Dažām Igaunijas kokzāģētavām līdz gada beigām var nākties vismaz uz laiku apturēt darbību, jo pieprasījuma kritums ir skāris kokmateriālu ražotājus situācijā, kad strauji pieaug enerģijas cenas. Zāģētavas saskaras arī ar konkurenci no enerģētikas uzņēmumu puses, kas dabasgāzes vietā pāriet uz koksnes un koksnes produktu sadedzināšanu, turklāt savu ietekmi ir atstājusi arī karstā vasara.

Igaunijas būvniecības nozares pieprasījuma kritums ir izraisījis tirgus kritumu par aptuveni 50% kopš gada sākuma, un kokzāģētavu pozīcijas pasliktinājuši arī enerģētikas uzņēmumi, kuri var maksāt augstākas cenas par sadedzināšanai piemērotiem kokmateriāliem laikā, kad tiek meklētas alternatīvas dabasgāzei.

Martins Arula (Martin Arula), Veru apriņķa kokzāģētavas AS Toftan priekšsēdētājs, Igaunijas ziņu dienestam “Aktuaalne kaamera” sacīja, ka: “Mēs gatavojamies sliktākam scenārijam, kas nozīmē, ka cenas turpinās kristies un izejvielu pieejamība pēkšņi neuzlabosies. Tā vietā mēs domājam, ka īpaši slikts laiks, iespējams, būs decembrī un ap Ziemassvētku laiku, kad, iespējams, mums nāksies ierosināt ilgāku pārtraukumu,” turpināja Martins Arula, piebilstot, ka izmaiņas dažādu veidu apaļkoku, malkas un celulozes tirgū bijušas ārkārtējas, savukārt, enerģijas cenas esot absurdi augstas.

“Interesanti ir tas, ka egļu zāģbaļķi ir pat lētāki nekā kurināmā apaļkoksne; egles baļķi maksā ap 90 eiro par kubikmetru, bet egles malkas apaļkoka kubikmetrs – kaut kur ap 100,” viņš teica, piebilstot, ka daļēji iemesls ir kokzāģētavu centieni kompensēt citus zaudējumus. Meža īpašniekiem situācija ir izvēles ziņā – vai savu izstrādāto koksni aizvest uz kokzāģētavu, vai arī pašiem pārdot apaļkokus kā malku.

Veru apriņķa kokrūpniecības uzņēmuma AS Barrus iepirkumu vadītājs Lauri Junkins teica: “Malkas cenas ir ļoti augstas, īpaši tas attiecas uz lapu koksni. Mums ir tik reta situācija, kad malkas cena tuvojas baļķu cenai; šīs atšķirības ir ļoti nelielas, un dažviet tās jau ir pārkāptas. Piemēram, tagad piegādatājiem ir iespēja skaistu bērza baļķi aizvest uz zāģētavu, vai arī, redzot, ka izdevīgāk pārdot katlumājai, pārdot to kā vienkāršu kurināmo malku… Šāda situācija vēl nekad nav bijusi,” viņš turpināja.

Relatīvi priežu un egļu kokmateriāli zāģētavās nonāk mazāk nekā šogad, pateicoties karstajai un sausajai vasarai, kas lika mežizstrādes darbus vairāk organizēt parasti nepieejamās mitrākās, lapu kokiem labvēlīgās vietās.