzās, kad ukraiņu tauta gūs uzvaru, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā “Meža stāsti”. Ikdienā Vilnis “tur” grūtu cīņu pret invazīvo sugu latvāni. Savu mūža darbu pētniecībā un praksē viņš veltījis šīs sērgas apkarošanai Latvijas mežos. Pētījis un cīnījies – gan ar mačeti un sviedriem, gan ar prātīgu darbošanos, kas nes rezultātu.
Valsts meža dienests medību tiesību lietotājiem piedāvā iespēju reģistrēt visus nomedītos medījamo sugu dzīvniekus mobilajā aplikācijā “Mednis”. Tam ir nepieciešams slēgt administratīvo līgumu ar dienestu.
Konkrētā administratīvā līguma izpildē ir līdzīgas prasības kā šobrīd noteikts mežacūku medībām. Tas nozīmē, ka Medību noteikumu prasības ir izpildītas tad, ja nomedītais un ievainotais medījamās sugas dzīvnieks ir reģistrēts un informācija par to nosūtīta Valsts meža dienestam, izmantojot mobilo aplikāciju “Mednis”.
Par ekonomiku
Šogad Latvijas ekonomika būšot nīkulīga, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Komentējot jautājumu par Latvijas Bankas pārskatīto ekonomiskās izaugsmes prognozi 2023.gadam, Kazāks norādīja, ka prognoze pārskatīta, jo gadu mija nav izrādījusies tik slikta, kā iepriekš gaidīts.
Savukārt visstraujākais kritums ir reģistrēts poligrāfijā – maijā par 32%, gadā gandrīz tas pats. Nepatikšanu gadījumā uzņēmumi vispirms samazina apmācības un mārketinga izdevumus, to jūt šī nozare – reklāmas drukas apjomi strauji krīt. Sarucis arī grāmatu tirgus, pazūdot pandēmijas radītajam papildus pieprasījumam un pasūtītājiem gaidot papīra cenu kritumu.
Eiropā gan ir daži piemēri, kad, pateicoties valsts enerģiskai rīcībai, ir izdevies nobremzēt cenu skrējienu. Tā Francijas valdība panākusi, ka 75 lieli pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi apsolījuši, sākot no 1. jūlija samazināt cenas vairākiem simtiem pārtikas preču veidu.
Par ceļiem un remontiem
Uz Valmieras šosejas no Inčukalna līdz Braslai sāk atjaunot segumu, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC).
LVC norāda, ka šonedēļ uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Inčukalna līdz Braslai sāk atjaunot asfaltbetona segumu, un līdz novembrim tur būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem. Patlaban tur ir viens pagaidu luksofors, vēlāk ierobežojumu apjoms pieaugs.
80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. Aicinām rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi. Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.
Par vides jautājumiem
Visvairāk – 262 ugunsgrēku ar izdegušo platību 492 ha dzēsts Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kam seko Dienvidlatgales virsmežniecība ar 82 ugunsgrēkiem un izdegušo platību 19 ha. Valsts meža dienests piedalījies arī 64 citu ugunsgrēku dzēšanā, 11,7 ha platībā likvidējot ugunsgrēkus ārpus meža teritorijām.
Koka dēļu laipa laika gaitā ir nolietojusies un atsevišķos posmos kļuvusi gājējiem bīstama, tādēļ tiks mainīts takas segums. Līdz laipas atjaunošanas brīdim lūdzam pa to nepārvietoties un izvēlēties citu ceļu līdz jūras pludmalei.
...apmeklētāju ērtībām Tīreļu mežniecības Cenas tīrelī turpināsies purva laipas paplašināšanas un atjaunošanas darbi aptuveni 800 m garumā. Darbu laikā, jau no nākamās nedēļas, laipa būs slēgta.
Par šakāli
Pēdējā laikā arvien biežāk var manīt svešzemju sugas, kas ienāk Latvijas teritorijā. Ar saviem novērojumiem dalījās Daugavpils Universitātes ornitologs un pētnieks Indriķis Krams. Netālu no Subates viņš manījis mūsu zemei neraksturīgu dzīvnieku – zeltaino šakāli. Pēc I. Krama paustā, nav nekas īpašs, ka Latvijā ienāk arvien jaunas sugas, jo tas ir process, kurš notika, notiek un notiks arī turpmāk.
Par tiltiem un draugiem jeb Rīgā allaž kādam kas nepatiks
Tā vietā Satiksmes departaments, redzami ne bez politiķu atbalsta, izvēlējās paplašināt tiltu, padarot to cilvēkiem nedraudzīgāku, kaut būtu bijis iespējams iesniegto priekšlikumu vēl uzlabot, piemēram, ieviešot pienācīga platuma ietves abās pusēs.
Par dažādiem tematiem
db.lv · foto bez butaforijas cauri birokratijai hamana muizas atdzim…
Pēc četrus gadus ilgušiem atjaunošanas darbiem Āgenskalnā, Slokas ielā atklāta vēsturiskā Hāmaņa muiža. Tas ir prasījis ne vien ievērojamas investīcijas, bet arī pacietību izlauzties cauri birokrātiskiem šķēršļiem, lai radītu augstvērtīgu arhitektūru.
Pirmais tūristiem Latvijā atvērtais trifeļu dārzs Jelgavas novadā šogad svin savu desmito jubileju, un dažas trifeles tajā jau ir atrastas. Trifeļu dārza saimniecības “Rasas” vadītāja Kristīne Vilka norādīja: “Pirmais stādiņš bija Francijā pirkts, kad ciemojāmies. Ar koferi vienkārši atvedām un iestādījām.”
Pastāv taču iespēja, ka krātuvēs nekad nepārpublicēti nīkst spoži darbi, kurus pienācīgi nespēja novērtēt autoru laikabiedri! Abu šo iemeslu dēļ – lai aktualizētu un apzinātu neizlasīto un lai atrastu jaunus kanona kandidātus – doma digitalizēt gan datus par literatūru, gan pašus literāros darbus šķiet ļoti pievilcīga.
Aktālais karikatūrās
![]() |
![]() |





