Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, Dienas Bizness | 20.05.2022

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra. Lai tā notiktu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais kāpums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir radījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, proti, visā reģionā ir nopietns energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu.

“Somija un Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu. Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka Latvijai, tāpat kā Igaunijai un Somijai, ir robeža ar Krieviju, bet energodrošības jautājumā kaimiņvalstis jau ir priekšā Latvijai.

“Jā, Eiropas Savienības zaļais kurss ir pretrunā ar kūdras izmantošanu enerģētikā, bet ir enerģētiskās krīzes situācija, un visiem ziemā būs vajadzīgs siltums, tātad jāizmanto visi resursi, kādi vien ir. To ļoti labi demonstrē Eiropas Savienības dalībvalsts Somija,” uz jautājumu, vai kūdras atgriešanās Latvijas enerģētikā nav pretrunā zaļajam kursam, atbild U. Ameriks. Viņš uzsver, ka kūdra, tāpat kā koksne, ir vietējais resurss, kas nav jāimportē. “Dedzināmā kūdra ir vēl viens pašmāju energoresurss, kuru var izmantot, lai diversificētu energoresursu risku, jo īpaši cenu pieauguma apstākļos,” tā U. Ameriks.

Kūdras resursu pietiek

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, dr. geol., Ilze Ozola atgādina, ka Latvijā iegūtās enerģētiskās kūdras apjoms pēdējos gados bija tikai 1,4-2% no kopējās ieguves, savukārt, citās ES dalībvalstīs līdz šim bijusi pilnīgi pretēja situācija – enerģētikā kūdru izmanto ne tikai Igaunija un Somija, bet arī citas valstis.

“Latvijā enerģētikā kūdru pārtrauca izmantot jau 2001. gadā, lai gan nelielos apmēros, kā piemaisījumu koksnes šķeldai, izmantoja kādos krīzes brīžos, piemēram, 2017. gada nogalē (kad ilgstošo lietavu dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija mežsaimniecībā un nebija iespējama šķeldas piegāde no mežiem),” skaidro I. Ozola. Viņa atgādina, ka savulaik (1995.-1997. gadā) Latvijā vidēji ik gadu tika iegūti 320-400 tūkst. tonnu dedzināmās kūdras, turklāt, tika ražotas arī briketes un granulas, ko šobrīd ražo vairs tikai Līvānos.

“Ziedu laikus” kūdras ieguvēji Latvijā piedzīvoja 60. un 70. gados, kad saskaņā ar kopējo PSRS politiku tika iegūti pat vairāk nekā 7 miljoni t kūdras gadā. Pēdējos gados no Latvijas purviem tika iegūts 1 miljons t kūdras gadā, kas tiek izmantota dārzkopības substrātu ražošanai, ne enerģētikai.

Latvijā purvi aizņem vismaz 645 100 ha (apmēram 10% teritorijas), 70% no šīs platības ir dabīgie purvi, kūdras ieguve notiek 4% no purvu kopējās platības. Tajos kopā ir ap 1,5-1,7 miljardiem t kūdras. Pieņemot, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā, Latvijā dabīgajos purvos ik gadu uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras.

Pēdējos gados LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku veiktie pētījumi liecina, ka kūdras slāņa pieaugums gadā ir lielāks, maksimāli sasniedzot pat 3-4 mm, bet vidēji – 2 mm. Kūdras resursi gan nav precīzi noteikti, tie pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem varētu būt 11,3 miljardi m3 jeb 1,7 miljardi tonnu. “Teorētiski Latvijā gadā varētu iegūt ap 200 000 t dedzināmās kūdras (aptuveni 20% no kūdras kopējās ieguves), ja vien siltuma ražotājiem valsts dotu atļauju izmantot šo kurināmo un par to neliktu maksāt soda naudu CO2 kvotu iegādē,” skaidro Ilze Ozola  norādot, ka siltuma problēma mājokļos var būt ļoti aktuāla. “Apgalvojumam, ka, iegūstot dedzināmo kūdru, būtiski palielināsies CO2 izmeši, nav pamata,” uz jautājumu par CO2 izmešu apjoma iespējamo pieaugumu atbild I. Ozola, akcentējot, ka ārkārtas situācijā primārais ir pārziemot.

Riskēs ražot

“Pašreizējos apstākļos 2022. gada sezonā Laflora plāno iegūt enerģētisko kūdru 80 MWh apmērā,” jautāts, vai plānots iegūt tā dēvēto brūno – dedzināmo kūdru, atbild Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka potenciālie enerģētiskās kūdras ieguves apjomi varētu būt lielāki, ja vien siltumapgādes uzņēmumi nekavējoties noslēgtu līgumus par šāda produkta iepirkumiem. “Lai tas notiktu, ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos – vismaz uz laiku dedzināmo kūdru nepielīdzināt fosilajam kurināmajam un tam nepiemērot CO2 izmešu kvotas iegādes izmaksas,” norāda U. Ameriks.

Viņš neizslēdz situāciju, ka no ārzemēm varētu būt reāli pieprasījumi par dedzināmās kūdras iegādi. “Būtu nonsenss, ja Latvijā dedzināmo kūdru iegūtu un eksportētu, piemēram, uz Igauniju, bet no kaimiņvalsts Latvija importētu elektrību, kas būtu ražota no tās pašas eksportētās kūdras,” pauž U. Ameriks. Vienlaikus viņš norāda, ka kūdras ieguvējiem vajadzētu maksimāli ātri zināt, cik liels varētu būt pieprasījums pēc dedzināmās kūdras, jo kūdras ieguves sezona jau sākusies.

Ja valsts maina nosacījumus, to nekavējoties izmantos

“Nozarē jau ir ārkārtas situācija, brīžiem pat panika, jo neviens nevar prognozēt, kas notiks ar energoresursu, tostarp biomasas, cenām nākamajā apkures sezonā,” situāciju raksturo SIA Gren Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš prognozē, ka koksnes biomasas cenas nākamajā apkures sezonā būs augstākas nekā pagājušajā, taču par cik augstākas, nav skaidrs.

“Šādā situācijā arī šķeldas piegādātāji ir gatavi slēgt tikai īstermiņa līgumus, vēl jo vairāk, ja augstās dabasgāzes cenas veicina pāreju uz lielāku koksnes izmantošanu,” skaidro A. Vanags. Viņš atzīst, ka siltumapgādes uzņēmumi pilnībā no dabasgāzes izmantošanas atteikties līdz jaunajai apkures sezonai nespēs – tam vajadzīga esošo apkures katlu nomaiņa un atbilstoša infrastruktūra.

“Patērētājiem nākamajā apkures sezonā jārēķinās ar daudz augstākiem siltuma rēķiniem. Kūdras atgriešanās siltumapgādē ļautu mazāk patērēt koksnes šķeldu, tā mazinot spiedienu uz šī resursa cenām, šķelda būtu pieejamāka tiem siltumapgādes uzņēmumiem, kuru esošās tehnoloģijas neļauj izmantot dedzināmo kūdru,” skaidro A. Vanags. Viņš vērš uzmanību, ka Latvija ir vienotajā Eiropas tirgū, citas valstis plāno palielināt koksnes izmantošanu enerģētikā, tāpēc šī resursa cena arī, visticamāk, pieaugs, bet dedzināmajai kūdrai (kuru noteiktā proporcijā piejauc šķeldai) jau pašlaik var fiksēt cenu visai apkures sezonai, un kūdras ieguvēji vasarā var šo resursu iegūt.

“Pagaidām nesteigsimies slēgt līgumus ar kūdras ieguvējiem,” jautāts, vai uzņēmums slēgs līgumus par dedzināmās kūdras piegādēm nākamajai apkures sezonai, atbild A. Vanags, steidzot piebilst, ka dedzināmās kūdras izmaksas veidos tikai 1/3 no izmaksām, jo, izmantojot šo resursu, uzņēmumam nāksies maksāt dabas resursu nodokli un iegādāties CO2 kvotas, ko pērk emisiju tirdzniecības sistēmā (1 t CO2 maksā apmēram 90 eiro), kas rada pārējo 70% izmaksu. “Tieši valsts nodokļu politikas dēļ kūdru kā energoresursu izmantot nav ekonomiski,” secina A. Vanags.

Valstij jāreaģē nekavējoties

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis uzsver, ka pašvaldības apzinās riskus un bažas saistībā ar nākamo apkures sezonu un tāpēc aicina maksimāli ātri īstenot grozījumus Enerģētikas likumā, kā arī Dabas resursu nodokļa likumā, novēršot situāciju, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuri izmantos dedzināmo kūdru, būtu vēl jāpērk CO2 emisiju kvotas, jo pašlaik būtībā kūdra, kaut arī ir energoresurss, kas lēni atjaunojas, tiek pielīdzināta akmeņoglēm. (Redakcijas piebilde: Saeimā minētie likuma grozījumi tika noraidīti.)

“Otra problēma: ne visi centralizētās siltumapgādes uzņēmumi tīri tehnoloģiski var izmantot kūdru kā energoresursu, un šīs problēmas risināšanai ir nepieciešami kapitālieguldījumi, taču, izmantojot arī ES struktūrfondu atbalsta programmas, līdz jaunajai apkures sezonai tas ir paveicams,” tā V. Valainis. Viņaprāt, apstākļos, kad Krievija uzsākusi invāziju Ukrainā, ir jāatkāpjas no iepriekšējiem uzstādījumiem attiecībā uz kūdras izmantošanu enerģētikā. “Būtu jālūkojas, ko varam darīt valstī, lai intensificētu pašmāju energoresursu izmantošanu un samazinātu vajadzību pēc tās importa,” tā V. Valainis.

“Jāmaina attieksme un skatījums. Situācijas, kāda bija līdz 24. februārim, kad teju viss ES zaļais kurss balstījās uz Nord Stream 2 gāzes vadu, vairs nav un nebūs, ir risināmi jauni ģeopolitiskie jautājumi,” uzsver V. Valainis. Viņš skaidro, ka lēmumi par kūdras atgriešanos Latvijas enerģētikā ir jāpieņem tūlīt, nevis kaut kad rudenī, kad tam nebūs tik nozīmīgas ietekmes uz gaidāmo apkures sezonu – siltumtarifiem, iedzīvotāju spēju samaksāt par siltumu un līdz ar to kopējo parādu par siltumapgādi pieaugumu.
Raksts pirmoreiz publicēts žurnāla “Dienas Bizness” 2022. gada 17. maija numurā

Pievienot komentāru