Jau vairāk nekā 30 gadus mūsu konvencionālajā zemnieku saimniecībā lieliski sadzīvo divas nozares, kuras aktīvi cenšas pretnostatīt, – bites un rapsis. Ne jau viss ir tikai melns vai balts, vienmēr ir arī zelta vidusceļš.

Liepājas pusē, Durbes novadā apsaimniekojam 560 hektārus zemes. Esam gan klasiska graudkopības saimniecība ar kviešiem un rapsi, gan arī ļoti neparasta saimniecība. Mēs 30 gadus nodarbojamies ar zālāja sēklu audzēšanu, 25 gadus audzējam zirņus vismaz 10% apmērā no kopplatības. Savukārt pēdējos trīs gadus lielā platībā audzējam arī facēliju – violetu nektāraugu, kas ļoti patīk bitēm.

Ņemot vērā, ka sākām audzēt zālāju sēklas, āboliņu, tad bija nepieciešamas apputeksnētājas, tāpēc sākām nodarboties arī ar biškopību. Gan paši audzējam rapsi, ko vajadzības gadījumā smidzinām ar insekticīdiem (kaitīgo kukaiņu populāciju ierobežošanai), gan 200 metru attālumā ir 25 hektārus liels kaimiņa rapša lauks. Un, ja bites trāpās blakus rapsim, saimes speciāli prom nevedam, jo zinām, ka nekas tām nedraud, pretēji publiski kultivētajam mītam. Ar kaimiņu mums ir lieliskas attiecības, zinām, ka viņš ievēro visus noteikumus un smidzināšanu, ja nepieciešams, veic naktī, kad bišu uz lauka nav.