Pasaules kontekstā, redzot Āzijas, Indijas un Āfrikas valstu piesārņoto dabu, ar atkritumiem un plastmasas drazām piepildītās plūstošās upes, Ķīnas apjomīgo industrializāciju, jau tagad varam uzskatīt, ka Latvija ir zaļa valsts. Ar saviem tīrajiem ūdeņiem, kopto zemi, ar lieliski uzturētajiem, apsaimniekotajiem mežiem. Līdz ar to arī cerība, ka mūsu dzīvi šis pārmaiņu process būtiski neietekmēs.

Taču, palasot dažus pieejamos dokumentus un pamatnostādnes šajā zaļajā kursā, ieraugām, ka tajos ļoti maz runāts par dabas attīrīšanu no piesārņojuma, par ekoloģiskajām problēmām, bet tieši skarti ekonomisko un finanšu sistēmu pārveides jautājumi. Padarot zaļo kursu sabiedrībai neskaidru un neuztveramu.