Pirmdien, 25. martā, zemkopības ministrs Armands Krauze piedalīsies neformālajā ES zivsaimniecības ministru sanāksme Brigē (Beļģija), kurā dalībvalstis diskutēs par ES zivsaimniecības un akvakultūras nozaru nākotni, spriežot par to, kādi jautājumi jārisina, lai zvejniecības un akvakultūras nozares varētu turpināt strādāt sarežģītajos apstākļos. Savukārt, otrdien, 26. martā, zemkopības ministrs Briselē piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē Briselē (Beļģija). Sanāksmē ES lauksaimniecības ministri apspriedīs nepieciešamos pasākumus, lai ātri un efektīvi reaģētu uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē, jo ES lauksaimniecības preču tirgus stāvoklis pēc krievijas iebrukuma Ukrainā nonācis sarežģītā situācijā. 

 

 

Starptautisko meža dienu 2012. gadā pasludināja Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja. Meža dienas mērķis 2024. gadā ir izcelt inovāciju un tehnoloģiju nozīmi un svarīgākos aspektus meža nozares attīstībā. Tās moto šogad ir “Mežs un inovācija: jauni risinājumi labākai pasaulei”. Izprotot un attīstot tehnoloģijas, Latvijā jau ir izveidoti vairāki pasaules līmeņa tehnoloģiju produkti meža nozarē.

 

Ievērojot Meža dienu tradīciju, arī šogad Valsts meža dienesta pārstāvji organizēs vismaz trīsdesmit dažādus pasākumus Latvijas novados. Skolēniem un citiem meža interesentiem tiks rīkotas izzinošas ekspedīcijas, izstādes, sakopšanas talkas un dažādas vērtīgas aktivitātes.

 

Lai pievērstu uzmanību mežu nozīmei klimata pārmaiņu mazināšanā, izceļot koksnes plašās izmantošanas iespējas, šī gada ANO Starptautiskā Meža diena veltīta tēmai “Meži un inovācijas – jauni risinājumi labākai pasaulei”. Attīstot bioekonomiku un inovatīvus risinājumus koksnes pārstrādē, var iegūt ilgtspējīgas alternatīvas plastmasas, būvmateriālu, audumu, medikamentu un citu ikdienā plaši izmantotu lietu aizstāšanai. Vienlaikus, strauji attīstoties tehnoloģijām, var efektīvāk nodrošināt arī mežu apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus.

 

 

 

Lai arī pavasaris tuvojas lēni un dažādos Latvijas reģionos atšķirīgi, Kurzemes pusē zeme ir pietiekami atlaidusies, un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) var uzsākt meža atjaunošanas darbus. Kopumā šogad valsts mežus stādot un sējot plānots atjaunot 12 759 hektāru platībā.

 

Viens no Latvijas vadošajiem kokapstrādes uzņēmumiem “Stiga RM” šogad ievērojami paplašinās savu bērza saplākšņa rūpnīcu, pievienojot ražošanas telpas 2900 kvadrātmetru platībā, un turpinās tās modernizāciju ar jaunām, energoefektīvām un videi draudzīgām iekārtām. Kopējās investīcijas darba ražīguma un produkcijas kvalitātes veicināšanas projektos šogad pārsniegs 10,5 miljonus eiro.

 

 

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktā izpēte liecina, ka lielākā daļa komercbanku pakalpojumu Latvijā ir dārgāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpat visas četras lielākās komercbankas Latvijā ir būtiski ierobežojušas klātienes pakalpojumu nodrošināšanu. 

 

Stratēģijā ir noteikta kopēja vīzija tūrisma nozares attīstībai, paredzot, ka Latvija ir pievilcīgs un dzīvotspējīgs tūrisma galamērķis jebkurā sezonā. Kā galvenā misija ir noteikts – palielināt Latvijas tūrisma nozares eksportspēju, veicinot inovatīvu, personalizētu tūrisma produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un popularizēšanu, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.

 

 

Skaitļi atšķiras, taču visos trīs gadījumos ir tas pats stāsts: Latvijas eksports uz Krieviju ir krasi samazinājies, faktiski par apmēram divām trešdaļām, savukārt tas ir spēji pieaudzis uz Kazahstānu un Kirgizstānu.

 

Atklājoties nu jau otrajam skandālam par tranzītu uz agresorvalsti Krieviju, es gribētu dzirdēt no Latvijas politiķiem vienu skarbi atklātu sarunu par to, kā saišu saraušana ar austrumu kaimiņu ietekmē mūsu ekonomiku un cik skaudri karš Ukrainā skar arī mūs.

 

 

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma ir uzsākti radīto pārtikas atkritumu mērījumi, kurus veic Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA “Jaunrades laboratorija” pētījuma “Pārtikas atkritumu radītā daudzuma noteikšanas metodoloģijas izstrāde, datu vākšana, apkopošana un analīze, ziņojuma sagatavošana un prezentēšana” ietvaros. 

 

Dabas aizsardzības pārvalde saņēmusi šopavasar pirmos pieteikumus no lauksaimniekiem migrējošo zosu limitētai ieguvei, kas ir viena no metodēm, lai mazinātu putnu nodarītos zaudējumus kultūraugu sējumu platībām. Pagaidām vēl neviena atļauja nav izsniegta, jo pārvaldes speciālisti vērtē iesniegtos dokumentus un to, kā lauksaimnieki izmanto citas zosu atbaidīšanas metodes. DAP atgādina, ka pavasara migrācijā neviena zosu suga Latvijā nav medījama.

 

Plāns ir izraisījis ievērojamas diskusijas starp ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozares pārstāvjiem, galvenokārt koncentrējoties uz efektīvākajām un vides ziņā ilgtspējīgākajām notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas metodēm, kas ir būtiski, ņemot vērā to klasifikāciju kā atkritumus.

 

Lai rehabilitētu un atgrieztu dabā īpaši aizsargājamo sugu putnus, LVM vecākā vides eksperta Uģa Bergmaņa lauku sētā Madonas novada Barkavas pagastā jau desmito gadu darbojas savvaļas putnu rehabilitācijas stacija.

 

Svētdien, 2024.gada 24.martā, plkst. 11.00 SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajā Pļavnieku mežā notiks uzņēmuma vides izglītības programmas “EkVidO” trešā Pavasara putnu būrīšu talka. Tās laikā tiks gan meistarotas jaunas mājiņas, gan sniegta informācija par būrīšu pareizu kopšanu. Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Pļavnieku apkaimes biedrību.