...vai tā ir mūsu vietējā koku suga vai varbūt vikingu laikos no Skandināvijas atvesta. Jo savvaļā tā sastopama tikai Vērgales apkaimē, citviet – pārsvarā apstādījumos dažādas divirbuļu vilkābeles šķirnes, no kurām izplatītākā ir “Paul’s Scarlet” ar koši tumšsārtiem pildītiem ziediem. Vikingu versija ir diezgan ticama, jo pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem, dodoties ilgajos jūras ceļojumos, vajadzēja ņemt līdzi pārtikas krājumus, un vilkābeļu, tāpat kā pīlādžu un mežrožu augļi, bija lieliska vitamīnu barība, vienkāršākais veids, kā cīnīties ar cingu – visu jūrasbraucēju lielāko nelaimi. Tā kā kaltētos augļos sēklu dīgtspēja var saglabāties ļoti ilgu laiku, viss ir iespējams.