Noteikumu projekts

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu

1.Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1.

piešķir Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešā maksājumu intervencēs (turpmāk – tiešie maksājumi) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, (turpmāk – regula 2021/2115) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulu (ES) 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (turpmāk – regula 2021/2116);

1.2.

kontrolē tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu izpildi vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, augu veselības, dzīvnieku labturības, sociālajā un darbaspēka tiesību jomā;

1.3.

piemēro tiešo maksājumu samazinājumu, samazinājuma likmes un atbalsta samazinājuma piemērošanas izņēmumus;

1.4.

atsaka tiešo maksājumu piešķiršanu un tos atmaksā.

Lauksaimnieks var saņemt šādus tiešos maksājumus:

2.1.

ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu;

2.2.

maksājumu mazajiem lauksaimniekiem;

2.3.

ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu;

2.4.

ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem;

2.5.

klimatiskās un vidiskās shēmas (turpmāk – ekoshēma) atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

2.6.

ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību;

2.7.

ekoshēmas atbalstu par saudzējošo lauksaimniecības praksi;

2.8.

ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības praksēm;

2.9.

ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu;

2.10.

ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksēm bioloģiskās saimniecībās;

2.11.

saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm;

2.12.

saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem;

2.13.

saistīto ienākumu atbalstu par aitām;

2.14.

saistīto ienākumu atbalstu par kazām;

2.15.

saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem;

2.16.

saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām;

2.17.

saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem;

2.18.

saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;

2.19.

saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām labības sēklām;

2.20.

saistīto ienākumu atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;

2.21.

saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi;

2.22.

saistīto ienākumu atbalstu par miežiem;

2.23.

saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm;

2.24.

saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem.

Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas 2021/2116 3. panta 1. punktā noteiktie gadījumi un apstākļi, kas radušies neatkarīgi no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem.

Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

4.1.

izvērstu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos;

4.2.

nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

Ja lauksaimnieks nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ nav varējis izpildīt tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai šo noteikumu 6. nodaļā noteiktās nosacījumu sistēmas prasības, atbalstu piešķir par to platību vai dzīvnieku, par kuru bija tiesības pretendēt uz atbalstu pirms nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļu iestāšanās un atbalsta samazinājuma piemērošanas.

2.Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi

Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, kas saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 4. punktu ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā.

Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu par to, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

Lauku atbalsta dienests salīdzina ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētos zemes īpašumtiesību vai lietošanas tiesību datus ar Valsts zemes dienesta kadastra datiem.

Tiesības lietot lauksaimniecības zemi pierāda zemes nomas līgums, patapinājuma līgums, mantojumu apliecinošs dokuments, zemes īpašnieka rakstisks apliecinājums, pašvaldības lēmums attiecībā uz pašvaldības īpašumā esošo zemi un citi dokumenti. Ja lauksaimnieks ar zemes īpašnieku ir noslēdzis mutisku vienošanos, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz zemes īpašnieka rakstisku apliecinājumu par šo vienošanos.

10.

Tiešos maksājumus par lauksaimniecības zemi piešķir, ja atbalsttiesīguma nosacījumi ir nodrošināti visu kalendāro gadu.

11.

Ilggadīgais zālājs saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 3. punkta "c" apakšpunktu ir zeme, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzētas dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi, arī tad, ja šajā laikposmā zālājs bijis atjaunots, zālāju platība apstrādāta vai sākotnēji augušo stiebrzāļu vai zālaugu vietā ir iesētas citas stiebrzāles vai zālaugi.

12.

Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo zālāju.

13.

Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta ģeotelpiskajā iesniegumā.

14.

Aramzeme ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku, un tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu.

15.

Atbalsttiesīgas aramzemes platība ietver agromežsaimniecības sistēmu elementus kokus, kas aug atsevišķi, grupās vai rindās, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai ja koku grupu vai rindu, vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetru, izņemot tos elementus, kas deklarēti regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktā 8. LLVS standarta nodrošināšanai.

16.

Aramzemē, ko izmanto kā papuvi, nodrošina nezāļu iznīcināšanu, nepieļaujot sēklas nogatavošanos. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam, ja vien papuvē zaļmēslojuma augi kārtējā gadā netiek sēti, izmantojot tiešo sēju vai joslu apstrādes metodi.

17.

Aramzemē sēts zālājs, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgais zālājs ir atbalsttiesīgi tiešo maksājumu saņemšanai, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zālaugu masa ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita, bet nepietiekami noganīto platību appļauj, izņemot:

17.1.

aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgo zālāju, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai, tostarp platību, par kuru noslēgts apputeksnēšanas pakalpojuma līgums lauku attīstības bišu pasākumā, vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

17.2.

ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ja tas ir noganīts vai nopļauts un novākts, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim;

17.3.

zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, ko izmanto sēklaudzēšanai, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim un kārtējā gadā pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā vai par attiecīgajām platībām ir iesniegts iesniegums Lauku atbalsta dienestā reizē ar ģeotelpisko iesniegumu;

17.4.

zālāju un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;

17.5.

platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam.

18.

Lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, pieļaujams ilggadīgā zālāja aizņemtajā platībā saglabāt līdz 0,1 hektāru lielu nenopļautu vai nenoganītu zālāja laukumu uz vienu hektāru ilggadīgā zālāja platības, kurā nav kūlas slāņa un koku vai krūmu atvašu. Atsevišķu nenopļautu vai nenoganītu laukumu platība nepiekļaujas pie lauka malas, un šādu laukumu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

19.

Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.

20.

Ilggadīgo stādījumu platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, ir izpļautas vai apstrādātas līdz 15. septembrim un tajās nav nokaltušu koku vai krūmu.

21.

Tiešo maksājumu saņemšanai atbalsttiesīga ilggadīgo stādījumu un ilggadīgā zālāja platība ietver tādus agromežsaimniecības sistēmu elementus kā koki, kas aug atsevišķi, grupās vai rindās, ja koku skaits uz hektāra nepārsniedz 100 vai koku grupu, rindu vai joslu aizņemtā kopējā platība nepārsniedz 500 kvadrātmetru.

22.

Ilggadīgo stādījumu stādaudzētavas ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tās izmanto augļu koku un ogulāju, tostarp vīnogulāju stādu, audzēšanai, tādu dekoratīvo augu, koku un krūmu stādu audzēšanai, kuri paredzēti stādīšanai dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem (piemēram, dzīvžogu augi, rožu krūmi un citi dekoratīvi krūmi, dekoratīvi skuju koki), kā arī šādu koku un krūmu potcelmu un sējeņu audzēšanai. Stādaudzētava ir atbalsttiesīga, ja stādi tiek audzēti dzīvā augsnē, kas ir saistīta ar augsnes apakškārtu un pamatiezi.

23.

Ilggadīgo stādījumu īscirtmeta atvasāju platības ir atbalsttiesīgas tiešo maksājumu saņemšanai, ja tajās stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – vismaz 4000 stādu uz hektāru, kārklu (Salix spp.) – vismaz 10 000 stādu uz hektāru – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, ja attiecīgajā platībā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

24.

Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut koptus grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.

25.

Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki un ainavas elementi, kas deklarēti regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktā 8. LLVS standarta vajadzībām, ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.

26.

Atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes un ceļus.

27.

Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 25 procentus, vai dārzeņu platība, kurā dārzeņu kultūraugu skaits vienā kvadrātmetrā ir mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi nav īstenoti tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. oktobrim.

28.

Tiešos maksājumus nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

28.1.

to izmanto pārsvarā nevis lauksaimnieciskai darbībai, bet gan mežistrādes vajadzībām, ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citām nelauksaimnieciskajām darbībām vai pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas vai tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

28.2.

uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu, izvietoti saules paneļi vai ceļi;

28.3.

nogabalā pārsvarā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

28.4.

tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, ja vien šāda platība neaizņem daļu no lauka un nav deklarēta kā biodaudzveidības sala saskaņā ar šo noteikumu 83.11. apakšpunktu;

28.5.

nogabals ir mauriņš vai piemājas zemes zālājs, kas regulāri tiek nopļauts vai smalcināts;

28.6.

to aizņem Ziemassvētku eglīšu stādījumi.

3.Atbalsttiesīga kaņepju audzēšanas platība

29.

Kaņepju platība ir atbalsttiesīga tiešo maksājumu saņemšanai, ja tā atbilst regulas 2021/2115 4. panta 4. punkta otrajā daļā un regulas 2022/126 2. pantā minētajām prasībām un ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā, lai noteiktu platību atbilstību minētajām prasībām.

30.

Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,1 hektāru, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (1. pielikums), kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas vai kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas, kas pārbaudītas un atbilst normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktajām sēklu kvalitātes prasībām (turpmāk – kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas). Lauksaimnieks papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

30.1.

pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (3. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

30.2.

iesētās kaņepju šķirnes sertificētas sēklas iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha);

30.3.

katras iesētās kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes oriģinālus, kuros kopējais norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha). Kaņepju saglabājamās šķirnes sēklas iepakojuma etiķetes ir atbilstošas, ja uz tām ir norādīta normatīvajos aktos par Latvijas izcelsmes laukaugu un dārzeņu ģenētisko resursu saglabājamās šķirnes atzīšanu un sēklu apriti noteiktā informācija un tās ir izsnieguši Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sēklu sagatavotāji.

31.

Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu iesniedz iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (4. pielikums).

32.

Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam samaksā par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

33.

Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot iepriekš saņemto maksājumu par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ja šo noteikumu 32. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav samaksāts par visu norādīto kaņepju platību.

34.

Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimnieku, kura saimniecība izraudzīta pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu 293.3. apakšpunktu. Lai īstenotu pārbaudi, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu rakstiski informē par kaņepju ziedēšanas sākumu 10 dienu laikā pēc tā.

4.Minimālie tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumi

35.

Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi, ja kopējā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz viens hektārs.

36.

Minimālais lauku bloka lielums, par kuru piešķir tiešo maksājumu par platībām, ir 0,3 hektāri, un minimālais lauksaimniecības zemes nogabala lielums, kas iekļauts lauku blokā, ir 0,1 hektārs. Lauksaimniecības zemes nogabals (lauks) ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids.

37.

Tiešos maksājumus tikai par dzīvniekiem piešķir vienīgi tad, ja piešķiramā summa ir vismaz 100 euro.

5.Aktīvs lauksaimnieks

38.

Šo noteikumu 2. punktā minētos tiešos maksājumus var saņemt aktīvs lauksaimnieks.

39.

Par aktīvu lauksaimnieku uzskatāms tāds lauksaimnieks, kam piešķirtā tiešo maksājumu kopsumma gadā pirms atbalsta samazinājuma piemērošanas nepārsniedza 500 euro.

40.

Ja iepriekšējā gadā lauksaimnieks nav pieteicies tiešo maksājumu saņemšanai, šo noteikumu 39. punktā minēto tiešo maksājumu kopsummu nosaka, kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru skaitu, reizinot ar iepriekšējā gada valsts vidējiem tiešajiem maksājumiem par hektāru.

41.

Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru aprēķina, regulas 2021/2115 V pielikumā noteikto tiešo maksājumu finansējumu iepriekšējam gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu iepriekšējā gadā. Valsts vidējos tiešos maksājumus par hektāru 2022. gadam aprēķina, regulas Nr. 1307/2013 II pielikumā noteikto valsts maksimālo apmēru 2022. gadam dalot ar valstī kopējo noteikto hektāru skaitu 2022. gadā.

42.

Saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 5. punktu tiešo maksājumu pretendents uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja tas izpilda vismaz vienu no šādiem kritērijiem:

42.1.

Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1. martā ir reģistrējis lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz vienai nosacītajai liellopu vienībai. Nosacīto liellopu vienību skaitu nosaka, izmantojot šo noteikumu 5. pielikumā noteiktos koeficientus;

42.2.

tiešo maksājumu pretendents ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtību;

42.3.

tiešo maksājumu pretendents ir sēklaudzētājs, kas reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī, un attiecīgajā gadā ir iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību, un ir vismaz viens lauku apskatē atzīts lauks;

42.4.

vismaz viena trešā daļa no kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās saimniecības lauksaimniecības zemes iepriekšējā vai kārtējā gada 1. oktobrī ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, ko uzrauga sertifikācijas institūcija "Vides kvalitāte" vai SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs";

42.5.

saimniecībā ir nodarbināts vismaz viens algots darbinieks lauksaimnieciskajā darbībā vai ir ne mazāk kā viena lauksaimniecības darbaspēka vienība uz katriem kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteiktajiem 100 hektāriem. 2023. gadā atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru, uzskatāms par vienu darbaspēka vienību;

42.6.

vidējais standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru, izņemot ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ir vismaz 400 euro;

42.7.

saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksas, neieskaitot nekustamā īpašuma nodokli, iepriekšējā gadā vai kārtējā gadā vidēji veido vismaz 120 euro par katru tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru.

43.

Atbilstību šo noteikumu 42.1., 42.2. , 42.3., 42.4. un 42.6. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem Lauku atbalsta dienests izvērtē, izmantojot publiskos reģistros pieejamo un ģeotelpiskajā iesniegumā norādīto informāciju. Ja nepieciešams, Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju, lai izvērtētu tiešo maksājumu pretendenta atbilstību šo noteikumu 42.5. un 42.7. apakšpunktā minētajiem aktīva lauksaimnieka kritērijiem.

44.

Par lauksaimniecības darbaspēka vienību uzskatāms algotais darbinieks, kas nostrādājis vismaz 65 dienas jeb 520 stundu gadā. Lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu saimniecībā aprēķina, saimniecībā iepriekšējā gadā algoto darbinieku nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā dalot ar 520. Nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā nosaka atbilstoši saimniecībā veiktajai uzskaitei, nošķirot lauksaimnieciskajā darbībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nostrādātās stundas. Kopējais nostrādāto stundu skaits nepārsniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto nostrādāto stundu skaitu un saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu, ko aprēķina Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi.

45.

Ja saimniecība iepriekšējā gadā ir nodarbojusies tikai ar lauksaimniecisko darbību, ko apliecina fakts, ka saimniecības gada ienākuma deklarācijas D3 pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīti tikai ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai uzņēmuma gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīts tikai neto apgrozījums par lauksaimniecisko darbību, lauksaimniecības darbaspēka vienību skaitu aprēķina, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto saimniecībā iepriekšējā gadā algotu darbinieku nostrādāto stundu un sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu kopsummu dalot ar 520. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā par iepriekšējā gada pārskata mēnešiem norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņi.

46.

Ja saimniecība nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību un iepriekšējā gadā saimniecībā nav uzskaitītas nodarbināto nostrādātās stundas lauksaimnieciskajā darbībā, tiešo maksājumu pretendents Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par nodarbināto skaitu, kas aprēķināts par kārtējo gadu atbilstoši šo noteikumu 44. punktam.

47.

Lai apliecinātu algoto nodarbināto skaita atbilstību šo noteikumu 42.5. apakšpunktā minētajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu, ja informāciju sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 46. punktu.

48.

Šo noteikumu 42.6. apakšpunktā minēto vidējo standarta izlaides rādītāju aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot šo noteikumu 1. un 5. pielikumā noteikto standarta izlaides vērtību par kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku. Standarta izlaides vērtību aprēķina par lauksaimniecības dzīvniekiem, kas reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā kārtējā gada 1. martā. Standarta izlaide par lauksaimniecības zemes platību aprēķināma par saimniecības ģeotelpiskajā iesniegumā noteikto hektāru, ņemot vērā attiecīgajā platībā audzētos kultūraugus un zemes izmantošanas veidu.

49.

Lai apliecinātu atbilstību šo noteikumu 42.7. apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tiešo maksājumu pretendents līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz pierādījumus par saimniecības lauksaimnieciskās darbības izmaksām atbilstoši šo noteikumu 7. pielikumam.

50.

Ja pierādījums par lauksaimnieciskās darbības izmaksām tiek sagatavots, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācijas D3 pielikumā, uzņēmuma gada pārskatā vai individuālā komersanta gada pārskatā norādīto informāciju, ņem vērā iepriekšējā pārskata gada datus.

51.

Lauksaimnieks, kas Valsts ieņēmumu dienestā nav iesniedzis šo noteikumu 50. punktā minētos informāciju par iepriekšējo pārskata gadu, Lauku atbalsta dienestā iesniedz lauksaimnieciskās darbības izmaksu apliecinošu dokumentu fotokopijas par iepriekšējo gadu vai par nepārtrauktu 12 mēnešu laikposmu, kura sākuma termiņš nav agrāks par iepriekšējā gada 1. janvāri:

51.1.

degvielas iegādes izmaksas;

51.2.

lauksaimniecības tehnikas uzturēšanas izmaksas;

51.3.

lauksaimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto ēku uzturēšanas izmaksas, tostarp par elektroenerģiju;

51.4.

lauksaimnieciskajā darbībā izmantoto ražošanas resursu, tostarp minerālmēslu, organisko mēslu, augu aizsardzības līdzekļu, kaļķojamā materiāla, kultūraugu sēklas, lopbarības, iegādes izmaksas;

51.5.

saņemto lauksaimnieciskās darbības pakalpojumu izmaksas, tostarp izmaksas par lauksaimniecības zemes pirmssējas un aramzemes pēcsējas apstrādi, ražas novākšanu, produktu pārvadāšanu, ražošanas resursu piegādi, zālāju nopļaušanu un zālaugu masas novākšanu;

51.6.

citas šajā punktā neminētas lauksaimnieciskās darbības izmaksas.

52.

Izmaksas apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina samaksu par darījumu. Par derīgiem uzskatāmi izmaksu apliecinoši dokumenti, ja tajos kā preces vai pakalpojuma saņēmējs ir norādīts tiešo maksājumu pretendents. Izmaksu apliecinošie dokumenti var būt kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurēta kvīts, preču piegādes dokuments, kas noformēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu, bankas konta izraksts vai bankas apstiprināts maksājuma uzdevums un citi dokumenti. Ja izmaksu vērtība ir lielāka par 30 euro (bez pievienotā vērtības nodokļa), izmaksu apliecinošajā dokumentā norādāmi pakalpojuma saņēmēja rekvizīti.

6.Tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu sistēma

6.1.Tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu sistēmas vispārīgās prasības

53.

Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro tās tiesību aktos noteiktās obligātās pārvaldības prasības, kas ietvertas šo noteikumu 8. pielikumā.

54.

Ja lauksaimnieks neievēro kādu šajos noteikumos minēto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartu un šo noteikumu 8. pielikumā minēto tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību, tiešo maksājumu apmēru samazina atbilstoši šo noteikumu 15.10. apakšnodaļai.

55.

Tiešo maksājumu saņēmējs ievēro šo noteikumu 6.2., 6.3., 6.4., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8.,6.9., 6.10. un 6.11. apakšnodaļā noteiktos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartus lauksaimniecības zemē.

6.2.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts ilggadīgā zālāja saglabāšanai

56.

Ilggadīgā zālāja uzturēšana atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 1. LLVS standartam tiek nodrošināta valsts līmenī.

57.

Saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 1. punktu ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītājs 2023.gadam ir 24,64 procenti, kas iegūti, 2018. gada kopējo ilggadīgo zālāju platību 425 175 hektārus dalot ar kopējo lauksaimniecības zemes platību 1 725 395 hektāriem.

58.

Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:

58.1.

ilggadīgā zālāja platības īpatsvaru pret lauksaimniecības zemes platību kārtējā gadā, kura aprēķināta saskaņā ar regulas 2022/126 48. pantu;

58.2.

ilggadīgā zālāja platības īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara attiecības izmaiņām;

58.3.

ilggadīgā zālāja platību hektāros, kura atjaunojama, lai nodrošinātu, ka ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāja attiecība pret ilggadīgo zālāju īpatsvara rādītāju nav mazāka par pieciem procentiem.

59.

Ja ilggadīgo zālāju īpatsvara atsauces rādītāja un kārtējā gada ilggadīgā zālāja platības īpatsvara rādītāja attiecība samazinās par vairāk nekā pieciem procentiem, lauksaimnieks, kura rīcībā ir zeme, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta pieprasījumu, daļu no lauksaimniecības zemes platības pārveido par ilggadīgā zālāja platību līdz nākamā gada 15. jūnijam un ģeotelpiskajā iesniegumā, kas iesniedzams par nākamo gadu, deklarē to kā ilggadīgo zālāju.

60.

Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību neattiecas uz ilggadīgā zālāja platību, kas pēdējo piecu gadu laikā pārveidota par cita lietojuma zemi, nodrošinot regulas 2021/2115 4. panta 4. punkta ''b'' un ''c'' apakšpunkta prasību izpildi, un ko neizmanto Ziemsvētku eglīšu un enerģijas ražošanai paredzētu kultūraugu vai kokaugu audzēšanai.

61.

Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz šādu saimniecības rīcībā esošas lauksaimniecības zemes platības daļu, kas pēdējo piecu gadu laikā no ilggadīgā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi:

61.1.

platību, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par ilggadīgo stādījumu;

61.2.

uz pusi no platības, kura no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi un uz kuras bija nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības gadā, pirms tā gada, kad saimniecība pilnībā mainījusi darbības jomu no lopkopības uz augkopības nozari, likvidējot visus saimniecībā turētos dzīvniekus. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu;

61.3.

uz pusi no platības, kas no ilggadīgā zālāja pārveidota par cita lietojuma zemi saimniecībā, kura pēdējo piecu gadu laikā ir pretendējusi uz tiešo maksājumu vai lauku attīstības atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem.

62.

Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim informē lauksaimnieku, kura rīcībā ir zeme, kas iepriekšējo piecu gadu laikā no ilggadīgajā zālāja ir pārveidota par cita lietojuma zemi, par to, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību, norādot attiecīgās platības lielumu.

63.

Saskaņā ar regulas 2022/126 48. panta 5. punktu platība, kas ir atkārtoti pārveidota par ilggadīgo zālāju vai izveidota kā ilggadīgais zālājs, uzskatāma par ilggadīgo zālāju no pirmās atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas dienas. Šo platību izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus vismaz piecus secīgus gadus pēc tās atkārtotas pārveidošanas vai, ja šo platību jau izmanto stiebrzāļu vai cita veida lopbarības zālaugu audzēšanai, tik gadus, cik atlikuši, līdz pieciem secīgiem gadiem pēc zālāja izveides gada.

6.3.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts mitrāju un kūdrāju aizsardzībai lauksaimniecības zemē

64.

Lauksaimnieks atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 2. LLVS standartam lauksaimniecības zemē nodrošina mitrāju un kūdrāju augsnes aizsardzību.

65.

Lauksaimniecības zemē esoši mitrāji ir lauksaimnieciskai darbībai izmantota pārmitra vai periodiski ar seklu ūdens slāni klāta palieņu pļava, zāļu vai kūdras purvu platība, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes datu pārvaldības sistēmas "Ozols" (turpmāk – datu pārvaldības sistēma "Ozols") datus.

66.

Kūdrāju augsne lauksaimniecības zemē ir augsne, kas izmantota lauksaimnieciskajai darbībai un satur vismaz 40 centimetru biezu kūdras slāni. Tā ir platība, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

67.

Sākot ar 2025. gadu, lauksaimniecības zemē esošu mitrāju un kūdrāju augsnes platībā, kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē un izmantotas lauksaimnieciskajai darbībai:

67.1.

zemi uzar ne biežāk kā vienu reizi piecos gados, ja vien to neliedz citi normatīvie akti, tostarp par ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju jomā;

67.2.

nav atļauta meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija vai renovācija, izņemot:

67.2.1.

ārpus aizsargājamām teritorijām, ja tiek izmantoti risinājumi, kas nepalielina siltumnīcefekta gāzu emisiju no augsnes, un meliorācijas objekti ir sedimentācijas baseini, divpakāpju meliorācijas grāvji, akmeņu krāvumi, meandrēšana, kontrolētā drenāža, mākslīgie mitrāji, koka šķeldas bioreaktori, piesātinātās buferjoslas vai šo elementu kombinācijas. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izsniedz tehniskos noteikumus, lai īstenotu videi draudzīgus meliorācijas sistēmu elementu izbūvi;

67.2.2.

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritorijās (turpmāk – Natura 2000) un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns.

6.4.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par aizliegumu dedzināt rugājus vai sauso zāli un standarts par aizsargjoslas (buferjoslas) izveidi gar ūdensobjektiem

68.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 3. LLVS standartam lauksaimnieks rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka, ja vien augu veselības apsvērumu dēļ nav saņemta Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atļauja kontrolētai augu atlieku dedzināšanai uz lauka.

69.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā 4. LLVS standartam lauksaimnieks nelieto mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus aizsargjoslās (buferjoslās), kas atrodas:

69.1.

10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

69.2.

trīs metrus platā joslā gar ūdensnotekām (novadgrāvjiem), kas iekļauti meliorācijas kadastrā.

70.

Aizsargjoslas (buferjoslas) ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

6.5.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu

71.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam, sākot ar 2023. gada 1. jūliju, lauksaimnieks lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums vismaz 20 metri un slīpums pārsniedz sešus grādus vai 10,5 procentus un kura ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē:

71.1.

no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauku pēc kultūraugu novākšanas atstāj neapstrādātu;

71.2.

ziemājus vai starpkultūras sēj perpendikulāri nogāzes krituma virzienam, ja vien sējai netiek izmantota tiešās sējas vai joslu apstrādes metode.

72.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 5. LLVS standartam lauksaimnieks lauksaimniecības zemes daļā, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metri, platums vismaz 20 metri un slīpums pārsniedz 10 grādus vai 17 procentus, no 2023 gada 1. janvāra līdz 15. martam nodrošina augu veģetāciju, saglabā rugaini vai lauku pēc kultūraugu novākšanas atstāj neapstrādātu.

6.6.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts minimālam augsnes pārklājumam, lai izvairītos no kailas zemes sensitīvākajos periodos

73.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 6. LLVS standartam rudens un ziemas periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) vismaz 65 procentos, Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) vismaz 55 procentos un pārējā Latvijas teritorijā (11. pielikums) vismaz 60 procentos no saimniecības aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības ir nodrošināts augsnes pārklājums, piemēram, sēti vai stādīti kultūraugi, zālaugi vai pēc kultūraugu novākšanas platība atstāta neapstrādāta. Šo prasību piemēro no 2023. gada 1. jūlija.

74.

Ja lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas vairākās šo noteikumu 73. punktā minētajās teritorijās, katrai aramzemes un ilggadīgo stādījumu platības daļai piemēro to augsnes pārklājuma nodrošināšanas prasību, kas noteikta attiecīgajai teritorijai.

75.

Nosakot aramzemes un ilggadīgo stādījumu platību, uz kuru attiecināma šo noteikumu 73. punktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta vai apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

6.7.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts augu maiņai

76.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 7. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina viengadīgo kultūraugu augu maiņu kārtējā gadā vismaz 35 procentos no saimniecības kārtējā gadā rīcībā esošās aramzemes platības, kurā kārtējā vai iepriekšējā gadā audzēts viengadīgs kultūraugs.

77.

2023. gadā 35 procentos no viengadīgo kultūraugu aramzemes platības, kurās nepieciešama augu maiņa, iekļauj kviešu, rudzu, auzu, griķu, miežu, dārzeņu vai kartupeļu platības.

78.

Šo noteikumu 76. punktā minēto prasību 2023. gadā neattiecina uz saimniecībām, kurās vairāk nekā 50 procentu no saimniecības viengadīgo kultūraugu aramzemes platības aizņem ziemāju kultūraugi.

79.

Viengadīgo kultūraugu vienā un tajā pašā laukā neaudzē vairāk kā trīs gadus pēc kārtas. Kultūraugu audzēšanas secīguma uzskaiti uzsāk no 2022. gada.

80.

Kultūraugu maiņu nodrošina atšķirīgas ģints kultūraugu vai kultūraugu, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām, audzēšana. Atšķirīgi kultūraugi ir pie vienas sugas piederoši kultūraugi. Ziemāju kultūraugus un vasarāju kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgie viengadīgie kultūraugi ir noteikti šo noteikumu 12. pielikumā.

81.

Šo noteikumu 76. un 79. punktā minēto prasību nepiemēro, ja:

81.1.

aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru;

81.2.

vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzeme, ko izmanto stiebrzāļu vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai;

81.3.

vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus, pākšaugus, zemi atstāj papuvē vai izmanto zaļmēslojuma audzēšanai.

82.

Šo noteikumu 76. un 79. punktā minētās prasības nepiemēro tai lauksaimniecības zemes platībai, kuru izmanto bioloģiskajai ražošanai un kura ir sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (turpmāk – regula 2018/848).

6.8.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par minimālo lauksaimniecības zemes daļu, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām platībām vai iezīmēm

83.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.1. LLVS standartam vismaz četrus procentus no saimniecības aramzemes aizņem kāda no šādām ar ražošanu nesaistīta platībām vai elementiem:

83.1.

akmeņu kaudzes 0,01–0,5 hektāru platībā;

83.2.

Meliorācijas kadastra informācijas sistēmā reģistrēti valsts nozīmes ūdensnoteku posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji;

83.3.

divus līdz divdesmit metrus platas ražošanā neizmantotas laukmales, tostarp aizsargjosslas (buferjoslas) ar zālāju vai dabīgi iesējušos augu segumu. Aizsargjoslas (buferjoslas) augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma;

83.4.

koku vai krūmu puduri 0,01–0,5 hektāru platībā;

83.5.

koku rindas;

83.6.

atsevišķi augoši koki;

83.7.

potenciālie dižkoki un dižkoki, kuri ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

83.8.

alejas, kuras ir aizsargājamas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

83.9.

papuve, kura kārtējā gadā līdz 15. jūlijam netiek izmantota ražas novākšanai vai dzīvnieku ganīšanai;

83.10.

tāda zaļmēslojuma augu papuves platība, ko sēj maisījumā no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem, no kuriem viens ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete, lauka pupas vai zirņi, izņemot šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minētajam atbalstam pieteiktu zaļmēslojuma papuvi, kas pieteikta ekoshēmas atbalstam. Zaļmēslojuma augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai, un tajās nelieto augu aizsardzības līdzekļus;

83.11.

biodaudzveidības salas 0,01–1,5 hektāru platībā, kuru aizņem mitraines, pārmitras vietas uz lauksaimniecības zemes, slīkšņas un lankas vai kurā aug piekrastei raksturīgi augi;

83.12.

dižakmeņi, kuri ir aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

83.13.

dīķi 0,01–0,5 hektāru platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju.

84.

Šo noteikumu 83.1., 83.2., 83.4., 83.5., 83.6., 83.7., 83.8., 83.11., 83.12. un 83.13. apakšpunktā minētie ar ražošanu nesaistītie ainavas elementi ir kartogrāfiski identificēti Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

85.

Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ar ražošanu nesaistītiem ainavas elementiem – laukmali, buferjoslu, dīķi, grāvi, koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzi, neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktā 8. LLVS standarta ievērošanas nolūkā.

86.

Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu par to, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 83. punktā minētie ar ražošanu nesaistītie ainavas elementi, ir viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā.

87.

Dīķu, koku vai krūmu puduru vai akmeņu kaudžu aizņemtā teritorija ir uzskatāma par platību 8. LLVS standarta izpildes nolūkā, ja:

87.1.

to pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai tā robežojas ar aramzemi vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;

87.2.

starp aramzemi un dīķi vai koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzi ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.

88.

Laukmales un aizsargājamās koku alejas vai rindas uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošām, ja to garākā mala robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu vai ja aizsargājamo koku aleja atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums.

89.

Ja ar ražošanu nesaistītu ainavas elementu platība, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, dīķi, aizsargājamie dižkoki, koku alejas vai dižakmeņi, atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ar ražošanu nesaistīto ainavas elementu platību nosaka proporcionāli tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai.

90.

Ja pārbaudē saimniecībā konstatē, ka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā ar ražošanu nesaistītā ainavas elementa platība un veids neatbilst situācijai dabā vai nav izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par atbilstīgu ar ražošanu nesaistītu ainavas elementa platību, vai deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, kas ģeotelpiskajā iesniegumā nav deklarēta kā ar ražošanu nesaistīta ainavas elementa platība, bet atbilst ar ražošanu nesaistīta ainavas elementa platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, attiecīgo platību var izmantot, lai aizstātu trūkstošo ar ražošanu nesaistītā ainavas elementa platības lielumu, ja koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzes, dīķi, kā arī zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem pārbaudes laikā ir identificējama un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā.

91.

Ar ražošanu nesaistītu ainavas elementu izveides un uzturēšanas prasību nepiemēro, ja:

91.1.

aramzemes platība nepārsniedz 10 hektāru;

91.2.

vairāk nekā 75 procentus no atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes aizņem ilggadīgais zālājs vai aramzemes platība, ko izmanto, lai audzētu stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus;

91.3.

vairāk nekā 75 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu stiebrzāles, lopbarības zālaugus un pākšaugus, papuvei vai zaļmēslojuma audzēšanai;

91.4.

vairāk nekā 50 procentu aramzemes platības atrodas kādā no šo noteikumu 13. pielikumā minēto pagastu teritorijām.

92.

Platību, ko aizņem ar ražošanu nesaistītas platības un ainavas elementi, aprēķina, izmantojot šo noteikumu 14. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus.

6.9.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai

93.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.2. LLVS standartam lauksaimnieks saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu.

94.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.3. LLVS standartam lauksaimnieks necērt un negriež dzīvžogus un kokus periodā no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot ilggadīgos stādījumus platībās, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās.

95.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 8.4. LLVS standartam lauksaimnieks nodrošina lauksaimniecības zemes platībā esošo invazīvo latvāņu ģints augu sugas augu nopļaušanu līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas.

6.10.Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts par aizliegumu pārveidot vai apart ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus un laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarts meliorācijas sistēmu uzturēšanai

96.

Atbilstoši regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 9. LLVS standartam lauksaimnieks nepārveido vai neapar ilggadīgā zālāja platību, kas ir atzīta par ekoloģisku jutīgu ilggadīgo zālāju un atrodas Natura 2000 teritorijā vai ārpus tās.

97.

Ekoloģiski jutīgais ilggadīgais zālājs ir zālājs, kas atzīts par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.

98.

Šo noteikumu 96. punkta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tai ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībai, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificēta Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

99.

Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim iekļauj lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē tās ilggadīgā zālāju platības, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.

100.

Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgā zālāja platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi ir piešķirts ekoloģiski jutīga ilggadīga zālāja statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra.

101.

Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, atkārtoti izvērtē ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusu un precizē robežas.

102.

Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp, ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

103.

Aizsargājamo ekoloģiski jutīgā ilggadīgā zālāja platībā netiek iekļauta zālāja aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

104.

Ja platība, kurai ir noteikta ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss, ir uzarta vai pārveidota par cita lietojuma zemi, lauksaimnieks nodrošina tās pārveidošanu par ilggadīgo zālāju līdz nākamā gada 15. jūnijam.

105.

Lauksaimniecības zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs) nodrošina šādu meliorācijas sistēmu uzturēšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

105.1.

ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un citus elementus, kuri kavē meliorācijas sistēmas funkcionēšanu un traucē ūdens plūsmu gultnē;

105.2.

drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas.

7.Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksājuma maksimuma noteikšana un samazinājums

106.

Ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summai, ko lauksaimniekam kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas 2021/2115 17. panta 1. punktu piemēro maksājuma maksimumu, par 100 procentiem samazinot ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta maksājuma summas daļu, kas pārsniedz 100 000 euro.

107.

Pirms maksājuma maksimuma piemērošanas atbilstoši regulas 2021/2115 17. panta 3. punkta ''a'' apakšpunktam pēc lauksaimnieka pieprasījuma no ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

108.

Ja lauksaimnieks nodarbojas tikai ar lauksaimniecisko darbību un saimniecības gada ienākumu deklarācijas D formas pielikumā vai uzņēmuma gada pārskatā, vai individuālo komersantu gada pārskatā par iepriekšējo gadu norādīti tikai ieņēmumi vai neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecību, šo noteikumu 107. punktā minētajam atskaitījumam izmanto visu saimniecības iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu un tai piemēroto algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

109.

Ja lauksaimnieks nodarbojas gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tas, kārtojot grāmatvedību, uzskaita visu nodarbināto lauksaimnieciskajai un nelauksaimnieciskajai darbībai, saimniecības pārvaldības un pamatdarbības atbalsta funkciju izpildei veltīto darba laiku stundās, aprēķināto darba algu, tostarp piemēroto algas likmi un faktiski izmaksāto darba algu, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

110.

Saimniecības vadītājiem, grāmatvežiem, juristiem, personāla speciālistiem vai citiem nodarbinātajiem, kas nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citu saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei, un kas nav tieši iesaistīti lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, izmaksātā darba algas, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa ir pieskaitāma šo noteikumu 107. punktā minētajiem atskaitījumiem. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši nodarbināto darba algu, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēra par lauksaimniecisko darbību īpatsvaram kopējā darba algu, kā arī algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā par lauksaimniecisko un nelauksaimniecisko darbību.

111.

Ja lauksaimnieks var pamatot šo noteikumu 108. vai 109. punktā minēto pasākumu neīstenošanu, tas ar lauksaimniecisko darbību saistīto algu, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

111.1.

iepriekšējā kalendāra gadā kopējo izmaksāto darba algu un tai piemēroto algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu kopsummu reizina ar iepriekšējā kalendāra gadā lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu īpatsvaru kopējā nodarbināto darba stundu skaitā, ja atsevišķi tiek uzskaitīts nodarbināto darba laiks lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā;

111.2.

iepriekšējā kalendāra gadā kopējo izmaksāto darba algu un tai piemēroto algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu kopsummu reizina ar gada ienākuma deklarācijas D formas pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos ieņēmumos vai ar saimniecības deklarētā lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā, izmantojot uzņēmuma gada pārskatā sniegto informāciju par iepriekšējo pārskata gadu;

111.3.

Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un lauksaimnieka saimniecībā lauksaimniecībā nodarbināto skaitu, kas izteikts gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām, un to aprēķina, izmantojot saimniecības uzskaites datus par nodarbināto darba laiku atsevišķi lauksaimnieciskajā un nelauksaimnieciskajā darbībā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba algas un tai piemērotā algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu;

111.4.

Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku mēnesī augkopībā un lopkopībā, medniecībā un saistītajās palīgdarbībās iepriekšējā gadā reizina ar 12 un lauksaimnieka saimniecībā lauksaimniecībā nodarbināto skaitu gada darba vienībās. Viena lauksaimniecībā nodarbinātā gada darba vienība atbilst 1840 lauksaimniecībā nostrādātām stundām. Nodarbināto lauksaimniecībā nostrādātās darba stundas aprēķina, kopējo nodarbināto nostrādāto stundu skaitu reizinot ar gada ienākuma deklarācijas D veidlapas pielikumā vai individuālo komersantu gada pārskatā norādīto lauksaimniecības nozares ieņēmumu īpatsvaru kopējos ieņēmumos iepriekšējā gadā vai ar uzņēmuma gada pārskatā norādīto saimniecības lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījuma īpatsvaru kopējā neto apgrozījumā. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba stundu skaita kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba algas un tai piemērotā algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

112.

Tā lauksaimnieka saimniecībā nodarbināto saimniecības vadītāju, grāmatvežu, juristu, personāla speciālistu vai citu nodarbināto nostrādāto darba stundu daļa, kuri nodrošina saimniecības pārvaldību vai atbalstu citiem nodarbinātajiem saimniecības pamatdarbības funkciju izpildei un kuri nav tieši iesaistīti saimniecības lauksaimnieciskajā vai nelauksaimnieciskajā pamatdarbībā, ir pieskaitāma šo noteikumu 111.1. un 111.2. apakšpunktā minētajam lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaitam. Attiecīgā daļa nosakāma atbilstoši lauksaimniecībā nodarbināto darba stundu skaita īpatsvaram kopējā lauksaimniecībā un nelauksaimnieciskajā darbībā nodarbināto darba stundu skaitā.

113.

Kopējais darba stundu skaits, ko izmanto šo noteikumu 111.3. un 111.4. apakšpunktā minēto gada darba vienību aprēķināšanai, nepārsniedz to darba stundu kopsummu, kas norādītas Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā darba devēja ziņojumā par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem un aprēķinātas no Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojuma par iepriekšējā kalendāra gada mēnešiem. Saimniecībā nodarbināto sezonas laukstrādnieku nostrādāto stundu skaitu aprēķina, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju ziņojumā norādīto sezonas laukstrādnieku nostrādāto dienu skaitu reizinot ar astoņām stundām.

114.

Ja lauksaimniekam par 2022. gadu nav pieejama šo noteikumu 108. punktā un šo noteikumu 111.2. un 111.4. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības ieņēmumiem, šo noteikumu 109. punktā norādītā grāmatvedības uzskaites informācija un šo noteikumu 111.1. un 111.3. apakšpunktā noteiktā informācija par lauksaimniecības darba laiku, ar lauksaimniecību saistīto atskaitījumu noteikšanai izmanto šo noteikumu 109. punktā noteikto informāciju par 2023. gadu. Gada darba vienību aprēķināšanai izmantotais darba stundu skaits nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto kopējo darba stundu skaitu par iepriekšējo kalendāra gadu. Aprēķinātie atskaitījumi nepārsniedz lauksaimnieka darba devēja ziņojumā norādīto darba algas un tai piemērotā algas nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kopsummu par iepriekšējo kalendāra gadu.

115.

Lai nodrošinātu šo noteikumu 107. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā elektroniskajā pieteikšanas sistēmā iesniedz aizpildītu deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību. Ja informāciju sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 114. punktu, minēto deklarāciju iesniedz līdz nākamā gada 1. februārim. Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem. Minimālās satura prasības deklarācijai par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību, noteiktas šo noteikumu 15. pielikumā.

8.Ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts

116.

Ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalsta summu saskaņā ar regulas 2021/2115 22. pantu diferencē pa šādām teritoriju grupām, kurās ir līdzīgi sociālekonomiski un agronomiski apstākļi:

116.1.

valstspilsētas un Aizkraukles novads, Ādažu novads, Bauskas novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads, Varakļānu novads un Ventspils novads – novadi, kuri nerobežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un kuros veģetācijas perioda ilgums ir vismaz 195 dienas vai lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir vismaz 38 balles;

116.2.

Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Cēsu novads, Gulbenes novads, Krāslavas novads, Ludzas novads, Madonas novads, Rēzeknes novads, Smiltenes novads un Valkas novads – novadi, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitatīvais vērtējums ir mazāks nekā 38 balles vai kuri robežojas ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

117.

Ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta indikatīvais apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa katrai no šo noteikumu 116. punktā minētajām teritoriju grupām ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

9.Maksājums mazajiem lauksaimniekiem

118.

Maksājumu mazajiem lauksaimniekiem piešķir fiksētas summas veidā 500 euro apmērā, un to var saņemt lauksaimnieks, kas:

118.1.

ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē visu lauksaimnieka rīcībā esošo lauksaimniecības zemi un nodrošina tās atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem;

118.2.

nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku maksājuma.

119.

Lauksaimnieks, kas piesakās maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, nesaņem citus tiešo maksājumus.

120.

Lauksaimnieks nav radījis mākslīgus apstākļus priekšrocību gūšanai no maksājuma mazajiem lauksaimniekiem, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

120.1.

iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2022. gada 15. jūnija;

120.2.

kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes platība ir vismaz četri hektāri;

120.3.

kārtējā gada ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku maksājumu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, ir vismaz 400 euro;

120.4.

saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji;

120.5.

saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts ģeotelpiskais iesniegums maksājumam mazajiem lauksaimniekiem, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

120.6.

saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

121.

Lauksaimnieks, kas pirms tam nav saņēmis tiešos maksājumus, līdz kārtējā gada 15. jūnijam kopā ar ģeotelpisko iesniegumu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem saņemšanai Lauku atbalsta dienestā iesniedz šo noteikumu 17. pielikumā noteikto apliecinājumu.

10.Ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts

122.

Ilgtspēju sekmējošo pārdalošo ienākumu papildatbalstu piešķir lauksaimniekam par platību no 3,01 līdz 100 hektāriem, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

123.

Ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa atsevišķi katrai no platību grupām – 3,01 līdz 30 hektāru un 30,01 līdz 100 hektāru – ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

11.Ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem

124.

Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 1. punktu un 3. punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu var saņemt lauksaimnieks par pirmās nesen dibinātās lauku saimniecības platību vai tādas kontrolē esošās lauku saimniecības platību, ar kuru ir pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ja tas atbilst šo noteikumu 125. punktā noteiktajai gados jauna lauksaimnieka definīcijai.

125.

Saskaņā ar regulas 2021/2115 4. panta 6. punktu gados jauns lauksaimnieks ir:

125.1.

fiziska persona, kas gadā, kad pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, nav vecāka par 40 gadiem;

125.2.

lauku saimniecības vadītājs un īpašnieks saimniecībai regulas 2021/2115 3. panta 2. apakšpunktā noteiktajai saimniecībai un reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus kārtējā gadā, kad piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem;

125.3.

ieguvis augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apguvis lauksaimniecības priekšmetus 320 stundu apjomā, mācoties augstākās vai vidējās profesionālās lauksaimniecības izglītības programmā, vai apguvis lauksaimniecības zināšanu pamatkursus vismaz 160 stundu apjomā līdz 1. augustam gadā, kad pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem.

126.

Lai pierādītu atbilstību gados jauna lauksaimnieka definīcijā minētajai izglītības prasībai, lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestam izglītību apliecinošu dokumentu fotokopijas un mācību programmu vai mācību iestādes izsniegtu izziņu, kurā ir norādīts apgūto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaits. Ja iegūtas vairākas augstākās vai profesionālās izglītības, visos izglītību apliecinošajos dokumentos norādīto lauksaimniecības mācību priekšmetu stundu skaitu summē. Ja ir apgūti lauksaimniecības zināšanu pamatkursi, Lauku atbalsta dienestā iesniedz fotokopijas apliecinājumam par kursu pabeigšanu ar tajās norādītu kursu stundu skaitu.

127.

Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem kā ikgadēju atsaistītu maksājumu piešķir par saimniecības platību, kas ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un kas nepārsniedz 150 hektāru.

128.

Šo noteikumu 124. punktā minētā pirmā nesen dibinātā saimniecība ir saimniecība, kas izveidota ne vēlāk kā piecu gadu laikā pirms pretendents pirmo reizi piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem.

129.

Fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību gadā, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā juridiskā persona pirmo reizi īsteno vienu no šādām darbībām:

129.1.

iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai;

129.2.

deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;

129.3.

reģistrē Lauksaimniecības datu centrā lauksaimniecības dzīvniekus, kuru skaits atbilst vismaz trim nosacītajām liellopu vienībām, ko nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu, pēc stāvokļa 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī.

130.

Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, ja tā izveidota:

130.1.

mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu;

130.2.

pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā esošo lauksaimniecības zemi, un ja:

130.2.1.

tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem tiek uzsākts saimniecības likvidācijas process un to pabeidz ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. oktobrim;

130.2.2.

fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai.

131.

Gados jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē saimniecības lēmumus, ja kārtējā gadā periodā no pieteikšanās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim:

131.1.

vienam gados jaunam lauksaimniekam kapitālsabiedrībā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

131.2.

vairākiem gados jauniem lauksaimnieki kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

131.3.

viens vai vairāki gados jauni lauksaimnieki ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.

132.

Ja kāds no kapitālsabiedrību kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tiem kārtējā gadā vismaz periodā no ģeotelpiskā iesnieguma iesniegšanas līdz 1. oktobrim kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības.

133.

Ja kāds no individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tie kārtējā gadā vismaz periodā no pieteikšanās atbalstam līdz 1. oktobrim ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības.

134.

Ja lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību pēc lauksaimnieka izvēles vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu.

135.

Ja juridisko personu, kas piesakās ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem, kontrolē cita juridiskā persona, šo noteikumu 125. punktā minēto gados jauna lauksaimnieka definīciju piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo otro juridisko personu.

136.

Saskaņā ar regulas 2021/2115 30. panta 3. punktu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir lauksaimniekam ne vairāk kā piecus gadus pēc kārtas, sākot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums šī atbalsta saņemšanai, un ne ilgāk kā līdz 2027. gadam ieskaitot, ja šāds iesniegums tiek iesniegts vismaz piecu gadu laikā pēc pirmās lauku saimniecības dibināšanas gada.

137.

Saskaņā ar regulas 2021/2115 30.panta 2.punkta otro daļu ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks, kas ir saņēmis maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 50. pantu, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas, skaitot no pirmā gada, kad iesniegts iesniegums atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.

138.

Ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem juridiskā persona var saņemt ne ilgāk kā līdz gadam, pēc kura to vairs nekontrolē neviens no gados jauniem lauksaimniekiem, kas to kontrolēja gadā, kad tā pirmo reizi tika apstiprināta atbalsta gados jauniem lauksaimniekiem saņemšanai.

139.

Ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

12.Klimatiskās un vidiskās shēmas

12.1.Vispārīgi nosacījumi par klimatiskām un vidiskām shēmām

140.

Atbalstu brīvprātīgajās klimatiskajās un vidiskajās shēmās (turpmāk – ekoshēmas) saskaņā ar regulas 2021/2115 31. panta 2. punktu piešķir lauksaimniekam, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, par platību, kura ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai un kurā ievēro kādu no klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm atbilstoši šīs nodaļas nosacījumiem.

141.

Ekoshēmu indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa pa ekoshēmu veidiem ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

12.2.Ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi

142.

Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā:

142.1.

audzē graudaugus, šķiedraugus, rapsi, ripsi, dārzeņus, zemenes, arbūzus un melones, kartupeļus, garšaugus un ārstniecības augus.

142.2.

nodrošina kultūraugu dažādošanu aramzemē:

142.2.1.

vienā līdz desmit hektāros, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 75 procentus no aramzemes, ja vien galvenais kultūraugs nav aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas);

142.2.2.

no 10,01 līdz 30 hektāros audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus un divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr:

142.2.2.1.

prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

142.2.2.2.

prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatām par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

142.2.3.

vairāk nekā 30 hektāros audzē vismaz četrus dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus, divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus un pirmo trīs kultūraugu platībai – 99 procentus no aramzemes, tomēr:

142.2.3.1.

prasība par kultūraugu dažādošanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

142.2.3.2.

prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu tiek uzskatīta par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauka pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

142.3.

uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:

142.3.1.

īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) – vismaz 75 procentus no aramzemes platības;

142.3.2.

Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) – vismaz 65 procentus no aramzemes platības;

142.3.3.

pārējā teritorijā (11. pielikums) – vismaz 70 procentu no aramzemes platības.

143.

Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam apstiprinātās ilggadīgo stādījumu rindstarpās.

144.

Ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

145.

Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma šo noteikumu 142.3. apakšpunktā minētā prasība, tajā neieskaita dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc kārtējā gada 1. septembra un kuras pēc ražas novākšanas ir aparta jeb apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

146.

Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas šo noteikumu 142.3. apakšpunktā minētajās teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasības robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā.

147.

Kultūraugs ir atšķirīgas ģints kultūraugs, kas noteikts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā, vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu saraksts ir dots šo noteikumu 12. pielikumā. Papuve un stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi arī tiek uzskatīti par atsevišķu kultūraugu.

148.

Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus.

149.

Ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu bioloģiskā saimniecībā saskaņā ar šo noteikumu 12.7. apakšnodaļu.

12.3.Ekoshēmas atbalsts par ekoloģiski nozīmīgu platību

150.

Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību piešķir par aramzemes platību, kurā kārtējā gada veģetācijas periodā tiek audzēti šādi kultūraugi:

150.1.

nektāraugi, kas ir tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene, bišu amoliņš un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe. Tos nopļauj un novāc vai sasmalcina pēc ziedēšanas;

150.2.

slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti ir vīķu. Ja tauriņziežus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu pārsvaru, pamatojoties uz augu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru;

150.3.

maisījumā no vismaz diviem zaļmēslojuma augiem zaļmēslojuma augu papuvē, un viens no kultūraugiem ir lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete, lauku pupas vai zirņi. Zaļmēslojuma augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu papuves platība nepārsniedz 10 procentu no saimniecības aramzemes platības;

150.4.

starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;

150.5.

zālājs pasējā – zeme, ko aizņem zem labības vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas:

150.5.1.

stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

150.5.2.

tauriņzieži – tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete.

151.

Ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

152.

Šo noteikumu 150. punktā minētajās platībās ir aizliegts lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus:

152.1.

slāpekli piesaistošiem kultūraugiem vai tad, kad tie sēti maisījumā ar stiebrzālēm aramzemē, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu, un nektāraugiem visu kalendāro gadu;

152.2.

zaļmēslojuma augu papuvēs līdz brīdim, kad augsnē tiek iestrādāts zaļmēslojums;

152.3.

starpkultūrām to audzēšanas laikā;

152.4.

zālāju pasējā no virsauga novākšanas līdz kalendāra gada beigām.

153.

Vienu reizi laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam par konkrētu atbalstam apstiprinātu lauku var saņemt atbalstu par augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju (pamatkaļķošanu), ja tā izdarīta pirmssējas apstrādes laikā un šajā laukā pēc augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas audzē šo noteikumu 150. punktā minētos kultūraugus, ievērojot šādus nosacījumus:

153.1.

augsnes reakcija pH smilts augsnēs ir zemāka par 5,5, mālsmilts augsnēs zemāka par 5,8, smilšmāla augsnēs zemāka par 6,3 vai mālainās augsnēs zemāka par 6,5;

153.2.

izmantotā kalcija karbonāta (CaCO₃) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka nekā deva, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem. Ja minētajos dokumentos vai Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā (turpmāk – LIZ pārvaldības sistēma) deva ir norādīta lielāka nekā 6 t/ha CaCO₃, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO₃ deva ir vismaz 6 t/ha;

153.3.

laukam, kurā plānota augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācija (pamatkaļķošana), LIZ pārvaldības sistēmā norādāma informācija par augsnes reakciju (pH);

153.4.

dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas nav senākas par pieciem gadiem un izdarītas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, ja iespējams, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) koordinātām;

153.5.

augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijai izmantots augsnes optimizācijas materiāls, kas tā iegādes brīdī ir iekļauts Valsts augu aizsardzības dienesta Mēslošanas līdzekļu un substrātu sarakstā.

154.

Šo noteikumu 153. punktā minēto atbalstu piešķir, ja augsnes kvalitāte un reakcija optimizēta pēc 2023. gada 1. janvāra.

155.

Lauksaimnieks pēc augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas līdz kārtējā gada 22. maijam vai 30 kalendāra dienu laikā LIZ pārvaldības sistēmā sniedz informāciju par:

155.1.

iegādāto materiālu (nosaukums, daudzums, deklarētie kvalitātes rādītāji, iegādi apliecinoši dokumenti);

155.2.

iestrādes datumu un izmantotā materiāla devu fiziskajās vienībās;

155.3.

lauka numuru un platību (ha), kurā materiāls iestrādāts;

155.4.

pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numuru un nosaukumu, ja tiek izmantots pakalpojums.

156.

Optimizācijas materiāla izkliedēšanas laikā un pēc materiāla izkliedēšanas, kamēr tas vēl nav iestrādāts augsnē, lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu augsnes kvalitātes un reakcijas optimizāciju.

157.

Valsts augu aizsardzības dienests veic lauksaimnieka LIZ pārvaldības sistēmā ievadīto datu pareizības administratīvās pārbaudes, kā arī pārbaudes uz vietas saimniecībā par ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizlieguma ievērošanu un augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas materiāla izmantošanu.

12.4.Ekoshēmas atbalsts par saudzējošu lauksaimniecības praksi

158.

Ekoshēmas atbalstu par saudzējošu lauksaimniecības praksi piešķir par aramzemes platību, kurā kārtējā gadā tiek audzēti graudaugi, eļļas augi, šķiedraugi, pākšaugi tīrsējā vai sēti maisījumā ar labību, tauriņzieži tīrsējā vai sēti maisījumā ar stiebrzālēm, tauriņziežiem veidojot vairāk nekā 50 procentu pirmajā sējuma izveides gadā, ja tie sēti, izmantojot kādu no šādiem augsnes pirmssējas apstrādes veidiem:

158.1.

minimālu augsnes apstrādi – augsnes virskārtas seklu apstrādi ne dziļāk par 15 centimetriem, izmantojot kultivatoru, disku vai frēzi;

158.2.

augsnes joslu apstrādi, kad apstrādā augsnes joslu līdz piecu centimetru platumā sēklas sēšanai, starp rindstarpām atstājot vismaz 10 centimetrus platu joslu, kurā augsni mehāniski neapstrādā un saglabā augu atliekas vai rugaini;

158.3.

tiešo sēju, kad kārtējā gadā pēc iepriekšējā kultūrauga novākšanas augsni neapstrādā, arī near, un sēj tieši rugainē.

159.

Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

160.

Pirmssējas apstrāde ir apstrāde no iepriekšējā kultūrauga novākšanas brīža līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējas brīdim. Ja iepriekšējā gadā ir deklarēta papuve vai zālājs, uzskatāms, ka pirmssējas apstrādes laiks ir no iepriekšējā gada 15. jūlija līdz kārtējā gadā deklarētā kultūrauga sējai.

161.

Lauksaimnieks Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā norāda katram laukam izmantoto apstrādes veidu.

162.

Lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu minimālu augsnes apstrādi.

163.

Ekoshēmas atbalstam par saudzējošu lauksaimniecības praksi pieteiktajā platībā kultūraugam herbicīdus lieto atbilstoši marķējumam un ne vairāk kā divas reizes iesnieguma iesniegšanas gadā.

164.

Lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim iesniedz aktuālo informāciju par herbicīdu lietošanu, kas notikusi attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu un daudzumu, devu (kg uz hektāru) un apstrādāto platību.

165.

12.5.Ekoshēmas atbalsts par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi

166.

Ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi piešķir par lauksaimniecības zemes platību, par kuru ir augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti un kurā laikposmā no priekšauga ražas novākšanas vai iestrādes augsnē līdz atbalstam pieteiktā kultūrauga ražas novākšanai izmanto kādu no šādām metodēm:

166.1.

tieša šķidrā organiskā mēslojuma (šķidrmēslu, vircas, digestāta) izkliedi un iestrādi ar lentveida izkliedētāju vai inžekcijas metodi;

166.2.

minerālmēslu precīzo izkliedi;

166.3.

augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu.

167.

Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par pieciem gadiem un analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā. Ja analīzes nav veiktas Valsts augu aizsardzības dienestā, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus, augsnes paraugu analīžu rezultātus un testēsānas pārskatu kopijas iesniedz LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam.

168.

Izmantojot minerālmēslu precīzās izkliedes metodi, ievēro šādus nosacījumus:

168.1.

to dara ar minerālmēslu izkliedētāju, kam ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, un nodrošina mēslošanas zonu nepārklāšanos;

168.2.

traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kas aprīkots ar GPS uztvērēju, sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkciju precīzai mēslojuma iestrādei.

169.

Izmantojot augu aizsardzības līdzekļu precīzo izsmidzināšanu, ievēro šādus nosacījumus:

169.1.

to dara ar sertificētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu, kurai ir automātiskā pārklājumu regulēšanas iespēja, tostarp sekciju kontrole un konstantas vai mainīgas devas regulēšanas iespēja, un nodrošina apstrādāto zonu nepārklāšanos;

169.2.

traktortehnika vai iekārta ir aprīkota ar vadības termināli, kas aprīkots ar GPS uztvērēju, sekciju kontroles un uzstādītās devas kontroles funkciju precīzai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

170.

Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 166.1. un 166.2. apakšpunktā minēto metožu izmantošanu piešķir, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

170.1.

līdz kārtējā gada 22. maijam LIZ pārvaldības sistēmā ir izveidots mēslošanas plāns un ievadīta informācija, ja tāda pieejama, par kultūraugu ražību iepriekšējos trijos gados atbilstoši apjomam, par kuru lauksaimnieks var iesniegt pierādījumus, piemēram, par realizāciju vai nodošanu (informācija ievadāma tikai vienu reizi, pirmo reizi piesakot lauku), par laukos audzētiem priekšaugiem, par salmu iestrādi, par saimniecības organisko mēslu un minerālmēslu krājumu, iegādāto apjomu un izlietojumu fiziskā svara vienībās, par tīrvielām un par minerālā slāpekļa analīžu rezultātiem attiecīgā gada pavasarī;

170.2.

mēslojuma – pamatmēslojuma un papildmēslojuma – iestrāde saimniecībā notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā aprēķināto slāpekļa (N) vajadzības apjomu saimniecībai;

170.3.

lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim iesniedz aktuālo informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar šķidrā organiskā mēslojuma un minerālmēslu iegādāto, pārdoto, izlietoto un krājumā esošo apjomu, mēslojuma iestrādes datumu, devu, šķidrā organiskā mēslojuma vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks, kā arī augšupielādē GPS datus par platību, kurā bijusi precīzā minerālmēslu izkliede. Informācija norādāma par katra mēslojuma veida (slāpekļa (N), fosfora (P₂O₅), kālija (K₂O)) fizisko un tīrvielu apjomu;

170.4.

lauksaimnieks GPS datus par katru lauku augšupielādē vienu reizi iesnieguma gadā.

171.

Mēslošanas plāns LIZ pārvaldības sistēmā izveidojams atbilstoši šo noteikumu 18. pielikumā noteiktajai metodikai.

172.

Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 166.3. apakšpunktā minēto augu aizsardzības līdzekļu precīzās izsmidzināšanas metodes izmantošanu piešķir, ja lauksaimnieks:

172.1.

lieto augu aizsardzības līdzekli atbilstoši marķējumā norādītajiem nosacījumiem;

172.2.

plāno augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un to pamato ar vienu no šādiem gadījumiem:

172.2.1.

kaitīgo organismu parādīšanos, ko lauksaimnieks konstatē lauka uzraudzībā un regulārās pārbaudēs;

172.2.2.

Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes vispārējo brīdinājumu sistēmā ir publicēta informācija par kaitīgā organisma parādīšanos un prognoze par tā attīstību;

172.2.3.

tiek ņemti vērā Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē publicētie sliekšņi attiecībā uz kaitēkļu un slimību kaitīgumu;

172.2.4.

laikapstākļu prognozes liecina par nelabvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, kas var veicināt kaitīgo organismu savairošanos vai izplatību;

172.2.5.

Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā ir publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību;

172.3.

lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim ievada informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim iegādātajiem, izlietotajiem un krājumā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, informāciju par kultūrauga attīstības stadiju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu, informāciju par nomāto tehniku, pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks, kā arī augšupielādē GPS datus par platību, kas apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem;

172.4.

lauksaimnieks GPS datus par katru lauku augšupielādē vienu reizi iesnieguma gadā.

173.

Ja ārkārtas apstākļu dēļ atbalstam pieteikto platību nepieciešams pārsēt ar citu kultūraugu, par attiecīgo lauku sagatavojams jauns mēslošanas plāns 15 dienu laikā pēc kultūrauga pārsēšanas un precizējams šo noteikumu 170.2. apakšpunktā minētais mēslošanas plānā aprēķinātais slāpekļa (N) vajadzības apjoms saimniecībai.

174.

Ja ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju, un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi vēlas saņemt par 2022. gadā sētiem ziemājiem, lauksaimnieks nodrošina šīs nodaļas prasību izpildi un līdz 2023. gada 30. jūnijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 170.3. un 172.3. apakšpunktam.

12.6.Ekoshēmas atbalsts par zālāju saglabāšanas veicināšanu

175.

Lauksaimnieks, piesakoties ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu:

175.1.

uzņemas divu gadu saistības neapart, nelobīt un neirdināt šim atbalstam pieteikto zālāju platību (lauku) divus gadus pēc kārtas;

175.2.

apņemas saistību laikā iesniegt ģeotelpisko iesniegumu par attiecīgo platību.

176.

Šo noteikumu 175. punktā minētās saistības lauksaimnieks 2027. gadā var uzņemties uz vienu gadu.

177.

Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu piešķir:

177.1.

par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības vai 0,3 nosacītās liellopu vienības uz viena ilggadīgā zālāja vai aramzemē sēta zālāja apstiprinātā hektāra, ja lauksaimnieks saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai ja dzīvnieku vidējais blīvums tiek nodrošināts ar briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku vidējo blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Aprēķinot dzīvnieku vidējo blīvumu saimniecībās, kurās ir briežu dzimtas dzīvnieki, vispirms ņem vērā briežu dzimtas dzīvnieku nosacīto liellopu blīvumu;

177.2.

par stiebrzāļu platību, ko izmanto sēklas iegūšanai, ja tā kārtējā gadā ir pieteikta, tajā notikusi Valsts augu aizsardzības dienesta lauku apskate un lauks atzīts par atbilstošu sēklaudzēšanas prasībām;

177.3.

ja tiek izpildītas šo noteikumu 175. punktā minētās saistības.

178.

Ja lauksaimnieks saistību otrajā gadā izbeidz šo noteikumu 175. punktā minētās saistības, tas atmaksā iepriekšējā gadā saņemto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības.

179.

Saistību periodā ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu nedrīkst mainīt pieteiktās platības (lauka) atrašanās vietu.

180.

Ja saistību periodā saistību platība gadu no gada neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem, bet nepārsniedzot 0,3 hektārus no pirmajā saistību gadā apstiprinātās saistību platības, uzskatāms, ka saistību platība nemainās.

181.

Ja saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar gadu, kad atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības, ir palielināta, lauksaimnieks jauno platību (lauku) deklarē atsevišķi un par to uzsāk jaunu saistību periodu.

182.

Lauksaimnieks saistību laikā visu saimniecību, lauksaimniecības zemi, vai tās daļu var nodot citai personai. Attiecīgā persona to pārņem vienlaikus ar attiecīgajām saistībām un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pārņemšanas par to informē Lauku atbalsta dienestu. Ja saistību pārņēmējs izbeidz šo noteikumu 175. punktā minētās saistības, persona, kas nodod saistības, atmaksā iepriekšējā gadā piešķirto šo noteikumu 2.9. apakšpunktā minēto atbalstu par to platības daļu, par kuru ir pārtrauktas saistības.

183.

Ekoshēmas atbalstam par zālāju saglabāšanas veicināšanu atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

184.

Ekoshēmas atbalstu par zālāju saglabāšanas veicināšanu nepiešķir par ilggadīgo zālāju, kam noteikts ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statuss saskaņā ar regulas 2021/2115 III pielikumā noteikto 9. LLVS standartu.

12.7.Ekoshēmas atbalsts par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās

185.

Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās var piešķirt lauksaimniekam, ja visa saimniecības lauksaimniecības zemes platība ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā saskaņā ar regulas 2018/848 34. panta 1. punktu.

186.

Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par aramzemi, kurā:

186.1.

nodrošina kultūraugu dažādošanu:

186.1.1.

186.1.2.

10,01 līdz 30 hektāros audzē vismaz trīs dažādus kultūraugus, galvenā kultūrauga platībai nepārsniedzot 65 procentus un divu galveno kultūraugu platībai – 90 procentus no aramzemes, tomēr:

186.1.2.1.

prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

186.1.2.2.

prasība par galvenā kultūrauga īpatsvara nodrošināšanu uzskatāma par izpildītu, ja galvenais kultūraugs ir aramzemē sēts zālājs, papuve vai tauriņzieži (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas) un tiek pārsniegts 65 procentu robežvērtības īpatsvars;

186.1.3.

186.1.3.1.

prasība par kultūraugu dažādošanu uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 80 procentus no aramzemes izmanto, lai audzētu aramzemē sētu zālāju, papuvi vai tauriņziežus (neieskaitot lauku pupas, zirņus, soju un dārza pupiņas), vai to vienlaikus izmanto vairākos minētajos veidos;

186.1.3.2.

186.2.

uztur augsnes segumu laikposmā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim:

186.2.1.

īpaši (nitrātu) jutīgajā teritorijā (9. pielikums) – vismaz 75 procentos no aramzemes platības;

186.2.2.

Vidzemē un Latgalē (10. pielikums) – vismaz 65 procentos no aramzemes platības;

186.2.3.

pārējā teritorijā (11. pielikums) – vismaz 70 procentos no aramzemes platības.

187.

Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par ilggadīgo stādījumu platību, izņemot īscirtmeta atvasāju platību, kurā periodā no iepriekšējā gada 15. novembra līdz kārtējā gada 15. februārim ir nodrošināts augsnes segums visās atbalstam pieteikto ilggadīgo stādījumu rindstarpās.

188.

Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās piešķir par to ilggadīgo zālāju un aramzemē sēto zālāju platību, uz kuras ganību sezonā laikposmā no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim ganāmpulkā ir nodrošināts dzīvnieku vidējais blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības vai 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgā zālāja un aramzemē sēta zālāja hektāru, ja lauksaimnieks saņem ienākumu papildatbalstu gados jauniem lauksaimniekiem vai ja dzīvnieku vidējais blīvums tiek nodrošināts ar briežu sugas dzīvniekiem. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu. Aprēķinot dzīvnieku vidējo blīvumu saimniecībā, kurā ir briežu dzimtas dzīvnieki, vispirms ņem vērā briežu dzimtas dzīvnieku nosacīto liellopu blīvumu. Prasība par blīvumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, tostarp putnu dzīvotnēm ilggadīgajos zālājos, un ilggadīgajiem zālājiem, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai (līdz 20 hektāriem).

189.

Ekoshēmas atbalstam par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās atbalsttiesīgie kultūraugi un to kultūraugu kodi ir norādīti šo noteikumu 1. pielikumā.

190.

Nosakot aramzemes platību, uz kuru attiecināma šo noteikumu 186.2. apakšpunktā minētā prasība, tajā neiekļauj dārzeņu, kartupeļu un biešu platību, kurā novākta raža pēc 1. septembra un kura pēc ražas novākšanas ir aparta vai apstrādāta un atstāta bez augu seguma.

191.

Ja lauksaimnieka īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme atrodas teritorijās, kurām katrai ir noteiktas atšķirīgas prasību robežvērtības, teritorijai noteikto prasības robežvērtību attiecina uz to lauksaimnieka aramzemes daļu, kas atrodas attiecīgajā teritorijā.

192.

Kultūraugs ir atšķirīgas ģints kultūraugs, kas noteikts kultūraugu botāniskajā klasifikācijā, vai atšķirīgas sugas augi, kas pieder pie kādas no krustziežu (Brassicaceae), nakteņu (Solanaceae), ķirbju (Cucurbitaceae), tauriņiežu (Leguminosae) un balandu (Chenopodiaceae) dzimtām. Ziemāju kultūraugus un pavasara kultūraugus uzskata par atšķirīgiem kultūraugiem, pat ja tie pieder pie vienas ģints. Atšķirīgu kultūraugu saraksts ir dots 12. pielikumā. Papuve un stiebrzāles vai citi lopbarības zālaugi tiek uzskatīti par atsevišķu kultūraugu.

193.

Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,1 ha, vai platības, ko izmanto ziedu audzēšanai", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi.

194.

Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā neietver ainavas elementus.

195.

Ekoshēmas atbalstu par agroekoloģijas prakses īstenošanu nepiešķir lauksaimniekam, kas piesakās uz ekoshēmas atbalstu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar šo noteikumu 12.2. apakšnodaļu.

13.Saistītais ienākumu atbalsts

13.1.Vispārīgie nosacījumi saistītā ienākumu atbalsta saņemšanai

196.

Saistīto ienākumu atbalstu var saņemt aktīvais lauksaimnieks.

197.

Saistītā ienākumu atbalsta indikatīvais atbalsta apmērs, plānotā vienības summa, plānotā vienības minimālā un maksimālā summa ir noteikta šo noteikumu 16. pielikumā.

13.2.Saistītais ienākumu atbalsts par slaucamām govīm

198.

Saistīto ienākumu atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:

198.1.

tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

198.2.

tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;

198.3.

pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību, un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 6300 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, – 4650 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību.

199.

Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (arī par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiski pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma un piena piegādes datuma, norādot piena pircēju un piegādāto piena daudzumu, vai pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā.

200.

Šo noteikumu 198. punktā noteikto informāciju Lauku atbalsta dienests iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

201.

Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par slaucamām govīm, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 335. punktam.

13.3.Saistītais ienākumu atbalsts par liellopiem

202.

Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 19. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena-gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:

202.1.

teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

202.2.

bulli vai vērsi, kurš kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniedzis 16 mēnešu vecumu un turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas beidzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

202.3.

zīdītājgovi, kuru neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, kura ir atnesusies divu gadu laikposmā, kas beidzas kārtējā gada 15. novembrī, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.

203.

Saistīto ienākumu atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

204.

13.4.Saistītais ienākumu atbalsts par aitām

205.

Saistīto ienākumu atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.

206.

Saistīto ienākumu atbalstu par aitām piešķir, ja tās:

206.1.

laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

206.2.

pieder pie gaļas šķirnes, kombinētās (vilnas-gaļas) šķirnes vai piena šķirnes (20. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;

206.3.

ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;

206.4.

ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. marta.

207.

Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par aitām, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 335. punktam.

13.5.Saistītais ienākumu atbalsts par kazām

208.

Saistīto ienākumu atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.

209.

Saistīto ienākumu atbalstu par kazām piešķir, ja tās:

209.1.

ir atnesušās laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim;

209.2.

ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

209.3.

ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu.

210.

Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, par kurām kārtējā gadā varētu izpildīt atbilstības kritērijus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu, bet par kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par kazām, par kurām ir konstatētas neatbilstības atbilstoši šo noteikumu 335. punktam.

13.6.Saistītais ienākumu atbalsts par dārzeņiem un par augļiem un ogām

211.

Saistīto ienākumu atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

211.1.

attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, maurlokus, lielloku sīpolus, batūnus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, skābenes (izmantojamas pārtikai), rabarberus, spinātus, mārrutkus, parastās dilles, salātus, topinambūrus, papriku, baklažānus vai sparģeļus;

211.2.

kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 211.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

211.3.

par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga laukiem norāda šādu informāciju:

211.3.1.

lauka nosaukumu vai numuru un platību;

211.3.2.

audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

211.3.3.

agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

211.3.4.

izmantotos mehāniskos, bioloģiskos, agrotehniskos vai ķīmiskos augu aizsardzības pasākumus, kā arī lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu, devu, apstrādāto platību, apstrādes datumu un apstrādes pamatojumu;

211.3.5.

ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.

212.

Saistīto ienākumu atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

212.1.

attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes, kazenes, sausseržus, irbenes un plūškokus, melones vai arbūzus;

212.2.

kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 212.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam;

212.3.

par platību, kas pārsniedz trīs hektārus, ir izveidota uzskaites sistēma, kurā kārtējā gadā par katra kultūrauga lauku norāda šādu informāciju:

212.3.1.

lauka nosaukumu vai numuru un platību;

212.3.2.

audzētā kultūrauga sugu un šķirni;

212.3.3.

agrotehniskos pasākumus un to īstenošanas datumu;

212.3.4.

212.3.5.

ražas novākšanas datumu un iegūtās ražas daudzumu.

13.7.Saistītais ienākumu atbalsts par cietes kartupeļiem

213.

Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.

214.

Saistīto ienākumu atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:

214.1.

kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

214.2.

no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz 3,5 tonnas kartupeļu cietes.

215.

Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo noteikumu 213. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko nosaka, dalot ar 3,5 to kartupeļu cietes daudzumu, kas iegūts no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātājiem kartupeļiem.

216.

Cietes ražotājs šo noteikumu 213. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

217.

Šo noteikumu 215. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 219. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 21. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

218.

Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:

218.1.

kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru;

218.2.

kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

219.

Cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim Lauku atbalsta dienestā par katru piegādātu kartupeļu kravu iesniedz vismaz šādu informāciju:

219.1.

piegādes datumu;

219.2.

apliecinājuma dokumenta numuru;

219.3.

audzēšanas līguma numuru;

219.4.

kartupeļu audzētāja vārdu vai nosaukumu un adresi;

219.5.

transportlīdzekļa svaru pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;

219.6.

transportlīdzekļa svaru pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;

219.7.

piegādātās kravas bruto svaru;

219.8.

piegādātās kravas bruto svara samazinājumu procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;

219.9.

piegādātās kravas bruto svara samazinājumu svešķermeņu svara dēļ;

219.10.

piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvaru;

219.11.

5050 gramu kartupeļu zemūdens svaru.

220.

Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas par to informē Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam piekļuvi pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai.

221.

Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz pierādījumus par cietes kartupeļu piegādi cietes ražotājam un nodrošina Lauku atbalsta dienestam piekļuvi saimniecības uzskaites informācijai.

13.8.Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem

222.

Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

222.1.

attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;

222.2.

tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūtas vairāk nekā 10,3 tonnas vai attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautajām platībām vairāk nekā 8,0 tonnas vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēklas;

222.3.

kopējā sēklas kartupeļu aizņemtā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

223.

Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā, piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši ģeotelpiskajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 222. punktu.

224.

Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.

225.

Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu.

226.

Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta šo noteikumu 324. punktā minētā pārdeklarācija, un tai piemērojams atbalsta samazinājums, ja vien neatbilstība nav radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ (īpaši – slimību, kaitēkļu un nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ). Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu.

13.9.Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētu labības sēklu

227.

Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

227.1.

attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);

227.2.

tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;

227.3.

kopējā ar labības sēklu apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

227.4.

attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

228.

Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši Lauku atbalsta dienestā iesniegtajam ģeotelpiskajam iesniegumam.

229.

Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētu labības sēklu pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.

230.

231.

Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto labības sēklu apjomu.

232.

Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta šo noteikumu 324. punktā minētā pārdeklarēšana, un tai ir piemērojams atbalsta samazinājums, ja vien neatbilstība nav radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ (īpaši – slimību, kaitēkļu un nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ). Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu.

13.10.Saistītais ienākumu atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

233.

Saistīto ienākumu atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

233.1.

attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas, lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu) vai esparsete;

233.2.

tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūts ne mazāk kā šo noteikumu 22. pielikumā noteiktais attiecīgās sugas PB, B un C kategorijas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena lauku apskatei pieteiktā hektāra;

233.3.

kopējā stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

233.4.

attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

234.

Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši ģeotelpiskajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 250. punktu.

235.

Saistītajam ienākumu atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieteiktā platība ir platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.

236.

237.

238.

Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta šo noteikumu 324. punktā minētā pārdeklarācija un tai ir piemērojams atbalsta samazinājums, ja vien neatbilstība nav radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, kad tos izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu.

13.11.Saistītais ienākumu atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi un saistītais ienākumu atbalsts par miežiem

239.

Saistīto ienākumu atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi (Brassica rapa) apsētā lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

240.

Saistīto ienākumu atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

240.1.

kopējā ar miežiem apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

240.2.

attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

13.12.Saistītais ienākumu atbalsts par rudzu populācijas šķirnēm

241.

Saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm lauksaimnieks var saņemt, ja:

241.1.

attiecīgajā platībā tiek iesētas un audzētas rudzu populācijas šķirnes, kuras kārtējā gada 15. martā ir iekļautas Lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā, un sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete apliecina sertificētas sēklas iegādi vai, ja sēkla ir iegūta savā sēklaudzēšanas saimniecībā Latvijā, Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtais sēklu testēšanas pārskats apliecina, ka sēklu partija atbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām, vai ir cits sertificētas sēklas izcelsmes apliecinājums, kas apliecina šķirni un sertificētas sēklas iegādi pēdējo četru gadu laikā;

241.2.

kopējā ar šo noteikumu 241.1. apakšpunktā minētajām rudzu populācijas šķirnēm apsēto lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai;

241.3.

kārtējā gadā ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar maizes ražotāju vai graudu pārstrādātāju, kam noslēgts līgums ar maizes ražotāju;

241.4.

attiecīgā platība nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

242.

Lauksaimnieks, kas pretendē uz saistīto ienākumu atbalstu par rudzu populācijas šķirnēm, papildus ģeotelpiskajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

242.1.

dokumentu, kas apliecina šo noteikumu 241.1. apakšpunktā noteikto sēklu izcelsmi, ja tie nav Lauku atbalsta dienesta rīcībā;

242.2.

šo noteikumu 241.3. apakšpunktā minēto rudzu populācijas šķirņu piegādes līgumu. Ja lauksaimniekam ir noslēgts rudzu populācijas šķirņu piegādes līgums ar graudu pārstrādātāju, tajā ir iekļauts apliecinājums, ka graudu pārstrādātājam ir līgums ar maizes ražotāju.

243.

Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz hektāru skaitu, ko nosaka, šo noteikumu 241.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā noteikto rudzu populācijas šķirņu daudzumu kilogramos dalot ar 40 un atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

244.

Lauku atbalsta dienests saimniecībā pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 241.1. apakšpunktā minētajām prasībām.

13.13.Saistītais ienākumu atbalsts par proteīnaugiem

245.

Saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:

245.1.

ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini un kaņepes;

245.2.

ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi, ja zirņu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;

245.3.

kas nav pieteikta citam saistītajam ienākumu atbalstam par platībām.

246.

Par lauka pupām saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir, ja lauksaimnieks ir novācis ražu, kultūraugam nesasniedzot gatavības fāzi.

247.

Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanai.

248.

Saistīto ienākumu atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta ilgtspēju sekmējošam ienākumu pamatatbalstam.

249.

Šo noteikumu 245.2. apakšpunktā minēto zirņu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.

14.Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma

14.1.Ģeotelpiskais iesniegums

250.

Lauksaimnieks, piesakoties tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar regulas 2021/2116 69. panta 1.punktu ģeotelpisko iesniegumu iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam. Ģeotelpiskā iesnieguma saturs ir noteikts regulas 2022/1173 6. panta 2. punkta, 8. panta 3. punktā un šo noteikumu 23. pielikumā.

251.

Lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā norāda informāciju par visiem saimniecībā izmantojamiem lauksaimniecības zemes nogabaliem, arī par tiem, par kuriem atbalsts netiek pieprasīts, un citu pieprasīto informāciju, tostarp informāciju par lauksaimniecības nozares vai citu normatīvo aktu ievērošanu.

252.

Lauku atbalsta dienests elektroniski nodrošina lauksaimniekiem iepriekš aizpildītu ģeotelpiskā iesnieguma sagatavi, kas ietver lauku bloku kartes, kā arī regulas 2021/2116 69. panta 3. punktā un regulas 2022/1173 5. pantā minētās sistēmas. Ja nepieciešams, lauksaimnieks var izdarīt grozījumus jau iepriekš aizpildītā ģeotelpiskā iesnieguma sagatavē.

253.

Pretendējot uz tiešajiem maksājumiem, lauksaimnieks kopā ar ģeotelpisko iesniegumu iesniedz lauku bloku karti, kurā atzīmē ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes nogabalu platību un ar ražošanu nesaistītos ainavas elementus, kas ir iekļauti Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ar ražošanu nesaistīto ainavas elementu platību slānī.

254.

Pretendējot uz tiešajiem maksājumiem, lauksaimnieks kopā ar ģeotelpisko iesniegumu iesniedz īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 23. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas.

255.

Lauksaimnieks ģeotelpiskajā iesniegumā informāciju par atsevišķiem zemes nogabaliem sniedz atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 25. jūnijam.

256.

Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes nogabalu:

256.1.

kas iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā;

256.2.

par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim lauksaimnieks ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu lauku bloku precizēšanai vai jauna lauksaimniecības zemes nogabala iekļaušanu lauku reģistrā, ja attiecīgais zemes nogabals kopš kārtējā gada sākuma atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumiem;

256.3.

kas atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz 0,3 hektāri, vai vismaz 0,1 hektāru lieli zemes nogabali, kas piekļaujas jau esošam lauku blokam un kas no kārtējā gada sākuma atbilst atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumiem.

257.

Šo noteikumu 36. punktā norādītais lauksaimniecības zemes nogabals (lauks) ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība, ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids.

258.

Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un zemes nogabalu platības kopsummu, ko ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks.

259.

Aramzemē augošam kultūraugam vai kultūraugu maisījumam norāda kultūrauga kodu, ja attiecīgais kultūraugs vai kultūraugu maisījums dominē līdz kārtējā gada 31. augustam, aizņemot vismaz 75 procentus no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski, vai ja dārzeņu kultūraugu skaits līdz kārtējā gada 31. augustam vienā kvadrātmetrā nav mazāks par šo noteikumu 2. pielikumā noteikto skaitu un dārzeņu platībā īstenoti nezāļu ierobežošanas agrotehniskie pasākumi vismaz tādā apjomā, lai netiktu kavēta kultūraugu augšana un kultūraugi sasniegtu ražas novākšanai piemērotu gatavību.

260.

Lai ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētu visu lauksaimnieka rīcībā esošo lauksaimniecības zemi, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 24. pielikumā. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloku platības vai 0,1 hektāru.

261.

Ģeotelpiskajā iesniegumā deklarē tikai tos ainavas elementus, kas iekļauti Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ainavas elementu slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuriem līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums to iekļaušanai lauku reģistrā.

262.

Piesakoties saistītā ienākumu atbalstam dzīvniekatkarīgajās intervencēs ģeotelpiskajā iesniegumā saskaņā ar regulas 2021/2116 69. panta 2. punktu, lauksaimnieks atzīmē, kuru atbalstu tas vēlas saņemt, un apstiprina piekrišanu automātiskās pieprasījumu sistēmas izmantošanai.

263.

Izmantojot automātisko pieprasījumu sistēmu, atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu un dzīvnieku skaitu, par kuriem pieļauti atbilstības nosacījumu pārkāpumi, nosaka un maksājumu aprēķina, pamatojoties uz informāciju Lauksaimniecības un mājdzīvnieku reģistrā, kas izveidots saskaņā ar regulas 2016/429 109.panta 1. punktu.

264.

Ja tiešajiem maksājumiem piesakās pēc 22. maija, bet ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam summu, ko atbalsta saņēmējs būtu tiesīgs saņemt, ja tas pieteiktos līdz 22. maijam, samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu. Šo noteikumu 2. punktā noteiktajiem tiešajiem maksājumiem vairs nevar pieteikties pēc 15. jūnija.

265.

Ja lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā ir ievadījis aktuālo informāciju pēc šo noteikumu 155. un 164. punktā, 170.3. un 172.3. apakšpunktā un 174. punktā norādītājiem termiņiem, bet ne vēlāk kā pēc 10 darbdienām, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu.

266.

Ģeotelpisko iesniegumu un apliecinājuma dokumentus jebkurā laikā pēc to iesniegšanas lauksaimnieks var labot, lai koriģētu acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu, ja vien tas ir rīkojies labticīgi.

267.

Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt atbalsttiesīguma kritērijus, saistības un citus pienākumus, Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 277. punktu kontrolpārbaužu rezultātus tiem paziņo ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. oktobrim. Lauksaimnieks 10 kalendāra dienu laikā pēc kontrolpārbaudes rezultātu saņemšanas var izdarīt grozījumus ģeotelpiskajā iesniegumā, lai tajā ietvertu visas vajadzīgās korekcijas par atsevišķiem zemes nogabaliem atbilstoši kontrolpārbaužu rezultātiem.

268.

Lauksaimniekam attiecībā uz platību uzraudzības sistēmas aptvertajām intervencēm vai intervenču atbilstības nosacījumiem ir tiesības grozīt ģeotelpiskajā iesniegumā sniegto informāciju saskaņā ar regulas 2022/1173 7. panta 1. punkta ''a'' apakšpunkta nosacījumiem, nepalielinot atbalstam pieteikto platību, vai to pilnībā vai daļēji atsaukt līdz kārtējā gada 30. septembrim.

269.

Lauksaimniekam attiecībā uz platībatkarīgajām intervencēm vai atbilstības nosacījumiem, ko neaptver platību uzraudzības sistēma, līdz kārtējā gada 15. jūnijam ir tiesības grozīt ģeotelpiskajā iesniegumā sniegto informāciju atbilstoši regulas 2022/1173 7. panta 1. punkta ''c'' apakšpunktam.

270.

Lauksaimniekam attiecībā uz saistīto ienākumu atbalstu dzīvniekatkarīgajās intervencēs ir tiesības atsaukt iesniegumu līdz atbilstības nosacījumos paredzētajam dzīvnieku turēšanas termiņa beigām vai ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 30. septembrim.

271.

Ja lauksaimnieks ir informēts par kontroles iestādes nolūku veikt pārbaudi uz vietas un šajā pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības vai iestāde ir informējusi lauksaimnieku par neatbilstībām ģeotelpiskajā iesniegumā, lauksaimnieks nav tiesīgs atsaukt ģeotelpisko iesniegumu tajā daļā, kurā ir konstatētas neatbilstības.

272.

Ja saimniecība tiek nodota no citai personai, saimniecības nodošanas gadā pieņem tikai vienu ģeotelpisko iesniegumu.

273.

Ģeotelpiskā iesnieguma grozījumus vai atsaukumu izdara, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pieteikšanās sistēmu.

274.

Lauku atbalsta dienests informāciju par iepriekšējā gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem nodrošina lauku reģistra publiskajā kartē.

14.2.Tiešo maksājumu administratīvās pārbaudes un kontrolpārbaudes

275.

Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas 2021/2116 72. pantu veic ģeotelpiskā iesnieguma administratīvās pārbaudes, tostarp automātiski, izmantojot elektroniskus līdzekļus, lai pārbaudītu ģeotelpiskajā iesniegumā sniegtās informācijas likumību, pareizību un pilnīgumu un noteiktu, vai tas ir iesniegts noteiktajā termiņā un vai iesniegtie dokumenti pierāda tiesības pretendēt uz atbalstu atbilstošajā intervencē.

276.

Administratīvās pārbaudes aptver šādu elementu pārbaudi:

276.1.

atbalsttiesīgo lauksaimniecības zemi, aktīvā lauksaimnieka un minimālo atbalsta saņemšanas kritēriju izpildi;

276.2.

tiešo maksājumu saņemšanai noteiktos atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu izpildi, kā arī pamatotību atbrīvojumam no pienākumu izpildes;

276.3.

atbilstību šajos noteikumos noteiktajām nosacījumu sistēmas prasībām un standartiem;

276.4.

dzīvnieku turēšnas nosacījumu izpildi attiecībā uz saistītā ienākumu atbalstu, izmantojot Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistra datus.

277.

Lauku atbalsta dienests, īstenojot administratīvās pārbaudes, veic kontrolpārbaudes, kurās nosaka ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētās platības sakritību ar lauksaimniecības zemes nogabalu identifikācijas sistēmā reģistrēto platību un izslēdz iespēju vairākkārtīgi saņemt atbalstu par vienu un to pašu platību.

278.

Kontrolpārbaudē konstatējot neatbilstību, Lauku atbalsta dienests vai cita kompetentā kontroles iestāde īsteno atbilstošas administratīvas procedūras un, ja nepieciešams, veic pārbaudi uz vietas.

279.

Ja ģeotelpisko iesniegumu par vienu un to pašu zemes nogabalu divi vai vairāki atbalsta pretendenti iesniedz vienā un tajā pašā atbalsta pasākumā un ja deklarētie lauksaimniecības zemes nogabali telpiski pārklājas vai ja kopējā deklarētā platība pārsniedz maksimālo atbalsttiesīgo platību un starpība nav lielāka par 0,1 hektāru, attiecīgā platība tiek proporcionāli samazināta, ja vien atbalsta pretendents nepierāda, ka cits atbalsta pretendents ir deklarējis pārāk lielu platību uz viņa rēķina vai atbalsttiesīgā platība nav kļuvusi mazāka par 0,1 hektāru.

280.

Lauksaimniecības datu centrs veic administratīvās pārbaudes par šo noteikumu 2.11. , 2.12. , 2.13. un 2.14. apakšpunktā minēto tiešo maksājumu atbilstības nosacījumu izpildi.

281.

Lai nodrošinātu šo noteikumu 2.6., 2.7. un 2.8. apakšpunktā minēto tiešo maksājumu administrēšanu, Valsts augu aizsardzības dienests uztur LIZ pārvaldības sistēmu.

282.

Valsts augu aizsardzības dienests veic administratīvās pārbaudes par šo noteikumu 2.6., 2.7. un 2.8. apakšpunktā minēto tiešo maksājumu atbilstības nosacījumu ievērošanu, tostarp pārbauda LIZ pārvaldības sistēmā sniegtās informācijas likumību, pareizību un pilnīgumu.

14.3.Platību uzraudzības sistēma

283.

Attiecībā uz nosacījumiem, kas ir pārbaudāmi attālināti, tiek izmantota platību uzraudzības (monitoringa) sistēma, regulāri un sistemātiski novērojot lauksaimniecisko darbību un pielieto praksi, to izsekojot un novērtēšanai izmantojot Copernicus Sentinel satelītdatus, attālinātās izpētes metodes vai citus datus ar līdzvērtīgu vērtību.

284.

Piemērojot platību uzraudzības (monitoringa) sistēmu, pārbaude veicama visiem lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas pārbaudāmais nosacījums. Tos atbalsta nosacījumus, kuriem nav piemērojama platību uzraudzības (monitoringa) sistēma, pārbauda uz vietas.

285.

Platību uzraudzības (monitoringa) sistēmā saskaņā ar regulas 2022/1173 10. panta 9. punktu ir iekļaujamas šādas intervences un to atbilstības nosacījumi:

285.1.

ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts, maksājums mazajiem lauksaimniekiem, ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem un šo intervenču atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes nosacījumi;

285.2.

saistītais ienākumu atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi.

286.

Lauksaimniekam ir pienākums pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi atbilstības nosacījumu pārbaudei šo noteikumu 285. punktā minētajās intervencēs, uz kurām attiecināma platību uzraudzības (monitoringa) sistēma. Ja lauksaimnieks nav iesniedzis pieprasītos ģeomarķētos fotoattēlus, saskaņā ar regulas 2022/1173 10. panta 4. punktu uzskatāms, ka attiecīgais intervences atbilstības nosacījums nav izpildīts un atbalstam piemērojams samazinājums.

287.

Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā informē lauksaimniekus par platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas izmantošanu, paziņo provizoriskos rezultātus zemes nogabala līmenī par atbilstību atbalsta nosacījumiem konkrētajā intervencē, nosūta brīdinājuma paziņojumus un informē par nepieciešamību iesniegt pierādījumus intervences nosacījumu atbilstībai.

288.

Platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas rezultāti tiek izmantoti atbalsta maksājuma aprēķināšanai, kurš izmaksājams lauksaimniekam konkrētajā intervencē, tostarp arī atbalsta samazinājuma piemērošanai.

14.4.Pārbaudes uz vietas saimniecībā

289.

Lai pārbaudītu izmaksājamā atbalsta likumību un pareizību, pārbaudes uz vietas saimniecībā veic šādas kontroles iestādes:

289.1.

Lauku atbalsta dienests – šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.9., 2.10., 2.15., 2.16., 2.17., 2.21., 2.22., 2.23. un 2.24. apakšpunktā minētajās tiešo maksājumu intervencēs;

289.2.

Valsts augu aizsardzības dienests – šo noteikumu 2.7., 2.8., 2.18., 2.19. un 2.20. apakšpunktā minētajās tiešo maksājumu intervencēs un šo noteikumu 157. un 165. punktā noteiktās pārbaudes;

289.3.

Lauksaimniecības datu centrs – šo noteikumu 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajās tiešo maksājumu intervencēs.

290.

Lauku atbalsta dienests veic pārbaudes uz vietas saimniecībā gadījumos, kad platību uzraudzības (monitoringa) sistēmas dati, attālinātās pārbaudes metodes, satelītattēlu vai ortofotoattēlu interpretācija vai citi pierādījumi, tostarp arī pierādījumi, ko sniedzis lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma, neļauj Lauku atbalsta dienests izdarīt galīgos secinājumus par platības atbilstību, lielumu vai atbalsta pretendenta atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

291.

Situācijās, kad lauksaimnieka pārbaudes veic Valsts augu aizsardzības dienests, Lauksaimniecības datu centrs vai Lauku atbalsta dienests nodrošina attiecīgās kontroles iestādes ar pārbaudēm nepieciešamo informāciju no integrētās administrēšanas kontroles sistēmas. Kontroles iestādes pēc pārbaudēm sniedz informāciju Lauku atbalsta dienestam par kontroles rezultātiem.

292.

Atbalsta pretendents dod iespēju kontroles iestādei veikt pārbaudi saimniecībā un pēc attiecīgās kontroles iestādes amatpersonu pieprasījuma sniedz pierādījumus tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumu atbilstībai. Veicot dzīvnieku pārbaudes, atbalsta pretendents nodrošina lauksaimniecības dzīvnieku norobežošanu.

293.

Attiecībā uz platībatkarīgo tiešo maksājumu intervencēm Lauku atbalsta dienests katru gadu sagatavo atbalsta saņēmēju atlases kopu pārbaudēm uz vietas, aptverot vismaz:

293.1.

piecus procentus no tiem lauksaimniekiem, kas iesnieguši ģeotelpisko iesniegumu ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta, ilgtspēju sekmējoša ienākumu pārdalošā papildatbalsta, maksājuma gados jauniem lauksaimniekiem, maksājuma maziem lauksaimniekiem, ekoshēmu atbalsta un saistītā ienākumu atbalsta saņemšanai. Piecu procentu prasība attiecas uz katru intervences pasākumu atsevišķi;

293.2.

piecus procentus no dzīvniekiem, kas pieteikti dzīvniekatkarīgajam saistītajam ienākumu atbalstam;

293.3.

30 procentus deklarēto kaņepju platību un 30 procentu no tiem lauksaimniekiem, kas ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarējuši kaņepju platības.

294.

Lauku atbalsta dienests pārbaudes atlasi veido, iekļaujot tajā lauksaimniekus gan pēc nejaušības principa, gan pamatojoties uz riska analīzi.

295.

Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu sagatavo lauksaimnieku atlases kopu pārbaudēm uz vietas, aptverot vismaz piecus procentus no visiem lauksaimniekiem, kas pieteikušies ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību, ekoshēmas atbalstam par saudzējošo lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošas lauksaimniecības praksēm. Piecu procentu prasība attiecas uz katru intervences pasākumu atsevišķi. Pārbaudes atlasi veido, iekļaujot tajā lauksaimniekus gan pēc nejaušības principa, gan pamatojoties uz riska analīzi.

296.

Pēc lauksaimnieku atlases dzīvniekatkarīgo saistītā ienākumu atbalsta intervenču pārbaudēm uz vietas Lauku atbalsta dienests informē Lauksaimniecības datu centru par atlases kopu. Lauksaimniecības datu centrs vismaz 50 procentus uz vietas veicamo pārbaužu daudzumu vienmērīgi sadala turēšanas perioda laikā.

297.

Par pārbaudēm uz vietas var paziņot iepriekš, ja tas neapdraud to mērķi vai rezultativitāti. Paziņošanas termiņš nav ilgāks par 14 kalendāra dienām.

298.

Par pārbaudēm uz vietas dzīvniekatkarīgā saistītā ienākumu atbalsta intervences pasākumā paziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

299.

Ja nepieciešams, šajos noteikumos paredzētās pārbaudes uz vietas veic vienlaikus ar citām pārbaudēm, kas paredzētas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktos lauksaimniecības jomā.

300.

Pārbaudes uz vietas aptver visus lauksaimniecības zemes nogabalus, par kuriem ir pieprasīts atbalsts. Pārbaudēs uz vietas nosaka platību, pārbauda lauksaimniecības zemes atbilstību atbalsttiesīguma nosacījumiem un visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kas noteikti tajā atbalsta intervencē, kuras atlases kopā lauksaimnieks ir iekļauts.

301.

Lauksaimniecības zemes nogabala platības mērīšanu pārbaudē uz vietas var veikt tikai izlasei, kas izvēlēta pēc nejaušības principa un kurā ietilpst vismaz 50 procenti lauksaimniecības zemes nogabali, par kuriem ir iesniegts atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām vai lauku attīstības pasākumiem. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, pārbauda visus lauksaimniecības zemes nogabalus.

302.

Lauksaimniecības zemes nogabalu platības mēra ar līdzekļiem, kuri nodrošina tādu mērījumu kvalitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga Eiropas Savienības līmenī izstrādāto piemērojamo tehnisko standartu prasībām. Lauku atbalsta dienests lauksaimniecības zemes nogabalu pārbaudēm uz vietas var izmantot attālās izpētes un globālās navigācijas satelītu sistēmas (turpmāk – GNSS) paņēmienus, kā arī citus tehnoloģiskos risinājumus.

303.

Visiem platības mērījumiem, kam izmantoti GNSS paņēmieni un ortofotoattēli, nosaka vienotu pielaides vērtību. Lietotie mērinstrumenti ir validēti attiecībā uz validācijas klasi, kas ir vismaz par vienu klasi zemāka nekā noteiktā vienotā pielaides vērtība. Vienotā pielaides vērtība nepārsniedz 1,25 metrus.

304.

Absolūtā izteiksmē maksimālā pielaide attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes nogabalu nepārsniedz vienu hektāru.

305.

Lauksaimniecības zemes nogabaliem piemērojamo atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu pārbaudi uz vietas var veikt tikai izlasei, kura izvēlēta pēc nejaušības principa un kurā ietilpst vismaz 50 procenti tādi lauksaimniecības zemes nogabali, par kuriem ir iesniegts ģeotelpiskais iesniegums tiešo maksājumu vai lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta saņemšanai.

306.

Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas notiek saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un sankciju piemērošanu, ja konstatēts atbalsta saņemšanas nosacījumu un saistību pārkāpums.

307.

Attiecībā uz šo noteikumu 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem, pārbaudēs uz vietas pārliecinās:

307.1.

vai saimniecībā esošo dzīvnieku skaits un potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits atbilst dzīvnieku reģistrā ierakstītajam dzīvnieku skaitam;

307.2.

par dzīvnieku reģistra ierakstu un elektroniskajai datubāzei nosūtīto paziņojumu pareizību un datu atbilstību pirkšanas un pārdošanas rēķiniem, veterinārajiem sertifikātiem un pārvietošanas dokumentiem;

307.3.

vai liellopi, aitas un kazas ir identificētas ar krotālijām vai citiem identifikācijas līdzekļiem, vai dzīvnieku pases un pārvietošanas dokumenti ir ierakstīti reģistrā un pienācīgi paziņoti elektroniskajā datubāzē.

308.

Kompetentās kontroles iestādes uzskaita pārbaudes uz vietas saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu. Kontroles ziņojumā norāda:

308.1.

attiecīgās intervences pasākumu un ģeotelpiskā iesnieguma numuru;

308.2.

klātesošās personas;

308.3.

attiecībā uz lauksaimniecības zemes nogabaliem – pārbaudītos un izmērītos lauksaimniecības zemes nogabalus un, ja attiecināms, arī mērījumu rezultātus par katru izmērīto lauksaimniecības zemes nogabalu un izmantotās mērīšanas metodes;

308.4.

tās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes mērījumu rezultātus, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, un izmantotās mērīšanas metodes – ja attiecināms;

308.5.

attiecībā uz šo noteikumu 2.11., 2.12., 2.13. un 2.14. apakšpunktā minētajiem tiešajiem maksājumiem – konstatēto dzīvnieku skaitu, veidu, krotāliju numurus, ierakstus reģistrā un elektroniskajās dzīvnieku datubāzē, pārbaudītos apliecinājuma dokumentus, pārbaužu rezultātus un, ja tādi ir, īpašus novērojumus par atsevišķiem dzīvniekiem un to identifikāciju kodu;

308.6.

vai atbalsta saņēmējs ticis iepriekš brīdināts par pārbaudi, un iepriekšējā paziņojuma laiku;

308.7.

norādi par visām konstatētajām neatbilstībām, kas būtu savstarpēji jāpaziņo saistībā ar citām atbalsta intervencēm vai nosacījumu sistēmu.

309.

Ja lauksaimnieks kavē pārbaudi saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un lauksaimnieka ģeotelpiskais iesniegums tiek noraidīts.

310.

Lauksaimnieks ar parakstu apliecina savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai. Ja izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina atbalsta saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt vai arī šo kontroles ziņojumu nosūta lauksaimniekam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja tiek konstatētas neatbilstības, lauksaimnieks saņem kontroles ziņojuma kopiju.

311.

Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt kontroles iestādē paskaidrojumus vai precizētu informāciju.

312.

Ja kontroles iestāde pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un papildu dokumentus. Ja lauksaimnieks pieprasīto informāciju neiesniedz, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

313.

Kontroles iestādes katru gadu izvērtē iepriekšējā gada pārbaudēs uz vietas gūtos rezultātus. Ja pārbaudēs uz vietas tiek atklātas būtiskas neatbilstības kādā noteiktā intervences pasākumā, kontroles iestādes attiecīgi palielina to atbalsta saņēmēju procentuālo īpatsvaru, kuri nākamajā gadā ir jāpārbauda uz vietas. Intervences pasākumā, kurā vairākus gadus pēc kārtas ir zems kļūdu īpatsvars, uz vietas veicamo pārbaužu apjomu var samazināt.

14.5.Atbalsta samazinājuma piemērošana

314.

Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs, platību uzraudzības sistēmā un pārbaudēs uz vietas iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru, piemērojamo atbalsta samazinājumu vai iesnieguma noraidīšanu.

315.

Ja pārbaudēs ir konstatēts, ka atbalsta saņēmējs neatbilst atbalsta piešķiršanas kritērijiem, saistībām vai citiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, atbalstu neizmaksā pilnībā vai daļēji.

316.

Atbalsta samazinājumu nepiemēro attiecībā uz tām ģeotelpiskā iesnieguma daļām, par kurām lauksaimnieks rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu, ka ģeotelpiskais iesniegums ir nepareizs vai ir kļuvis nepareizs pēc iesniegšanas, ja lauksaimnieks nav bijis informēts par kompetentās iestādes nodomu veikt pārbaudi uz vietas un iestāde vēl nav informējusi lauksaimnieku par neatbilstībām ģeotelpiskajā iesniegumā. Ģeotelpisko iesniegumu pielāgo faktiskajai situācijai saskaņā ar lauksaimnieka sniegto informāciju.

317.

Atbalsta samazinājumu nepiemēro:

317.1.

ja neatbilstība atbalsta piešķiršanas nosacījumiem ir radusies kompetentās iestādes dēļ un persona kļūdu nav varējusi pamanīt pamatotu iemeslu dēļ;

317.2.

ja attiecīgā persona pierāda, ka tā nav vainīga atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumu neievērošanā, vai ja kompetentā iestāde kā citādi ir pārliecinājusies, ka attiecīgā persona nav vainīga.

318.

Ja lauksaimnieks kārtējā gadā nedeklarē visus tā rīcībā esošos lauksaimniecības zemes nogabalus un starpība starp ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto kopplatību un nedeklarēto zemes nogabalu kopplatību pārsniedz trīs procentus no deklarētās kopplatības, šo noteikumu 2. punktā minēto platībatkarīgo maksājumu kopsummu, kas izmaksājama lauksaimniekam par attiecīgo gadu, samazina par trīs procentiem.

319.

Ja viena un tā pati platība ģeotelpiskajā iesniegumā ir deklarēta vairākām platībatkarīgā atbalsta intervencēm, minēto platību, aprēķinot atbalsta samazinājumu, ņem vērā katrā atbalsta intervencē atsevišķi. Intervencēs, ko veido vairākas kultūraugu grupas, aprēķinot atbalsta samazinājumu, ņem vērā attiecīgās kultūraugu grupas platību. Šo noteikumu 2. punktā minēto platībatkarīgo intervenču īstenošanai kultūraugu grupu veido platība ar atšķirīgu atbalsta vienības summu.

320.

Tiešajiem maksājumiem samazinājumu aprēķina šādā kārtībā:

320.1.

šo noteikumu 14.6., 14.7. un 14.8. apakšnodaļā, minēto atbalsta samazinājumu piemēro visiem tiešajiem maksājumiem;

320.2.

summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 320.1. apakšpunktu, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 264. punktu;

320.3.

šo noteikumu 320.6. apakšpunktā summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 320.1. apakšpunktu, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 164. punktu, 170.3. un 172.3. apakšpunktu un 264. punktu;

320.4.

summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 320.2. un 320.3. apakšpunktu, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 318. punktu;

320.5.

summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 320.4. apakšpunktu, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļu;

320.6.

summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 320.4. apakšpunktu, izmanto par bāzi finanšu disciplīnas korekcijas likmes aprēķināšanai saskaņā ar regulas 2021/2116 17. pantu;

320.7.

summu, kas iegūta, piemērojot šo noteikumu 320.5. un 320.6. apakšpunktu, izmanto par bāzi atbalsta samazinājuma aprēķināšanai saskaņā ar šo noteikumu 14.10. apakšnodaļu.

14.6.Atbalsta aprēķina bāze un samazinājuma aprēķināšana platībatkarīgo tiešo maksājumu atbilstības nosacījumu pārkāpuma gadījumā

321.

Platībatkarīgo intervenču īstenošanas platība ir platība, kura atbilst visiem atbilstības nosacījumi un kura ir identificēta administratīvajā pārbaudē vai pārbaudē uz vietas.

322.

Ja attiecībā uz kādu platībatkarīgo tiešo maksājumu, izņemot ekoshēmu par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās, konstatē, ka platība dabā pārsniedz ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto platību, atbalsta aprēķināšanai izmanto deklarēto platību.

323.

Ja ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā platība pārsniedz šo noteikumu 319. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, atbalstu aprēķina, pamatojoties uz noteikto platību.

324.

Ja ģeotelpiskajā iesniegumā deklarētā platība pārsniedz šo noteikumu 319. punktā minētajai kultūraugu grupai noteikto platību, kurā ir izpildīti visi atbilstības kritēriji un kura ir identificēta pārbaudēs, tiek piemērots šāds atbalsta samazinājums:

324.1.

ja pārsniegums ir līdz trīs procentiem no noteiktās platības, bet ne vairāk par diviem hektāriem, atbalsta samazinājumu nepiemēro;

324.2.

ja pārsniegums ir lielāks nekā trīs procenti vai divi hektāri, atbalstam noteikto platību samazina par apmēru, kas aprēķināts, pārsnieguma hektāru skaitu reizinot ar koeficientu viens, tomēr atbalsta samazinājums nepārsniedz noteiktās platības apmēru.

325.

Ja šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajai intervencei platība, kas ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēta šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajai intervencei, pārsniedz šo noteikumu 127. punktā noteikto ierobežojumu, ģeotelpiskajā iesniegumā deklarēto platību samazina līdz minētajam ierobežojumam.

326.

Neskarot atbalsta samazinājumu, kas piemērojams saskaņā ar šo noteikumu 324. un 325. punktu, ja konstatē, ka atbalsta saņēmējs nepilda šo noteikumu 11. nodaļā minētos pienākumus, atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem nemaksā vai lauksaimnieks atmaksā par attiecīgo gadu saņemto atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem.

14.7.Ekoshēmas atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalsts par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās

327.

Ja ekoshēmas atbalstam par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās vienu un to pašu platību izmanto ir vairāk nekā vienai lauksaimniecības praksei, šo platību ņem vērā katrā lauksaimniecības praksē.

328.

Šo noteikumu 327. punktā minēto ekoshēmu atbalsta aprēķinam izmantojamā platība ir:

328.1.

kopējā ģeotelpiskajā iesniegumā ekoshēmai deklarēto atbalsttiesīgo kultūraugu platība, ja tā ir mazāka par kopējo ekoshēmai atbalsttiesīgo kultūraugu noteikto platību;

328.2.

kopējā ekoshēmai atbalsttiesīgo kultūraugu noteiktā platība, ja tā ir mazāka par kopējo ģeotelpiskajā iesniegumā ekoshēmai deklarēto atbalsttiesīgo kultūraugu platību.

329.

Ja tiek konstatēts, ka galvenajiem kultūraugiem noteiktā platība aizņem vairāk, nekā norādīts šo noteikumu 142.2. un 186.1. apakšpunktā, attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķinam izmantojamo platību, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 328. punktam, samazina par apmēru, kas aprēķināts, pārsnieguma hektāru skaitu reizinot ar koeficientu viens.

330.

Platību, kurā nepieciešams augsnes segums, aprēķina pamatojoties uz noteikto aramzemes kopplatību attiecībā uz šo noteikumu 142.3. un 186.2. apakšpunktā minēto prasību. Ja noteiktā platība, kurā nodrošināts augsnes segums, ir mazāka, nekā prasīts šo noteikumu 142.3. un 186.2. apakšpunktā, attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķinam izmantojamo platību, kas noteikta atbilstoši 328. punktam, samazina par hektāru skaitu, kurā nav ievērota prasība par augsnes segumu. Ja ilggadīgo stādījumu platībās nav ievērota šo noteikumu 143. un 187. punktā ietvertā prasība, attiecīgās ekoshēmas atbalstu par šīm platībām noraida.

331.

Ja ekoshēmas atbalsta par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi vai ekoshēmas atbalsta par agroekoloģijas praksi bioloģiskās saimniecībās aprēķinam izmantojamā platība saskaņā ar šo noteikumu 328. punktu atšķiras no platības, kas izmantojama attiecīgās ekoshēmas atbalsta aprēķināšanai pēc šo noteikumu 329. un 330. punkta piemērošanas, attiecīgās ekoshēmas atbalstu aprēķina, pamatojoties uz šo pēdējo platību.

332.

Atbalsta samazinājuma summa, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 329., 330. un 331. punktu un izteikta hektāros, nepārsniedz attiecīgās ekoshēmas atbalstam aprēķinam izmantojamo hektāru kopējo skaitu.

14.8.Atbalsta aprēķina bāze un samazinājuma aprēķināšana saistītā ienākumu atbalsta intervencēm par dzīvniekiem

333.

Saistīto ienākumu atbalstu nepiešķir par to dzīvnieku skaitu, kas pārsniedz lauksaimnieka īpašumā esošo atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kas reģistrēts Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā.

334.

Dzīvniekus, par kuriem konstatē, ka tie nav pareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par neidentificējamiem dzīvniekiem.

335.

Atbilstību liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas prasībām izvērtē, ņemot vērā šādus nosacījumus:

335.1.

saimniecībā esošu liellopu, kas pazaudējis vienu no abiem identifikācijas līdzekļiem, uzskata par identificējamu, ja dzīvnieku ir skaidri un individuāli identificējams pēc citiem liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas elementiem, kas minēti regulas 2016/429 108. panta 3. punktā;

335.2.

saimniecībā esošu aitu vai kazu, kas pazaudējusi vienu no abiem identifikācijas līdzekļiem, uzskata par identificējamu, ja dzīvniek ir identificējams atbilstoši regulas 2016/429 108. panta 3.punktam un ir nodrošinātas pārējās aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas prasības;

335.3.

ja tikai viens saimniecībā esošs liellops, aita vai kaza ir pazaudējusi abus identifikācijas līdzekļus, dzīvnieku uzskata par identificējamu, ja to var individuāli identificēt pēc dzīvnieku reģistra, dzīvnieka pases, elektroniskās datubāzes vai citiem līdzekļiem, kas paredzēti regulā 2016/429, un dzīvnieka turētājs var pierādīt, ka ir sācis rīkoties, lai situāciju labotu, vēl pirms saņēmis paziņojumu par pārbaudi uz vietas;

335.4.

ja konstatēta neatbilstība dzīvnieku reģistrā, dzīvnieku pasē vai elektroniskajā datubāzē, attiecīgo dzīvnieku uzskata par neidentificējamu tikai tad, ja nepareizie ieraksti ir konstatēti vismaz divās pārbaudēs 24 mēnešu periodā;

335.5.

ja notikumi ar dzīvniekiem elektroniskajā datubāzē ir paziņoti novēloti, attiecīgo dzīvnieku uzskata par identificējamu, ja attiecīgā informācija paziņota pirms turēšanas perioda sākuma.

336.

Ierakstus un paziņojumus Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā var koriģēt jebkurā laikā, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

337.

Atbalsta kopsummu, uz kuru atbalsta saņēmējam ir tiesības saskaņā ar saistītā ienākumu atbalsta intervenci, izmaksā, pamatojoties uz lauksaimnieka īpašumā esošu potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kas reģistrēts Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā turēšanas perioda pirmajā dienā un izpilda atbilstības nosacījumus, ja administratīvajā pārbaudē vai pārbaudē uz vietas konstatē, ka nav noteikti vairāk kā trīs dzīvnieki, un nenoteiktus liellopus, aitas un kazas ir iespējams individuāli identificēt, izmantojot kādu no dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā paredzētajiem līdzekļiem.

338.

Ja ir vairāk nekā trīs neidentificēti dzīvnieki vai ir liellopi, aitas un kazas, ko nav iespējams individuāli identificēt ne ar vienu no dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā paredzētajiem līdzekļiem, atbalstu, uz kuru atbalsta pretendentam ir tiesības pretendēt saistītā ienākumu atbalsta intervencē:

338.1.

samazina par procentuālo daļu, ko nosaka, neidentificēto dzīvnieku skaitu dalot ar attiecīgajai intervencei noteikto dzīvnieku skaitu kārtējā gadā, ja atbalsta kopsumma nepārsniedz 20 procentu;

338.2.

samazina par divkāršotu procentuālo daļu, ko nosaka, neidenticicēto dzīvnieku skaitu dalot ar attiecīgajai intervencei noteikto dzīvnieku skaitu kārtējā gadāi, ja atbalsta kopsumma pārsniedz 20 procentu, bet nepārsniedz 50 procentu;

338.3.

nepiešķir, ja procentuālā daļa, ko nosaka, konstatēto neidentificēto dzīvnieku skaitu dalot ar attiecīgajai intervencei notiekto dzīvnieku skaitui, pārsniedz 50 procentu.

339.

Izņemot atsevišķas situācijas, par ārkārtas apstākļiem, kas ietekmē dzīvnieku ganāmpulku, var atzīt dzīvnieka nobeigšanos slimības dēļ vai nelaimes gadījuma rezultātā, ja nav konstatēta atbalsta saņēmēja vaina.

14.9.Nosacījumu sistēmas prasību izpildes pārbaude

340.

Lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu 6. nodaļā noteiktajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem un šo noteikumu 8. pielikumā minētajos tiesību aktos noteiktajām pārvaldības prasībām, kompetentās kontroles iestādes veic administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas saimniecībā.

341.

Kompetentā kontroles iestāde izveido kontroles izlasi saskaņā ar regulas 2021/2116 83. panta 6. punkta ''d'' apakšpunktu, lai pārbaudītu nosacījumu sistēmas izpildi, pamatojoties uz riska analīzi, kurā ņem vērā saimniecību struktūru un objektīvu neatbilstību risku, nejaušības komponentu un aptver vismaz vienu procentu no lauksaimniekiem, kuri kārtējā gadā pretendē uz tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalstu.

342.

Kompetentā kontroles iestāde veic pārbaudes uz vietas, pārbaudot savas kompetences jomā esošo nosacījumu sistēmas prasību un standartu ievērošanu, pie vismaz viena procenta no tiešo maksājumu intervenču atbalsta pretendentu un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču pretendentu kopskaita savas kompetences jomā.

343.

Par pārbaudēm uz vietas saimniecībā, izņemot par prasību ievērošanu attiecībā uz dzīvniekiem, var paziņot iepriekš, ja tas neapdraud pārbaužu mērķi vai rezultativitāti. Paziņošanas termiņš nepārsniedz 14 kalendāra dienas pirms pārbaudes.

344.

Par pārbaudēm uz vietas saimniecībā, lai kontrolētu nosacījumu sistēmas prasību nodrošināšanu attiecībā uz dzīvniekiem, paziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš.

345.

Ja pārbaudē uz vietas saimniecībā konstatē ievērojamu nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību vai standartu neatbilstību, nākamajā kontroles periodā palielina šo pārvaldības prasību vai standartu ievērošanas pārbaužu skaitu. Kompetentā kontroles iestāde var nolemt uz vietas veicamo pārbaužu skaitu ierobežot un pārbaudīt tikai tās prasības, par kurām konstatēts lielākais pārkāpumu skaits.

346.

Lauksaimnieks dod iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā nosacījumu sistēmas prasību pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus. Dzīvnieku pārbaudei uz vietas saimniecībā lauksaimnieks nodrošina piekļuvi lauksaimniecības dzīvniekiem. Ja lauksaimnieks nenodrošina piekļuvi dzīvniekiem, to uzskata par pārbaudes kavēšanu.

347.

Ja lauksaimnieks kavē pārbaudi saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un tas uzskatāms par tīšas neatbilstības gadījumu.

348.

Kompetentā kontroles iestāde pārbauda, tās kompetences jomā esošo prasību un standartu ievērošanu. Pārbaudes veic laikā, kad iespējams kontrolēt lielāko daļu nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību un standartu ievērošanu.

349.

Kontroles iestāde, pārbaudēm izmantojot platību uzraudzības sistēmu, tostarp attālās izpētes metodi un satelītattēlu datus, izdara secinājumus par atbilstību nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām un standartiem. Pēc pārbaudes lauksaimniekam tiek paziņoti provizoriskie pārbaudes rezultāti un atļauts, ja iespējams, viena mēneša laikā novērst situāciju.

350.

Par katru nosacījumu sistēmas prasības pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde sagatavo un nosūta lauksaimniekam kontroles ziņojumu, kas sastāv no:

350.1.

vispārīgās daļas, kurā norāda:

350.1.1.

pārbaudei uz vietas izvēlētā atbalsta saņēmēja vārdu un uzvārdu;

350.1.2.

klātesošo personu vārdu un uzvārdu;

350.1.3.

norādi vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par apmeklējumu, un iepriekšējā paziņojuma laiku;

350.2.

konstatējošās daļas, kurā norāda:

350.2.1.

prasības un standartus, kuru ievērošana pārbaudīta;

350.2.2.

pārbaužu veidu un apjomu;

350.2.3.

konstatētos faktus;

350.2.4.

prasības un standartus, par kuriem konstatēta neatbilstība.

351.

Kompetentā kontroles iestāde izstrādā metodiku, kādā izvērtē atbilstību tās kompetencē esošajām nosacījumu sistēmas prasībām un standartiem saskaņā ar regulas 2022/1172 7. pantu, ņemot vērā konstatēto neatbilstību smagumu, apmēru, pastāvīgumu, atkārtošanos un tīšumu.

352.

Kontroles ziņojums sagatavojams viena mēneša laikā pēc pārbaudes uz vietas. Pienācīgi pamatojot, šo laikposmu var pagarināt līdz trim mēnešiem, jo īpaši, ja tas nepieciešams analīžu veikšanai. Ja pārbaudes laikā pārkāpumus nekonstatē, kontroles ziņojumu lauksaimniekam var nesūtīt.

353.

Pārbaudēs izmantojot attālināto izpēti vai platību uzraudzības sistēmu saskaņā ar regulas 2021/2116 83. panta 6. punkta ''c'' apakšpunktu, kontroles ziņojumā uzraudzības pārbaužu rezultātus norāda zemes nogabalu līmenī.

354.

Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 350. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt viedokli par kompetentās kontroles iestādes sagatavoto kontroles ziņojumu.

355.

Kompetentā kontroles iestāde pārbaudes rezultātus iesniedz Lauku atbalsta dienestā mēneša laikā pēc kontroles ziņojuma pabeigšanas.

14.10.Atbalsta samazinājums par nosacījumu sistēmas prasību neievērošanu

356.

Ja kompetentā kontroles iestāde konstatē, ka nav ievērotas nosacījumu sistēmas prasības, tā lauksaimniekam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas 2021/2116 85. pantu un regulas 2022/1172 III nodaļu.

357.

Ja, izvērtējot neatbilstības smagumu, apmēru, pastāvīgumu vai atkārtošanos un tīšumu, tiek konstatēts, ka pārkāpumam nav būtiskas ietekmes uz attiecīgo prasību un standartu mērķu sasniegšanu, saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 3. punktu lauksaimniekam izsaka brīdinājumu, nepiemērojot atbalsta samazinājumu. Brīdinājumā kompetentā iestāde norāda pārkāpumu, tā novēršanai nepieciešamos pasākumus, kā arī periodu, kurā pārkāpums novēršams.

358.

Ja pārkāpums, par kuru ir izteikts brīdinājums, norādītajā periodā nav novērsts, atbalstam piemēro samazinājumu kā par atkārtotu pārkāpumu.

359.

Lauku atbalsta dienests pamatojoties uz kompetentās kontroles iestādes neatbilstības ziņojumu, un ņemot vērā regulas 2021/2116 85. panta 1. punkta otrajā daļā minētos kritērijus, pieņem lēmumu par atbalsta samazinājuma piemērošanu.

360.

Konstatējot vienas nosacījumu sistēmas prasības neatbilstību, tiešo maksājumu kopsumma ir samazināma:

360.1.

par 0,5 procentu, ja platību uzraudzības sistēmas pārbaudēs tiek konstatēta netīša neatbilstība saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 4. punktu;

360.2.

par vienu procentu, ja kompetentā kontroles iestāde netīšu neatbilstību novērtējusi kā maznozīmīgu saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 1. punktu;

360.3.

par trīs procentiem, ja pieļauta netīša neatbilstība saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 2. punktu un nosacījumu sistēmas pārvaldības prasības vai standarta pārkāpums radies lauksaimnieka nevērības vai nezināšanas dēļ;

360.4.

par pieciem procentiem, ja konstatēta netīša neatbilstība, kas ievērojami ietekmē attiecīgā standarta vai prasības mērķa sasniegšanu, saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 2. punktu;

360.5.

par 10 procentiem, ja konstatēta netīša neatbilstība, kas rada tiešu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 2. punktu;

360.6.

par 10 procentiem, ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 6. punktu;

360.7.

par 15 procentiem, ja konstatēta tīša neatbilstība saskaņā ar regulas 2022/1172 9. panta 3. punktu un ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks to nepamatoto vai rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai neatgriezenisku kaitējumu videi vai klimata mērķu sasniegšanai;

360.8.

par 25 līdz 100 procentiem, ja konstatēta tīša neatbilstība saskaņā ar regulas 2022/1172 10. pantu, jo īpaši, ja tās ietekmē trešajām personām tiek radīts kaitējums un rodas nozīmīgi finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.

361.

Ja vienā kalendāra gadā pieļautas vairākas nosacījumu sistēmas pārvaldības prasību un standartu neatbilstības, atbalsta samazinājums piemērojams saskaņā ar regulas 2022/1172 11. pantu.

362.

Ja nav iespējams noteikt kalendāra gadu, kurā pieļauta neatbilstība, atbalsta samazinājumu aprēķina, pamatojoties uz maksājumiem, ko piešķir kalendāra gadā, kad konstatēta neatbilstība.

363.

Konstatēojt neatbilstību regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 1. LLVS standartam, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par kuru lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:

363.1.

vienu procentu, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir mazāka par trīs procentiem vai nepārsniedz 0,3 hektārus;

363.2.

trīs procentiem, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir no trīs līdz divdesmit procentiem;

363.3.

pieciem procentiem, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir lielāka par 20 procentiem;

363.4.

10 procentiem, ja attiecīgais pienākums nav izpildīts vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;

363.5.

15 līdz 100 procentiem, ja attiecīgais pienākums nav izpildīts vai atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu.

364.

Konstatējot neatbilstību regulas 2021/2115 III pielikumā noteiktajam 2. LLVS, 3. LLVS, 4. LLVS, 5. LLVS, 7. LLVS, 8. LLVS un 9. LLVS standartam, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma par platību, uz kuras neatbilstība konstatēta, ir samazināma par:

364.1.

vienu procentu, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir mazāka par trīs procentiem vai nepārsniedz 0,3 hektārus;

364.2.

trīs procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir no trīs līdz divdesmit procentiem;

364.3.

pieciem procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir lielāka par divdesmit procentiem;

364.4.

10 procentiem, ja neatbilstība attiecīgā standarta prasības nav ievērotas vai neatbilstība tām atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;

364.5.

15 līdz 100 procentiem, ja attiecīgā standarta prasības nav ievērotas vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu;

364.6.

10 procentiem, ja nav nodrošināta pārveidoto vai izveidoto ilggadīgo zālāju saglabāšana vismaz piecus secīgus gadus pēc tās atkārtotas pārveidošanas vai izveidošanas kā noteikts šo noteikumu 63.punktā.

365.

Konstatējot neatbilstību 6. LLVS standarta un 8. LLVS standarta prasības ievērošanā, kad netiek sasniegta nepieciešamā platība, lai prasību uzskatītu par izpildītu, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par kuru lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:

365.1.

vienu procentu, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir mazāka par trīs procentiem vai nepārsniedz 0,3 hektārus;

365.2.

trīs procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir no trīs līdz divdesmit procentiem;

365.3.

pieciem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par divdesmit procentiem;

365.4.

10 procentiem, ja attiecīgā standarta prasības neatbilstība nav ievērotas vai neatbilstība tām atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;

365.5.

366.

Ja gada laikā ģeotelpisko iesniegumu, par kuru ir konstatēta neatbilstība nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām vai standartiem, nodod citai personai, tad saskaņā ar regulas 2021/2116 84. panta 2. punkta ''a'' apakšpunktu atbalsta samazinājums piemērojams personai, kuras rīcībā pārbaude brīdī ir nodotā lauksaimniecības zeme vai saimniecība.

367.

Ja gada laikā lauksaimniecības zemi vai tās daļu, par kuru ir konstatēta neatbilstība nosacījumu sistēmas pārvaldības prasībām vai standartiem, nodod citai personai, tad saskaņā ar regulas 2021/2116 84. panta 2. punkta ''a'' apakšpunktu atbalsta samazinājums piemērojams personai, kas ir atbildīga par neatbilstību, vai, ja attiecīgā persona nav nosakāma, – personai, kuras rīcībā pārbaudes brīdī ir nodotā lauksaimniecības zeme, saimniecība vai tās daļa.

368.

Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas radusies, samazinot vai nepiešķirot tiešo maksājumu un agrovides maksājumu par konstatētajām nosacījumu sistēmas neatbilstībām, saskaņā ar regulas 2021/2116 86. pantu.

15.Finanšu disciplīnas piemērošana un avansa maksājumu izmaksa

369.

Tiešos maksājumus par kārtējo gadu izmaksā avansā, nepiemērojot regulas 2021/2116 17. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi. Atlikuma maksājumā, ko piešķir atbalsta saņēmējiem no 1. decembra, ņem vērā korekcijas likmi, kas finanšu disciplīnas vajadzībām tajā laikā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai attiecīgajā kalendārajā gadā.

370.

Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas 2021/2116 44. panta 2. punktu pieņem zemkopības ministrs.

16.Mākslīgu apstākļu radīšana saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu

371.

Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā pieejamos datus, lai atklātu mākslīgi radītus apstākļus atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, tostarp saimniecību dalīšanās dēļ.

372.

Uzskatāms, ka lauksaimnieks ir mākslīgi radījis priekšrocību iegūšanai vajadzīgos apstākļus, ja tas sadalījis savu saimniecību tikai tādēļ, lai varētu gūt labumu no ilgtspēju sekmējošā pārdalošā ienākumu papildatbalsta un maksājuma mazajiem lauksaimniekiem vai lai apietu aktīvā lauksaimnieka nosacījuma vai maksājuma maksimuma piemērošanu.

373.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu saistīto ienākumu atbalstu par platībām, ja viņš nav novācis ražu, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai nav ierīkots jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi.

374.

Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka atbalsta pretendents ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu tiešo maksājumu nosacījumos paredzētās priekšrocības, izvairoties no atbalsta piešķiršanas nosacījumu ievērošanas, Lauku atbalsta dienests atbalsta pretendentam nepiešķir priekšrocības vai no atbalsta saņēmēja atgūst nepamatoti izmaksātos maksājumus.

17.Nepamatotu maksājumu atgūšana

375.

Ja pārkāpumi vai neatbilstība tiešo maksājumu intervenču nosacījumiem ir konstatēta pēc atbalsta izmaksas, lauksaimnieks 60 dienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas atmaksā attiecīgo summu. Ja lauksaimnieks šo summu attiecīgajā termiņā neatmaksā, tas par katru nokavējuma dienu maksā nokavējuma naudu – sešus procentus gadā no neatmaksātās summas.

376.

Atgūstamo atbalsta summu un procentu maksājumus saskaņā ar regulas 2021/2116 56. panta 2. punktu var atskaitīt no turpmākajiem maksājumiem atbalsta saņēmējam.

377.

Valsts budžetā ieskaita 20 procentus no atgūto tiešo maksājumu summas un to procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas saskaņā ar regulas 2021/2116 56. panta 3. punktu.

18.Saimniecības nodošana

378.

Ja lauksaimnieks saimniecību kopumā nodod citam lauksaimniekam pēc tam, kad ir iesniegts ģeotelpiskais iesniegums, bet pirms izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi, personai, kas nodod saimniecību, par nodoto saimniecību atbalstu nepiešķir.

379.

Tiešo maksājumu, par kuru ģeotelpisko iesniegumu ir iesniedzis lauksaimnieks, kas nodod saimniecību, un maksājumu, kuru pieprasījusi persona, kas nodod saimniecību, piešķir saimniecības pārņēmējam, ja:

379.1.

laikposmā no kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs ir informējis Lauku atbalsta dienestu par saimniecības pārņemšanu un pieprasījis atbalsta maksājumu;

379.2.

saimniecības pārņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pierādījumus saimniecības pārņemšanai, tostarp īpašuma vai valdījuma (lietojuma) apliecinošu dokumenta kopijas, uzrādot oriģinālu;

379.3.

attiecībā uz pārņemto saimniecību ir izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi;

379.4.

līdz kārtējā gada 15. oktobrim Lauku atbalts dienestā ir iesniegta vienošanās starp saimniecības pārņēmēju un personu, kas nodod saimniecību, par saimniecības pārņēmēja tiesībām saņemt atbalstu.

380.

Pēc tam kad saimniecības pārņēmējs ir informējis Lauku atbalsta dienestu par saimniecības pārņemšanu un pieprasījis atbalsta maksājumu:

380.1.

visas tiesības un pienākumi, kas bija radušies personai, kas nodod saimniecību, piesakoties tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalstam, tiek nodoti saimniecības pārņēmējam;

380.2.

visas darbības un dokumenti, ko persona, kas nodod saimniecību, attiecīgās intervences īstenošanas vajadzībām ir iesniegusi kompetentajā iestādē pirms saimniecības nodošanas, ir attiecināmi uz saimniecības pārņēmēju;

380.3.

nodoto saimniecību attiecībā uz konkrēto pieprasījumu gadu uzskata par atsevišķu saimniecību.

19.Tiešo maksājumu intervenču vienības summas aprēķināšana un atbalsta apmēra pārdalīšana starp intervencēm

381.

Faktiski izmaksājamais tiešo maksājumu finansējums nepārsniedz regulas 2021/2115 V pielikumā Latvijai norādīto finanšu piešķīrumu, ņemot vērā finansējumu, kas tiks ieturēts, piemērojot šo noteikumu 106. punktā minēto maksājuma maksimumu.

382.

Tiešo maksājumu intervencēm izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā aprēķināma šādā kārtībā:

382.1.

tiešo maksājumu intervencēm sākotnēji aprēķināto atbalsta vienības summu kārtējā gadā aprēķina, šo noteikumu 16. pielikumā noteikto indikatīvo atbalsta apmēru katrai intervencei dalot ar attiecīgās intervences kopējo noteikto vienību (hektāru, dzīvnieku vai saimniecību) skaitu valstī kārtējā gadā;

382.2.

ņemot vērā katrai tiešo maksājumu intervencei noteikto indikatīvo finansējuma apmēru un šo noteikumu 382.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā sākotnēji aprēķināto vienības summu, tiek noteikta intervence, kuras vienības maksimālā summa tiek pārsniegta vai vienības minimālā summa netiek sasniegta;

382.3.

ja saistītā ienākumu atbalsta intervences vienības maksimālā summa tiek pārsniegta, to finansējuma apmēru, kas veidojas no vienības maksimālās summas pārsnieguma, pārdala tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta. Pārdalīto atbalstu piešķir proporcionāli intervences atbalsta apmēram, nepārsniedzot vienības minimālo summu;

382.4.

ja pēc šo noteikumu 382.3. apakšpunktā minētās pārdalīšanas veidojas finansējuma pārpalikums, atlikušo finansējumu piešķir proporcionāli tām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kurās vienības maksimālā summa nav sasniegta, nepārsniedzot vienības maksimālo summu;

382.5.

ja pēc šo noteikumu 382.3. un 382.4. apakšpunktā minētās pārdalīšanas un saistītā ienākumu atbalsta intervenču maksimālās vienības summas nodrošināšanas veidojas finansējuma pārpalikums, attiecīgais atbalsta finansējuma apmērs pārdalāms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai;

382.6.

pēc šo noteikumu 382.3. un 382.4. apakšpunktā minētās atbalsta apmēra pārdalīšanas starp saistītā ienākumu atbalsta intervencēm un pēc šo noteikumu 382.5. apakšpunktā minētās atbalsta pārdalīšanas ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai aprēķināma katrai saistītā ienākumu atbalsta intervencei piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā, intervencei noteikto atbalsta apmēru dalot ar attiecīgās intervences valsts kopējo noteikto vienību (hektāru vai dzīvnieku) skaitu;

382.7.

finansējuma apmēru, kas veidojas no vienības maksimālās summas pārsnieguma ekoshēmu atbalsta intervencē, proporcionāli pārdala tām ekoshēmu atbalsta intervencēm, kuru vienības minimālā summa netiek sasniegta, nepārsniedzot vienības minimālo summu;

382.8.

ja pēc šo noteikumu 382.7. apakšpunktā minētās pārdalīšanas ekoshēmas atbalsta intervences vienības maksimālā summa tiek pārsniegta, finansējuma pārpalikumu piešķir proporcionāli tām ekoshēmu atbalsta intervencēm, kurās vienības maksimālā summa netiek sasniegta, nepārsniedzot vienības maksimālu summu;

382.9.

ja pēc šo noteikumu 382.7. un 382.8. apakšpunktā minētās pārdalīšanas un ekoshēmu intervenču maksimālās vienības summas nodrošināšanas veidojas finansējuma pārpalikums, 2023. un 2024. gadā attiecīgais finansējums pārdalāms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai;

382.10.

pēc šo noteikumu 382.7., 382.8. un 382.9. apakšpunktā minētās atbalsta pārdalīšanas aprēķināma ekoshēmu atbalsta intervences piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa kārtējā gadā, intervencei noteikto atbalsta apmēru dalot ar valstī kopējo noteikto vienību skaitu hektāros attiecīgajā intervencē;

382.11.

atbalsta apmērs, kas 2023. un 2024. gadā pārdalīts no ekoshēmu intervencēm ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta finansēšanai, turpmākajos gados novirzāms atpakaļ ekoshēmu intervenču finansēšanai, vispirms pārdalot finansējumu ekoshēmām, no kurām finansējums pārdalīts 2023. vai 2024. gadā, nepārsniedzot vienības maksimālo summu attiecīgajā intervencē;

382.12.

ienākumu papildatbalsta gados jauniem lauksaimniekiem piešķiramā faktiski izmaksājamā vienības summa aprēķināma, intervencei noteikto atbalsta apmēru kārtējā gadā dalot ar attiecīgās intervences valstī kopējo noteikto vienību skaitu hektāros, bet nepārsniedzot šo noteikumu 16. pielikumā noteikto maksimālo vienības summu;

382.13.

lai nodrošinātu maksājuma mazajiem lauksaimniekiem faktiski izmaksājamo vienības summu par saimniecību 500 euro apmērā, aprēķināms nepieciešamais atbalsta apmērs atbalsta izmaksai par kārtējo gadu un nosakāms, vai finansējums ir pārdalāms no ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam paredzētā atbalsta apmēra, ja attiecīgais nepieciešamais atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 16. pielikumā noteikto indikatīvo atbalsta apmēru maksājumam mazajiem lauksaimniekiem vai veidojas atbalsta maksājuma mazajiem lauksaimniekiem pārpalikums;

382.14.

ja ilgtspēju sekmējoša pārdalošā ienākumu papildatbalsta vienības summa, kura kārtējā gadā aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 382.1. apakšpunktu, ir mazāka par šo noteikumu 16. pielikumā noteikto maksimālo vienības summu, ilgtspēju sekmējošam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam pieskaita to atbalsta apmēra pārpalikumu vai tā daļu saskaņā ar šo noteikumu 382.13. apakšpunktu, lai nodrošinātu tuvināšanos maksimālajai vienības summai, bet to nepārsniedzot;

382.15.

ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamās vienības summas aprēķina, no kārtējā gada paredzētā indikatīvā atbalsta apmēra atņemot to finansējumu, kas pārdalīts ekoshēmu intervencēm saskaņā ar šo noteikumu 382.11. apakšpunktu un maksājumam mazajiem lauksaimniekiem saskaņā ar šo noteikumu 382.13. apakšpunktu, un pieskaitot finansējumu pēc šo noteikumu 382.5. un 382.9. apakšpunktā minētās pārdalīšanas;

382.16.

ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta faktiski izmaksājamās vienības summas aprēķināmas, izmantojot šādas formulas:

VSF_U1.1=	FPI_U1.1 + FPI_U1.2 – VSP_U1.3 * (O4F_U1.3 – O4P_U1.3) + ∆FP_{U1.1_2} – 10 * O4F_U1.2
	O4F_U1.1+O4F_U1.2

un VSF_U1.2=VSF_U1.1+ 10, kur:
VSF_U1.1 – ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatabalsta (turpmāk – ISIP) faktiski izmaksājamā vienības summa pārējos novados un valstspilsētās, euro/ha;
VSF_U1.2 – ISIP faktiski izmaksājamā vienības summa novados ar īpašiem apstākļiem, euro /ha;
VSP_U1.3 – maksājuma mazajiem lauksaimniekiem (turpmāk – MLS) plānotā un faktiski izmaksājamā vienības summa, euro saimniecībai;
FPI_U1.1 – ISIP indikatīvais finanšu piešķīrums pārējos novados un valstspilsētās, euro;
FPI_U1.2 – ISIP indikatīvais finanšu piešķīrums novados ar īpašiem apstākļiem, euro;
FPI_U1.3 – MLS indikatīvais finanšu piešķīrums, euro;
∆FP_{U1.1_2} – ISIP novados ar īpašiem apstākļiem un pārējos novados un valstspilsētās kopējā faktiskā finanšu piešķīruma palielinājums (+) vai samazinājums (–) salīdzinājumā ar ISIP novados ar īpašiem apstākļiem un pārējos novados un valstspilsētās kopējo indikatīvo finanšu piešķīrumu, ja tas radies finanšu pārneses dēļ, koriģējot tiešo maksājumu shēmu faktiskos finanšu piešķīrumus, euro;
O4P_U1.3 – MLS plānotā izlaide, saimniecību skaits;
O4F_U1.1 – ISIP faktiskā izlaide pārējos novados un valstspilsētās, ha;
O4F_U1.2– ISIP faktiskā izlaide novados ar īpašiem apstākļiem, ha;
O4F_U1.3 – MLS faktiskā izlaide, saimniecību skaits.

20.Informācijas apmaiņa

383.

Lauksaimniecības datu centrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 42.1., 129.3. un 177.1. apakšpunktā un 188., 198., 202., 206. un 209. punktā noteikto datu atbilstību.

384.

Valsts augu aizsardzības dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 30. punktā, 42.2. un 42.3. apakšpunktā un 225., 231. un 241. punktā noteikto datu atbilstību.

385.

Sertifikācijas institūcija ''Vides kvalitāte'' un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs'' pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 42.4. apakšpunktā noteikto datu atbilstību.

386.

Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 42.5. un 129.2. apakšpunktā un 107. punktā noteikto datu atbilstību.

387.

Uzņēmumu reģistrs pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 130. punktā noteikto datu atbilstību.

388.

Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs pieprasīt lauksaimniekam iesnieg papildu informāciju, lai izvērtētu lauksaimnieka atbilstību tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumiem.

389.

Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz pieprasīto informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

21.Noslēguma jautājumi

390.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumus Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 62., 87., 217. nr.; 2016, 59., 209. nr.; 2017, 62., 98. nr.; 2018, 23., 68. nr.; 2019, 79., 146. nr.; 2020, 56., 83A. nr.; 2021, 70., 129. nr., 2022, 14. nr.).

391.

Šo noteikumu 155. punktā prasīto informāciju 2023. gadā lauksaimnieks iesniedz LIZ pārvaldības sistēmā līdz 2023. gada 30. jūnijam vai 30 kalendāra dienu laikā pēc augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas.

392.

Šo noteikumu 164. punktā, 170.3. un 172.3. apakšpunktā prasīto informāciju par darbībām, kas notikušas līdz 2023. gada 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā iesniedz attiecīgi līdz 2023. gada 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim.

393.

2023. gadā šo noteikumu 170.1. apakšpunktā minēto mēslošanas plānu un prasīto informāciju lauksaimnieks iesniedz LIZ pārvaldības sistēmā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

394.

2023. gadā lauksaimnieks šo noteikumu 170.4. un 172.4. apakšpunktā noteikto datu vietā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, var iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus, kuros traktortehnikas vai iekārtas vadības termināla ekrānā fiksēta tā lauka robeža, kurā veikta minerālmēslu izkliede vai augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana.

395.

Šo noteikumu 250. punktā noteikto ģeotelpisko iesniegumu 2023. gadā lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2023. gada 15. jūnijam. Ja ģeotelpisko iesniegumu iesniedz pēc 15. jūnija, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 26. jūnijam, summu, ko atbalsta saņēmējs būtu tiesīgs saņemt, samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu.

Ministru prezidents V. Uzvārds

Ministrs V. Uzvārds

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-3815 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-3815 Nr]

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

1_pielikums_22-TA-3815.docx

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-3815 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-3815 Nr]

Minimālais dārzeņu kultūraugu skaits uz vienu kvadrātmetru

Nr. p.k.	Kultūraugs	Kods¹	Augu skaits uz vienu kvadrātmetru
1.	Tomāti	826	3
2.	Ziedkāposti	842	3
3.	Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus	870	3
4.	Burkāni	843	50
5.	Galda bietes, mangolds (lapu bietes)	844	20
6.	Gurķi un kornišoni	845	3
7.	Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni	846	30
8.	Ķiploki	847	16
9.	Puravi	849	20
10.	Galda rāceņi, turnepši	851	20
11.	Galda kāļi	856	20
12.	Selerijas	852	5
13.	Melnie rutki	853	20
13.	Redīsi	853	100
14.	Pētersīļi	854	25
15.	Pastinaks	855	25
16.	Dārza ķirbis, cukīni, kabači, patisoni	857	0,3
17.	Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbis	858	0,3
18.	Skābenes	860	12
19.	Spināti	862	100
20.	Mārrutki	863	3
21.	Salāti	864	12
22.	Parastās dilles	874	40
23.	Rabarberi	861	0,3
24.	Sēklas kartupeļi	821	3
25.	Cietes kartupeļi	825	3
26.	Kartupeļi, kas citur nav minēti	820	3
27.	Lopbarības bietes un cukurbietes	831	15
28.	Lauka pupas	410	4
29.	Zirņi	420	30
30.	Citur neminēta kukurūza	741	4
31.	Parastās jeb dārza pupiņas	859	12
32.	Topinambūri	865	3
33.	Paprika	867	2
34.	Baklažāni	868	2
35.	Sparģeļi	869	1,4

¹ kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-3815 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-3815 Nr]

Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstam un maksājumam mazajiem lauksaimniekiem deklarētās kaņepju sējplatības

Ģeotelpiskā iesnieguma numurs

LAD klienta reģistrācijas numurs

Saņemšanas datums

Lauka numurs (ģeotelpiskā iesnieguma C daļas 4. ailē norādīts kultūras kods 170)	Iesētā kaņepju šķirne	Izsētais kaņepju sēklu daudzums (norāda ar precizitāti divi cipari aiz komata), kg/ha

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) sniegtā informācija ir patiesa;

2) esmu izlasījis un pilnībā ievērošu normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumus attiecībā uz ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta saņemšanu par kaņepju platību.

Apņemos:

1) iesniegt  līdz 15.jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par platības iekļaušanu kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā

2) samaksāt līdz 30.jūnijam dalības maksu par kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringu;

3) sniegt Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju;

4) atļaut Valsts augu aizsardzības dienestam noņemt kaņepju augu paraugus THC analīzēm;

5) piedalīties kaņepju THC analīzēm paredzēto augu paraugu noņemšanā

6) iesniegt visu izmantoto kaņepju sēklu iepakojuma etiķešu oriģinālus Lauku atbalsta dienestā;

7)  ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstam deklarētajā kaņepju platībā augus turpināt audzēt parastos augšanas apstākļos un tos nenovākt, pirms beidzas 10 dienu termiņš pēc ziedēšanas beigām.

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati var tikt izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-3815 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-3815 Nr]

Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā

I. Informācija par klientu

Vārds

Uzvārds

Firma (nosaukums)

Personas kods/reģistrācijas Nr.

LAD klienta reģistrācijas numurs

Adrese

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs

Mobilā tālruņa numurs

E-pasta adrese

III. Informācija par platību

Kaņepju platība (ha), kas pieteikta ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstam (ņemot vērā papildinājumus un labojumus)

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) līdz kārtējā gada 30. jūnijam samaksāšu Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto summu par dalības maksu par kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā;

2) sniegšu Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju, tai skaitā 10 dienu laikā rakstiski informēšu par kaņepju ziedēšanas sākumu

3) piedalīšos kaņepju THC analīzēm paredzēto augu paraugu noņemšanā

4) sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa;

5) apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt anulēta un iemaksātā summa netiks atmaksāta.

IV. Datums un paraksts*, vārds, uzvārds

V. Pieņēma. Datums un paraksts, vārds,uzvārds
(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

pielikums

Ministru kabineta

[22-TA-3815 Dt]

noteikumiem Nr.

[22-TA-3815 Nr]

Dzīvnieku vidējā blīvuma noteikšana nosacītās liellopu vienībās (LU) un to pārrēķiniem piemērojamais koeficients un standarta izlaide (SI) par liellopu vienību