Sarkanausu bruņurupucis Latvijā ir ievests kā mīļdzīvnieks, jo  pasaulē ar šādu mērķi ir plaši audzēts un izplatīts. Tā dzimtene ir Ziemeļamerika, no kurienes lielā apjomā tas eksportēts tirdzniecībai pasaules zooveikalos un lietošanai pārtikā Austrumāzijā. Popularitāti mājdzīvnieku tirgū šī suga ieguva to zemās cenas, mazuļu nelielā izmēra, kā arī skaistā, gaiši zaļi rakstainā bruņu krāsojuma dēļ. Taču bruņurupuču īpašniekiem ir jārēķinās, ka skaistais bruņu krāsojums izzūd, bruņurupucim pieaugot, un ka tie dzīvo līdz pat 50 gadiem. Diemžēl tieši tādēļ nereti cilvēki mēdz no šiem dzīvniekiem atbrīvoties, tos palaižot savvaļā. Latvijā dabā pieaudzis bruņurupucis var labi iedzīvoties, taču pagaidām klimatisko aptākļu dēļ tā olas nespēj sekmīgi atīstīties. Tie ir visēdāji un pārtiek gan no augu materiāla - piekrastes un ūdensaugu lapām, sēklām, stiebriem un aļģēm, gan no bezmugurkaulniekiem - gliemjiem, spāru kāpuriem, blaktīm, vēžiem.  Konkurējot par barību un dzīves telpu, sarkanausu bruņurupucis apdraud mūsu vietējo aizsargājamo purva bruņurupuci. Tāpat sarkanausu bruņurupuči ir nozīmīgi parazītu un slimību pārnēsātāji. Kopā ar šo bruņurupuci Eiropas faunā ir nonākušas četras parazītu sugas, kuras inficē vietējo purva bruņurupuci. Sarkanausu bruņurupucis ir arī vietējo parazītu (nematožu jeb veltenisko tārpu) sugu, kā arī salmonelozes pārnēsātājs.