Atbildot uz bažām par to, ka lāči pieradīs ierasties dzīvnieku piebarošanas vietās, vienlaikus pierodot pie cilvēka, Haralds Barviks mierina: “Meža dzīvnieku piebarošanas vietas noteikti neveicinās lāču pierašanu pie cilvēka. Es drīzāk baidos par to, ka drīz vien lāči sapratīs, ka Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, lāčus nemedī. Tas gan varētu veicināt šo plēsēju interesi par cilvēkiem un apdzīvotām vietā. Igaunijā ir ap 1000 lāču, uzbrukumu cilvēkiem nav bijis, bet jāņem vērā, ka kaimiņos lāču nomedīšanas apjoms ir teju 10% no populācijas, proti, ap 90 lāčiem.

Es teiktu tā, ka labāk, lai lāči nāk uz mednieku izveidotajām meža dzīvnieku barotavām, nevis posta bišu dravas vai dodas uz ganībām. Piemēram, ir vairāki reģioni Krievijā, kur jāsadzīvo ar lielu lāču skaitu, tur šādas piebarošanas vietas ir diezgan efektīvas, lai mazinātu postījumu risku.”