Latvijas lauksaimniecības sektors divtūkstošo gadu sākumā pieredzēja ļoti agresīvu ārvalstu investoru ienākšanu lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes tirgū.
Lielākā daļa šo investoru nāca no citām ES dalībvalstīm, kas ierobežoja Latvijas iespējas izvērst dažādus protekcionisma pasākumus, saglabājot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi vietējo saimniecību rokās.
Tomēr pēdējā desmitgadē aizvien plašāk novērojama vēl kāda tendence Austrumeiropā un Baltijas valstīs – trešo valstu investoru ienākšana zemes tirgū.