Joprojām aktuāls 2017. gadā tapis raksts

Tā gluži nav, ka Latvijā savvaļā neviens lācis kāju nebūtu spēris – mūsu teritorijā pastāvīgi klīst daži desmiti brūno lāču – gan jauni, gan pieauguši. Tomēr pārsvarā tie ir ienācēji no Igaunijas un Krievijas. Ziņojumu skaits un monitorēto pēdu uzskaite rada iespaidu par lāču skaita pieaugumu. Vislielākās izredzes sastapt ķepaiņus ir Austrumlatvijas tā sauktajā platajā galā. Dzīvnieki manīti Limbažu, Valmieras, Valkas, Alūksnes novadā, kā arī Krāslavā, Zilupē, Žīguros, Vecumos. Tomēr nav izslēgts, ka kāds lācis uzturas arī Latvijas vidienes mežos. Vismazākā iespēja sastapt lielo dzīvnieku ir Kurzemes mežos. Lai gan vēsturisku iemeslu dēļ lāči pie mums nav bieži viesi, daži īpatņi Latvijā noteikti ziemo.

...ķepainim piemīt apbrīnojama vēsturiskā atmiņa. "Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā 19.gs. beigās, 20.gs. sākumā brūnie lāči tika nežēlīgi izmedīti, tāpēc tie vairs nevairojās mūsu teritorijā. Lāčus izšāva muižkungi – poļi un vācieši, nevis latvieši," stāsta Ozoliņš. Savukārt vēlākajos gados Latvijā strauji attīstījās lauksaimniecība – līdz ar to mežiem klātās platības krietni samazinājās. Tikai pēc Otrā pasaules kara pamestās lauksaimniecības zemes atkal sāka pārklāt meži.