Dabas aizsardzības pārvaldes un partnerorganizāciju īstenotā “LIFE REstore” projekta “Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” ietvaros veiktais pētījums diezgan šokējoši atklāja būtisku SEG (siltumnīcefekta gāzu) emisiju faktoru atšķirību no starptautiski noteiktajiem emisiju faktoriem, proti, reālās emisijas Latvijā izrādījās vidēji divas reizes mazākas, nekā līdz šim tika aprēķinātas. Piemēram, CO2 emisiju atšķirība kūdras ieguves laukos ir 60%, lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs – 40–55%, mežos – 50-60%, bet ogulāju stādījumos – pat 80%. Vislielākās atšķirības starp pētījumā noteiktajiem un starptautiskajiem CO2 emisiju faktoriem ir ilggadīgajiem zālājiem, apmežošanai, krūmmelleņu un dzērveņu audzēšanai.

Neticami, bet šis pētījums pierādījis, ka lielākais oglekļa emisiju avots organisko augšņu apsaimniekošanā ir lauksaimniecības zemes – aramzemju ierīkošana dārzeņu vai labības audzēšanai un ilggadīgie zālāji. Nav brīnums, ka atklājušās emisiju atšķirības, jo starptautiski noteiktie faktori balstīti uz Francijā un Vācijā veiktajiem pētījumiem, bet šajās valstīs klimats un arī vides piesārņojuma līmenis atšķiras no situācijas Latvijā, tādēļ emisijas no apsaimniekotām organiskām augsnēm pie mums ir ievērojami pārvērtētas.