(...) Nesen dzirdēju kādu psihologu lietojam interesantu apzīmējumu – klipu jeb klipveida domāšana vai uztvere. Proti, runa par to, ka mūsdienu cilvēks informāciju par pasauli uzņem it kā īsu videoklipu vai pat attēlu veidā. Ne velti tieši tā organizēta lielākā daļa satura sociālajos tīklos.

Atbilstoši pieprasījumam un laikmeta tendencēm mainās arī mācību saturs. Arvien biežāk literatūras lasīšanu aizstāj iepazīšanās ar kopsavilkumu. Stāsta morāli, tēlu sistēmu, filozofisko plānu reducē līdz sižeta izpētei. Liels bija šo rindu autora pārsteigums redzēt, ka pat vidusskolas klasēs jauniešiem uzdod zīmēt tā saucamo stāsta gliemezi – spirāles veidā tiek virknēti nelieli attēli vai emocijzīmes, lielākoties, pārstāstot sižetu. Lai gan sižets visbiežāk ir kā zārds siena gubai – bez tā nevar, taču ne tas ir svarīgākais.
Izmantota Pixabay fotogrāfija