Nedēļas apskats
Aptauja
Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...
1.-6. aprīlis
Par esošajiem un gaidāmajiem notikumiem
### Joprojām iespējams parakstīties par medību nākotni Eiropā: signforhunting.com
### Desmit valstu zinātnieku (arī Daugavpils Universitātes kolēģu) pētījums par dārzkopību un tās ietekmi uz apkārtējo vidi, aicinām to atbalstīt, piedaloties aptaujā:
### No 29. marta Ukrainas ornitologa akvareļu izstāde “Putni pie mājām” Dabas muzejā
### 12. aprīlī vebinārs par auglīgas kūdras augsnes apsaimniekošanu Baltijas valstīs un Somijā:
### 19. aprīlī seminārs Kandavā par gaļas kūpināšanu un ogļūdeņražiem (lūdzam skatīt pielikumu)
silava.lv · aicinam pieteikties seminaram par galas kupinasanu un polici…
silava.lv · aicinam pieteikties seminaram par galas kupinasanu un polici…
### Līdz 14. aprīlim pieteikšanās gada balvai vides aizsardzībā “Zaļā izcilība 2023”
### 28. aprīlī. Mežs ienāk Jelgavā
### 12. un 13. maijā Meža ABC Kuldīgas novada Padures pagasta Struņķukrogā
### Latvijas Meža dienas Tērvetē. 26. un 27. maijā:
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
lvm.lv · 6761 meza nozime cina ar klimata parmainam si gada tema latv…
### Studentu biedrības Šalkone 100 gadu jubilejas svinības 16. jūnijā
Par nozarē un tās politikā aktuālo
Valsts kanceleja izsludina konkursu uz VMD ģenerāldirektores (-a) amatu
LVM apsaimniekotajā teritorijā ārkārtas situācijas noteiktajos pagastos uz laiku tiks ierobežota aptuveni piektā daļa cirsmu, kuras bija plānots šogad izstrādāt.
Noteikto ierobežojumu dēļ tiek prognozēts kopējais ražošanas apjoma kritums par 100 tūkstošiem kubikmetru. Tāpat paredzams izstrādes izmaksu sadārdzinājums par 0,3miljoniem eiro, kas primāri saistīts ar mežizstrādes tehnikas pārvietošanu.
Valsts meža dienests informē, ka no 2023. gada 17. aprīļa tiek pārtraukta klientu apkalpošana Rīgas mežniecībā 13. janvāra ielā 15. Lēmums pieņemts izvērtējot Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības Rīgas mežniecības darbību, klātienē apkalpojamo klientu apjomu un pieprasītos pakalpojumus, kā arī šobrīd piedāvātās digitālās iespējas pakalpojumu saņemšanai.
Ievērojami ceļoties ūdens līmenim Aiviekstes un Pededzes upēs, īpaši plaši LVM Ziemeļlatgales reģionā applūdis Jaunpededzes ceļš Balvu iecirknī, kas uzbūvēts 2020. gadā.
Sarežģīta situācija paaugstinātā ūdens līmeņa dēļ bija izveidojusies arī LVM Ziemeļlatgales reģiona Žīguru iecirknī uz meža autoceļa “Vārupes ceļš”, kur jau pirms sešiem gadiem lielā ūdens apjoma dēļ tika izskalots 50–60 metrus garš ceļa posms.
Rīgas mežu teritorijas atrodas 11 pašvaldībās, bet visakūtākā ir blīvāk apdzīvotajās vietās un to apkārtnēs – Rīgas, Ādažu, Jūrmalas, Ķekavas, Olaines, Ogres, Salaspils, Mārupes, Ropažu pašvaldībās. Šeit arī ir lielāks uzņēmuma teritoriju īpatsvars, salīdzinot ar pārējām pašvaldībām.
Par ceļiem šogad
VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā ir publicēta karte ar šogad plānotajiem valsts ceļu remontdarbiem: lvceli.lv.
Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.
Par aktuālo Rīgā
Līdz 31. maijam iesniedz savu apkaimju attīstības ieceri pilsētvides labiekārtošanai un, iespējams, tieši Tava ideja tiks realizēta Tavā apkaimē.
Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcija paredz darbus veikt divos posmos. Pirmajā posmā plānots veidot parka ainavisko daļu 9 hektāru platībā, uzstādot vairāk nekā 100 jaunu soliņus, izvietojot bērnu rotaļu un vingrošanas elementus, iestādot ap 1500 kokus un krūmus, kā arī citus augus. Šajā parka daļā tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu celiņu ar kopējo platību 9100 kvadrātmetru, paredzot celiņu arī skriešanai. Tāpat parkā taps jauna unikāla ainaviskā skeitborda trase un tiks izbūvēta 1 kilometru gara trase slēpošanai un skrituļslidošanai.
Par aktuālo vides jautājumos
2023. gada 4. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts* par gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas. Noteikumu projekts paredz uzsākt Eiropas Savienības (ES) fondu finansētu grantu programmu 12,44 milj. eiro apmērā, lai Latvijā samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi no apkures iekārtām Latvijas pilsētās.
Projekta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās siltumapgādē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanu, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.
30. martā, Ķegumā norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un a/s “Latvenergo” organizēta starpinstitūciju sanāksme par plūdu riskiem un to pārvaldību un sistēmas darbības pilnveidi, vērtējot arī plūdu katastrofas draudus un institūciju rīcību š.g. janvārī Jēkabpils pilsētā un tās apkaimē.
Ministrs Māris Sprindžuks: “Sanāksmes laikā saņēmām satraucošas ziņas par Augšdaugavas novadā izsludināto oranžās pakāpes brīdinājumu Daugavas krastos lejpus Daugavpils. Tas parāda to, cik būtiska ir atbildīgo iestāžu gatavība ārkārtējām situācijām un to, ka ir nepieciešams mācīties no iepriekšējās pieredzes un atbilstoši attīstīt valsts civilās aizsardzības plānu. Sanāksmes laikā ir gūtas ļoti būtiskas atziņas, kas palīdzēs citām pašvaldībām, dienestiem un iesaistītajām pusēm.”
Starp klimata pārmaiņu fiziskajiem riskiem, plūdu risks līdz šim veiktajos novērtējumos uzrādās kā būtiskākais Latvijā. Uzlabota datu pieejamība ļauj veikt plūdu risku izvērtējumu individuālo kredītu un nodrošinājumu līmenī.
...detalizētu sugu ekoloģijas pētījumu nozīmību, t.sk., lai gūtu datus iepriekšminēto modeļu iespējami precīzai darbībai, demonstrēja Daugavpils Universitātes entomologi Maksims Balalaikins un Uldis Valainis, iepazīstinot ar jaunākajām atziņām no pētījumiem par trīs Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu uzskaišu metodikas pilnveidi.
Krupju glābšana ir vienkārša, taču ļoti atbildīga rīcība. Par glābēju var kļūt ikviens, izvēloties sev ērtāko no 41 apzinātā ceļu posma, kurā abinieku migrācijas ceļi krustojas ar autoceļiem. Tā kā krupju pārvietošanās lielākoties notiek dažas stundas pēc saulrieta (visintensīvāk ap laika posmu no 21 līdz 23), bērnus un jauniešus jaunākus par 18 gadiem aicinām līdzdarboties tikai pieaugušo uzraudzībā.
31. martā, Valsts vides dienests (VVD) pēc iedzīvotāju ziņojuma par iespējamu nelegālu zveju Juglas kanālā, iepretim laivu garāžu kooperatīvam, Kanāla ielā, veica minētās ūdenstilpes novērošanu. Ap plkst. 24:00, ņemot vērā, ka netika novērota neviena persona, kas iespējami varētu veikt nelegālas zvejas darbības, inspektori, izmantojot laivu, nolēma apsekot minēto akvatoriju. Pārbaudot akvatoriju, tika aizķerts un izņemts zivju tīkls, no kura atbrīvotas raudas (aptuveni 100 kg).
Šķiet, ka galvenais instruments, ko tad Latvija īsti darīs, lai sasniegtu nospraustos lielos klimata mērķus, ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns. Zīmīgi, ka arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija jau šī gada 11. janvārī, iepazīstoties ar šī plāna izpildi, rosināja pārskatīt plānā noteiktos sasniedzamos mērķus, ziņo Saeimas preses dienests. “Ambiciozais Latvijas attīstības plāns par ekonomikas transformāciju nav īstenojams bez salāgošanas ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Šobrīd tas nenotiek. Plāns ir, bet tas noteikti ir uzlabojams, precizējams. Līdz ar to mēs pat nezinām, kā ekonomiskā izaugsme būs iespējama, ja mums nav skaidri spēles noteikumi, rīcības plāns saistībā ar klimata prasībām. Tas ļoti būtiski ietekmēs gan resursus, gan uzņēmējus, gan sabiedrību kopumā.”
Pavasara putnu kņadā pie Rīgas kanāla Bastejkalnā ar skaļiem kliedzieniem sevi pieteic lielie ķīri – mazas kaijas ar baltu vēderu, pelēkiem spārniem, melnu seju un astes galu. Atlidojuši no ziemošanas vietām Rietumeiropā, šie ūdensputni Latvijā gatavojas ligzdošanai.
Ķīru kolonijas mēdz apmesties arī dziļi iekšzemē, viena no vietām ir Bērziņu dīķis Vidzemē, Veselavā pie Bērzkroga. Ar to arī saistās Vidzemes rajona tiesas spriedums, kas, ja netiks pārsūdzēts, stāsies spēkā 3. aprīlī.
Kurzemes rajona tiesa Talsos nolēmusi sodīt uzņēmēju Raimondu Serdantu par to, ka viņš savā īpašumā nozāģēja 3,90 metrus resnu dižkļavu. Tiesa piesprieda 180 piespiedu darba stundas sabiedrības labā un 23 650 eiro soda naudu par labu valstij par to. Spriedums ir pārsūdzams.
la.lv · air baltic luksusa riki un doktore greta
Jau tagad dažādi uzņēmumi, veicot aptaujas par savu reputāciju, kā vienu no pirmajiem izceļ jautājumu, vai, cilvēku ieskatā, viņi ir pietiekami zaļi. Tas pamazām aizstāj nepieciešamību pēc sociāli atbildīga uzņēmuma tēla – tāda, kas ziedo labdarībai un veic tamlīdzīgas aktivitātes. Protams, arī tas vēl ir svarīgi, taču akcenti jau mainās.
Jau tagad dažādi uzņēmumi, veicot aptaujas par savu reputāciju, kā vienu no pirmajiem izceļ jautājumu, vai, cilvēku ieskatā, viņi ir pietiekami zaļi. Tas pamazām aizstāj nepieciešamību pēc sociāli atbildīga uzņēmuma tēla – tāda, kas ziedo labdarībai un veic tamlīdzīgas aktivitātes. Protams, arī tas vēl ir svarīgi, taču akcenti jau mainās.
Par aktuālo un interesanto (dažādi)
Krievijas specdienesti arī šogad radīs lielāko apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai un var pievērst uzmanību sabiedriskajām organizācijām, individuāliem aktīvistiem un uzņēmumiem, kuri iesaistījušies atbalsta sniegšanā Ukrainai, secināja dienests.
Starptautiskā atbalsta Ukrainai graušana ir viena no Krievijas specdienestu prioritātēm. Tas skar notikumus plašā līmenī - politisko lēmumu pieņēmēju līmeni, militārajā sektorā, kā arī privātpersonām, kuras organizē vai īsteno atbalsta sniegšanu.
Arī Somijas politiskā tradīcija ir veidot sadrumstalotas koalīcijas valdības. Augot koalīcijās iesaistīto politisko spēku skaitam, to prioritāšu iekļaušana valdības darba programmā radīja garus, fragmentētus un grūti pārvaldāmus dokumentus ar simtiem mērķu un uzdevumu. Piemēram, 2011.gadā šādu uzdevumu bija pat 900.
Somijas premjera Juha Sipila valdība 2015. gadā mainīja šo pieeju, vienojoties par 26 pārnozaru stratēģiskajiem mērķiem piecās politikas jomās un tiem atbilstīgām strukturālajām reformām. Šo reformu ieviešanu koordinēja premjera biroja paspārnē izveidots Valdības stratēģijas departaments. Katra stratēģiskā mērķa izpildei bija izveidota ministru komiteja, kurai bija regulāri jāatskaitās par paveikto. Premjera birojs un Valdības stratēģijas departaments arī regulāri sasauca valdības “vakara sesijas”, lai neformālā gaisotnē risinātu sarežģījumus vai pielāgotu izpildes taktiku reālās dzīves vajadzībām.
2021. gada jūlijā Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma telpās durvis vēra Kalpaka profesionālā vidusskola. Pēc Skrundas novada Rudbāržu muižas ēkas renovēšanas un pielāgošanas skolas vajadzībām mācības notiks Rudbāržos, kur tuvumā atrodas militārais poligons Mežaine. Tāpat šīs vietas izvēlei ir simboliska nozīme, jo no Rudbāržu muižas 1919. gada 3. martā sākās Latvijas atbrīvošana pulkveža O. Kalpaka vadībā, informē aģentūra LETA.
Aprīļa smaids