Nedēļas apskats. 30. jūlijs – 5. augusts

Zemeunvalsts.lv | 05.08.2022
Par iespējām un notikumiem
 
A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina potenciālos pakalpojumu sniedzējus līdz 9. septembrim iesniegt piedāvājumu atklātā konkursā Meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšana 2023. un 2024. gadā. Iesniegt piedāvājumu var darbu veicēji no visiem Latvijas reģioniem ar dažādām prasmēm un pieredzi meža darbos.
 
Apkopojuma noslēgumā informācija par pasākumu Zaļenieku kokaudzētavā 13. un 14. augustā Diži stādi Zaļeniekos
 
Par ļoti aktuālo un aktuālo
 
https://www.db.lv/zinas/latvija-iedzivotaju-skaits-turpina-samazinaties-508495
Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus. Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.
 
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ar rezolūciju ir uzdevis visiem ministriem un Valsts kancelejai (VK) gatavoties enerģijas taupības pasākumu ieviešanai gaidāmajā apkures sezonā, informē premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs. Valdības vadītāja uzdevums nosaka, ka visiem ministriem un VK direktoram Jānim Citskovskim līdz 19.augustam ir Ekonomikas ministrijai jāiesniedz informāciju par ministriju, tās iestāžu un kapitālsabiedrību plānotajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā un prognozēto ietaupījuma apjomu.
 
Ekonomikas ministrija sagatavojusi normatīvo regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Plānots, ka šo normatīvo regulējumu skatīs Ministru kabinetā š.g. 9. augustā, savukārt Saeimā š.g. 11. augustā. Kā zināms, š.g. 21. jūnijā Ministru kabinets lēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, Ekonomikas ministrija normatīvajā regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku. Atbalsta periodu rosinām noteikt no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim.
 
“Problēma nav ar šķeldas resursu pieejamību Latvijā. Vairākas organizācijas man ir apstiprinājušas, ka šķeldas apjoms ir pietiekošs, lai ar to tiktu nodrošināts Latvijai nepieciešamais apjoms šajā apkures sezonā. Tiekoties un runājot ar ieinteresētajām pusēm, ir skaidrs, ka šobrīd galvenā problēma abām pusēm ir nesavienojami piedāvāto līgumu nosacījumi. Proti – straujās izmaiņas energoresursu tirgū un iepriekšējās sezonas pieredze ar straujo cenu kāpumu un līgumu laušanu radījusi situāciju, ka pircēja vēlmes pēc zemākas cenas un piegādātāja sniegtām garantijām nesakrīt ar šķeldas piegādātāju galveno vēlmi līgumā redzēt ikmēneša cenas indeksāciju,” situāciju skaidro ekonomikas ministre.
 
Atbalstu var saņemt žogu ierīkošanai un tehnikas papildaprīkojumam putnu un mazo dzīvnieku bojāejas mazināšanai (dažādām ierīcēm kā papildaprīkojumam – dzīvnieku detektoriem, atbaidīšanas ierīcēm), lai nodrošinātu lopkopības saimniecības darbību. Pamata atbalsta intensitāte ir 40%, un tā var tikt papildināta par 10%, ja projektu īsteno lopkopībā, kurā audzē zālēdājus. Atbalsta saņēmējam, īstenojot projektu, kura mērķis ir labturības uzlabošana un dzīvnieku postījumu risku mazināšana, nav jāsasniedz arī saimnieciskās darbības rādītāju pieaugums. Nākamā projektu iesniegumu pieņemšanas kārta plānota šāgada rudenī.
 
Gaismas un tumsas cīņas fronte šobrīd vispār ir ļoti izstiepta. Pat nerunājot par globālajiem procesiem un bruņotu cīņu pret tirāniju, arī Latvijas tautsaimniecībā robežlīnija starp laimes un nelaimes zonām ir ļoti krasa. Daudzu ģimeņu grūtības enerģijas cenu kāpuma dēļ būs patiesi dramatiskas. Mazumtirdzniecība, lielākā patēriņa nozare jūnijā ieslīdēja mīnusu zonā. Taču viss nav, tā teikt, vienos vārtos, situācija ir ļoti kontrastaina. Eksporta attīstība pirmajā pusgadā bija ļoti veselīga. Lielā mērā to jau atspoguļo apstrādes rūpniecības sniegums. Skatoties plašāk, saskaņā ar maksājumu bilances datiem, preču eksports pirmajos piecos mēnešos auga par 32%, bet pakalpojumu par 38%. Skaidrs, ka palīdz cenu kāpums, jo īpaši precēm, tūrisma pakalpojumos arī pandēmijas bāzes efekts, bet lielā mērā šie skaitļi atspoguļo Latvijas ekonomikas pelnītspējas noturīgu kāpumu. Tātad būs nauda, ar ko finansēt atbalstu tiem, kurus enerģijas cenu kāpums skar visvairāk. Panikai nav pamata, tāpat kā vienkāršai paļāvībai, ka gan jau viss būs labi.
 
Par un ap nozari

Mežsaimnieks pauž, ka grozījumus pilnībā atbalsta, jo tie dod lielākas izvēles iespējas. Meža saimnieki iemācījušies saimniekot un nemaz tā nesteidz zāģēt. “Man, piemēram, ir daudz audžu, kuras jau varēja zāģēt atbilstoši iepriekš spēkā esošajām normām un, protams, arī tagad. Taču, ja koki ir veselīgi un vēl spēs dot pieaugumu, kāpēc tos zāģēt?” Viņaprāt, daudz vairāk par jaunajiem cirtmetiem mežus apdraud pieaugošā vēlme radīt jaunas un jaunas aizsargājamās teritorijas, noteikt mikroliegumus, kur saimnieciskā darbība ir ierobežota vai pat aizliegta.
 
Koksne var aizstāt dabasgāzi siltuma un elektroenerģijas ražošanā, to var īstenot ar Latvijā ražotām koksnes gazifikācijas iekārtām, kuras gan pašlaik tiek piegādātas Japānas pasūtītājiem. SIA Fortes inženieri vairāku gadu garumā ir izstrādājuši koģenerācijas tehnoloģiju, kas, izmantojot biomasu, gāzģeneratorā rada kokgāzi, saražojot gan elektroenerģiju, gan siltumu, kā arī triģenerācijas procesā – aukstumu.
 
Kopš 2019. gada pavasara LVMI Silava ar Meža nozares kompetences centra atbalstu īstenoti pētījumi “Bioloģiskā preparāta izstrāde sakņu trupes izraisīto zaudējumu samazināšanai skuju koku audzēs” un “Heterobasidion sakņu trupes ierobežošana egļu audzēs – ķīmisko aizsardzības līdzekļu pielietošanas iespējas kūdras augsnēs”. Pētījumi noslēdzās 2022. gada jūnijā.
 
Galvenais secinājums pēc Latvijā pirmo reizi veiktās dabas skaitīšanas: kritiski sliktā stāvoklī ir meži un pļavas, bet vislabākajā stāvoklī ir purvi, alas un atsegumi. Lai gan Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas aizrādījumus par nepietiekamu darbu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, atbildīgā ministrija nesteidzas valdībā iesniegt jaunus priekšlikumus situācijas uzlabošanai.
 
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Sociālajos medijos kļuvuši populāri vairāki ieraksti, kuros apgalvots, ka Latvija slepeni pārdod šķeldu Baltkrievijai. Tas būtu pret Baltkrieviju vērsto sankciju pārkāpums. Taču, kā skaidro Latvijas Dzelzceļš (LDz), šķelda tiek eksportēta uz Poliju un Baltkrievijai tikai vesta cauri, jo tas ir uzņēmējiem vienkāršāks tranzīta ceļš. Baumu avots ir kādas Twitter lietotājas 31. jūlija ieraksts, kurā publicēta Indras dzelzceļa stacijā uzņemta fotogrāfija.
 
Par citu un daudz ko
 
Saskaņā ar valdības lēmumu līdz 1. septembrim vajadzētu būt skaidram, cik turpmāk valsts augstskolu būs Latvijā: vai tiks veidota Latgales Universitāte, bet Kurzemē vairs pastāvīgas universitātes nebūs. Savukārt līdz šā gada beigām valdībai vajadzētu izlemt, vai kādai no zinātņu universitātēm tiks pievienota Banku augstskola un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
 
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)  22. septembrī Jelgavas pilī rīko atklātu izsoli ar augšupejošu soli, izsolot Lielauces pili (nekustamo  īpašumu “Pils” ar kadastra numuru 4676 504 0009) un  uz LLU vārda ierakstīto nekustamo īpašumu “Pilītes” (garāžas-darbnīcas jeb kādreizējā muižas ratnīca – ar kadastra numuru 4676 504 0011), pārdodot abus kā lietu kopību. Objektā ietilpst Lielauces pils 2269 kvadrātmetru platībā, šķūnis 38 kvadrātmetru platībā un garāža-darbnīca 59,9 kvadrātmetru platībā. Objekta nosacītā sākuma cena  280 200  eiro.
 
Lai labāk izprastu invazīvo sugu Spānijas kailgliemezi (Arion vulgaris) un varētu sekmīgāk īstenot tā izplatības ierobežošanu Latvijā, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi īstenoja projektu, kura laikā ievākti vairāk nekā 400 invazīvo kailgliemežu DNS paraugi, iegūts ģenētiskais materiāls gēnu bankai, apstiprināta kailgliemežu taksonomiskā piederība Latvijā, kā arī iegūti reprezentatīvi dati par Spānijas kailgliemeža populāciju ģenētisko daudzveidību un sugas izplatīšanās ceļiem.
 
“Kopumā šis pilotprojekts vērtējams kā ļoti veiksmīgs. Jau pirmajā sezonā varēja novērot atsevišķus putnu pārus, kas viesojās, barojās un izpētīja slēgtās grīvas. Lai mēs atjaunotu viņu uzticību šīm teritorijām kā labām ligzdošanas vietām, būs nepieciešami vairāki gadi,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.
 
21. jūlijā notika Latviešu karavīru piemiņas biedrības “Lestene” un pašvaldības pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika pārrunāta abu pašvaldībai piederošo ēku “Rūķīši” un “Likteņi” pārbūves iecere, kā arī parka izveide.
 
Upei ir vienalga, vai cilvēks ir uztaisījis akmens krāvumu, kas neļauj zivīm migrēt un ūdenim plūst, vai esam tur uzlikuši mazo HES. Ietekme uz upi ir līdzīga. Ar jebkuru aizsprostu, kas regulē ūdens līmeni, kā mazie HES vai kādas slūžas, mēs varam strauji mainīt šo ūdens līmeni, kas rada vēl papildu ietekmi.
 
Šogad jūlijā ievērojamais tūrisma ceļvedis “Lonely planet” starp piecām jaunajām garo pārgājienu takām, kurām būtu vērts pievērst uzmanību visas pasaules mērogā, iekļāva divus pārgājienu maršrutus, kas šķērso Latviju. Tūlīt pēc dzelzs priekškara krišanas Eiropas pārrobežu pārgājienu takas sāka tiekties Austrumu virzienā, un “Lonely planet” izceltās takas ir pēdējos gados izveidotie savienojumi ar oficiālajām Eiropas garās distances gājēju takām – E9 un E11. Proti, E9, kura Latvijas posmu dēvē par Jūrtaku, ir 5500 km garš jūras piekrastes maršruts, kurš sākas Portugālē – San Vicente ragā – un beidzas Narvas apkārtnē Igaunijā. Savukārt E11 – Latvijas posmu veido Mežtaka – ir 4700 km garš pārgājienu maršruts, kurš sākas Hāgā, Nīderlandē, un beidzas Tallinā. Latvijas teritorijā Mežtaka ir 674 km gara un sadalīta 31 posmā, Jūrtaka ir īsāka: 581 km, sadalīta 30 posmos.
 
Pirmā: vēlētājam jau ir noteikti apsvērumi un favorīti starp partijām, attiecīgi viņam citu partiju solījumi vienkārši nav interesanti. Nav problēmu, var saprast. Otrā: ja paturam prātā, ka Latvijā varu īsteno koalīcijas, principā nenāk par ļaunu zināt, ko plāno arī tās partijas, par kurām konkrētais vēlētājs balsot negrasās. Vai pat tā: lai iegūtu zināmu priekšstatu par vēsmām Latvijas sabiedrībā kopumā, ja vien ir laiks un pacietība, var lasīt arī tādu partiju programmas, kuru nonākšana koalīcijā ir mazticama, tomēr arī šo partiju tēzes, lai kādas tās būtu, laikam taču atspoguļo noteiktu sabiedrības grupu priekšstatus un vēlmes. No šī viedokļa raugoties, nav no svara, vai es partijas x idejai piekrītu; jautājums ir par tās realizējamību.

Aktuālas karikatūras
 
 
 

Pievienot komentāru