8.-14. jūnijs

Zemeunvalsts.lv | 14.06.2024
Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
 
16. jūnijs, Lielo susuru iepazīšanas diena Līgatnes dabas takās
 
19.-21. jūnijs, Eiropas koksnes plātņu ražotāju federācijas (European Panel Federation – EPF) ikgadējā kopsapulce
 
Līdz 11. jūlija pl. 10.00 iespējams pieteikties atklātam konkursam “Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošana 2024. un 2025. gadā”
 
 
No 29. jūnija Baložu kūdras bānīša ekskursiju grafiks šai vasarai, gan sīkāka informācija.
https://www.kudrasbanitis.lv/lv/ekskursijas
 
31. augustā, 21. septembrī un 12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
 
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
 
No 21. maija kampaņa “Natura 2000 – Latvijas dabas dižvietas”
 
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference "Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions"
 
Par nozares jautājumiem
 
Atbilstoši militārā poligona “Sēlija” attīstības plāna pirmās kārtas izpildes grafikam valstij piederošajās teritorijās sākta atmežošana 450 hektāru platībā, informēja Aizsardzības ministrijā.
 
Atjaunojot 13 803 hektāru lielu platību, AS “Latvijas valsts meži” noslēgusi pavasara meža stādīšanas sezonu. Atlikušo meža atjaunošanas un ieaudzēšanas apjomu 127 ha platībā plānots paveikt 2024. gada rudenī.
 
Pēc gadu ilgušas būvniecības, investējot ražošanas ēkā, iekārtās, tehnoloģijās un teritorijas labiekārtošanā ap 16 miljoniem eiro, tapusi jaunā finiera lobīšanas ražotne – “Kuldīgas fabrika”. 
 
“Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam.”
 
Novērtējot sadarbības partneru darba sasniegumu un izsakot pateicību par teicamo darbu un sasniegtajiem rezultātiem, AS “Latvijas valsts meži” jau septīto gadu pasniedz atzinības balvas kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem. 
 
Par nozari un kultūru
 
Dailes teātris kopā ar atbalstītāju “Stiga RM” organizē īpašu dāvinājumu Ukrainai. Dailes teātra izrāde “Kaukāziešu krīta aplis” tiks pilnībā pārnesta uz Kijivas Drāmas un komēdijas teātra skatuves. Izrādes scenogrāfija, kostīmi un visi rekvizīti tiks nodoti dāvinājumā Ukrainas kolēģiem. Izrādes režisors Data Tavadze ar savu radošo komandu rudenī dosies uz Kijivu, lai veidotu Dailes izrādes repliku. “Kaukāziešu krīta aplis” turpinās savu dzīvi Kijivā un ukraiņu valodā. Visus mākslinieciskos izdevumus un dekorāciju transportēšanu segs “Stiga RM”. 
 
Par oficiālo
 
Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu tekstilizstrādājumiem" ar ko noteiks prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidei un piemērošanai tekstilizstrādājumiem, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts vides dienestam, atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma noteiktajam deleģējumam. 
 
Atbalsta mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības palielināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī vispārēju lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanu.
 
Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas sagatavoto kārtību valsts atbalsta piešķiršanai par 2023. gadā vētras radītajiem zaudējumiem augkopībā un rīkojumu par finansējuma piešķiršanu šim mērķim no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai atbalstītu pagājušajā vasarā negaisos cietušos kultūraugu audzētājus.
 
Noslēdzies apjomīgs kopīgs darbs ar nozaru asociācijām un ministrijām pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) atjaunošanas. Trešdien, 12. jūnijā Klimata un enerģētikas ministrija to publicējusi tiesību aktu portālā, kur ar to var iepazīties ikviens interesents. NEKP projekta saskaņošana ilgs līdz š.g. 25. jūnijam.
 
Par pētījumu (iespēja piedalīties)
 
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) pētnieku grupa sākusi pētījumu, kurā aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju dalīties ar savu viedokli un atklāt pārtikas patēriņa paradumus, aizpildot aptauju. Pētījumā tiks analizēta ne vien mājsaimniecību, bet arī pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumu situācija.
 
Par vides jautājumiem
 
Kā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Oskars Keišs, vācu pētnieki no Oldenburgas Universitātes Papē veic pētījumu par putnu orientāciju, proti,– kā putni atrod ceļu uz ligzdošanas vietām un rudenī atpakaļ uz ziemošanas vietām.
 
Kāpēc putnu populācijas sarūk? Tam būtu vajadzīgi specifiski, dziļāki pētījumi, uz ko arī aicina zinātnieki. Bez pētījumiem tās ir vien tukšas spekulācijas. Nezinot iemeslus, ir maz iespēju pieņemt lēmumus un veikt kaut kādas darbības.
 
Noteikumi plāno aizliegt veikt jebkādas darbības, kas var tieši vai netieši bojāt koku, nodarot tam daļēju vai pilnīgu augtspējas zudumu.
 
Par ceļiem, transportu...
 
12. jūnijā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes nāca klajā ar kopīgu ziņojumu par “Rail Baltica” projekta īstenošanas, finansēšanas un starpvalstu sadarbības jautājumiem. Secinājumi nav iepriecinoši: “Rail Baltica” projekta aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10-19 miljardu eiro budžeta deficītu. 
 
1939. gadā celtais tilts Tukuma–Kandavas ceļa 2. kilometrā patiesībā neved ne pār upi, ne kādu grāvi vai kanālu. Tas tika izbūvēts uz mākslīga uzbēruma, veidojot iecerēto Tukuma–Kuldīgas dzelzceļa trasi, zem tilta bija plānota dzelzceļa līnija, tomēr sākās 2. pasaules karš, Latvija tika okupēta un dzelzceļu tā arī neuzbūvēja.
 
Jelgavas dzelzceļa līnijā atklāts jauns vilcienu pieturas punkts. Jaunizveidotā pasažieru platforma ir piemērota ikviena sabiedrības locekļa vajadzībām – cilvēkiem visvairāk novērtējot tieši viena līmeņa iekāpšanu un izkāpšanu.
 
Valsts turpina no īpašniekiem atpirkt nekustamo īpašumu daļas, kas nepieciešamas mikromobilitātes infrastruktūras – velo un gājēju ceļa būvniecībai gar valsts reģionālo autoceļu Aizkraukle – Jēkabpils posmā no Salas ciema līdz Jēkabpilij.
 
Par interesanto
 
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne stāsta plašāk par pašreizējām seksuālās dzīves tendencēm, kādas tās atklāj “Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem”. Tas ir jau ceturtais šāda veida pētījums mūsu valstī (iepriekšējie veikti 1997., 2003. un 2011.gadā).
 
Labās ziņas: Nesen publiskotā Latvijas Ekonomikas ministrijas ziņojumā teikts, ka nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) periodā no 2023. līdz 2035. gadam divkāršosies no 40,3 miljardiem eiro 2023. gadā līdz 83 miljardiem eiro 2035. gadā.
 
Šogad aprit 30 gadi, kopš Latvijā izaudzēta pirmā šitake sēne. Šo gadu gaitā pētnieki kopā ar audzētājiem ir noskaidrojuši, kurš šitake sēņu celms vislabāk aug Latvijā.
 
Aitu skaits Latvijā ar katru gadu samazinās. Tomēr līdz ar saules paneļu parku izveidi aitkopjiem varētu pavērties jauna iespēja – laist aitas saules ganībās jeb iznomāt saules paneļu parku attīstītājiem. 
 
Kurzemē, 1600 kvadrātmetru plašā Padures pagastā esošā Ķimales muiža ar piecu hektāru lielu dendroloģisko parku.
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
 
 

Pievienot komentāru